Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ulda Auguļa (ZZS) vadītā Satiksmes ministrija ir uzstādījusi jaunu nekaunības rekordu, paziņojot, ka gan tās ierēdņa ierašanās laiks darbā, gan laiks, kad ierēdnis dodas prom, esot sensitīvi personas dati un tāpēc neesot atklājami.

Pietiek jau ir aprakstījis privātdetektīvu atskaites, kas demonstrē, kā augsta Satiksmes ministrijas amatpersona  - valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis (attēlā) savām personiskajām vajadzībām izmanto ne tikai dienesta auto, bet arī nodokļu maksātāju tāpat apmaksātus autovadītāja pakalpojumus.

Pēc šo atskaišu nonākšanas atklātībā ministrijai tika pieprasīts sniegt ziņas par U. Reimaņa ierašanās laiku Satiksmes ministrijas telpās šā gada aprīlī un maijā, kā arī došanos prom no Satiksmes ministrijas telpām, beidzot darba dienu.

Taču nu izrādījies, ka, U. Auguļa (ZZS) vadītajai ministrijai savdabīgi tulkojot normatīvos aktus, kā arī piesedzoties ar Datu valsts inspekcijas „rekomendāciju”, informācija par ierēdņa darba laika ievērošanu „atbilstoši normatīvajiem aktiem uzskatāma par personas datiem”.

Šo savu nostāju U. Auguļa vadītā Satiksmes ministrija pamato ar to, ka „personas (arī ministrijas nodarbināto) datu reģistrēšana ministrijas elektroniskā personu piekļuves kontroles sistēmā tiek veikta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumu Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 25.punktu”.

Satiksmes ministrija ievērojot Datu valsts inspekcijas rekomendācijā “Personas datu aizsardzība darba vietās” minēto, ka „sistēma, kas ir ieviesta, lai kontrolētu darbinieku piekļūšanu darba vietām, nevar tikt izmantota citiem mērķiem, piemēram, lai kontrolētu darbinieku pārvietošanos, ierašanās un promiešanas laiku, ministrijā elektroniskās personu piekļuves kontroles sistēma ir ieviesta ar mērķi nodrošināt drošību ministrijas telpās, nevis veikt nodarbināto darba laika uzskaiti”.

„Ievērojot minēto, ministrija nevar sniegt Jums datus par U.Reimaņa darba apmeklējumu 2018.gada aprīlī un maijā, jo tie atbilstoši normatīvajiem aktiem uzskatāmi par personas datiem,” no šīs inspekcijas rekomendācijas secinājusi Satiksmes ministrija. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šāds secinājums izdarīts pēc paša U. Auguļa neformāla rīkojuma, - viņam U. Reimanis nepieciešams „lietu kārtotāja” statusā, līdz ar „sīki grēciņi” netiek uzskatīti par vērā ņemamiem.

U. Reimaņa amatpersonas deklarācija rāda, ka viņš pēc laulību beigām 2010. gadā vairs oficiāli nav precējies, taču no publiski pieejamām ziņām detektīvi secinājuši, ka viņš savrupmājā Baltezerā, Senču prospektā dzīvo kopā ar 1973. gadā dzimušo Ditu Danosu un viņas nepilngadīgo meitu.

Pietiek jau informējis, atskaitē par 20. aprīli detektīvi aprakstījuši Satiksmes ministrijas valsts sekretāra došanos uz Rīgas centru ministrijas automašīnā Škoda Octavia ar valsts numuru KO-4310, ko vadījis ministrijas autovadītājs. Interesi izraisa ne tikai spilgti aprakstītā braukšanas maniere, bet arī laiks, cikos augstais ierēdnis dodas uz darbu un cik ilgi viņu gaida ministrijas autovadītājs:

„Plkst. 7:30 pie adreses piebrauca automašīna Škoda. Autovadītājs no automašīnas neizkāpa. Plkst. 9:30 objekts iznāca no mājas, nosvilpās ar sporta svilpi un iesēdās automašīnā.

Automašīna virzās pa maršrutu: Senču prospekts, Tallinas šoseja, viadukts – virziens uz Rīgu. Automašīna kustību sāka strauji. Maršrutā līdz pat Juglai, kad sākās sastrēgums, vadītājs brauca agresīvi, pārkāpa pieļauto braukšanas ātrumu, ap 90 – 100 km/h, strauji mainīja braukšanas joslas. Braucot pa Brīvības ielu, krustojumos ar Džutas ielu un Gustava Zemgala prospektu, šķērsoja to pie “stabila” dzeltenā gaismas signāla.

Tālākais maršruts: Senču, Zirņu, Skanstes, Hanzas, Eksporta ielas. Vairākkārtīgi autovadītājs brauca agresīvi. Eksporta un Citadeles ielu krustojumu veica pie sarkanās gaismas, kā sakarā objekts ap plkst. 10:25 tika pazaudēts. Iespējams, ka savu kustību tas turpināja uz Vanšu tiltu. Pie adreses Gogoļa ielā 3 objekts pēc pazaudēšanas un līdz plkst. 12:00 netika konstatēts.”

Savukārt valstiskos pienākumus U. Reimanis beidzis pildīt jau pirms četriem pēcpusdienā, kad kopš izbraukšanas no mājām pagājušas nepilnas sešarpus stundas. Turklāt, dodoties uz mājām ar dienesta auto, ierēdnis līdzi paķēris arī bērnu – pēc visa spriežot, savas neformālās dzīvesbiedres meitu:

„Plkst. 15:55 sāka kustību pa maršrutu Turgeņeva, Krasta, 11. novembra krastmala, Elizabetes, Brīvības iela, virzienā uz Juglu. Brauc vienmērīgi, “neraustās”, satiksmes noteikumus ievēro. Netālu no mājām veic viennozīmīgu pārbaudīšanās manevru, apbraucot apkārt kvartālam. Ap plkst. 16:25 iebrauc mājās. Abi ar meiteni ieiet mājās.”

Taču interesantākie notikumi ar šo dienesta auto, kas bijis novietots U. Reimaņa Baltezera mājās, sākušies tās pašas dienas vakarā: „Plkst. 19:30 iesēžas automašīnā Škoda. “Apmet līkumus” pa rajonu: izskatās, ka pārbaudās. Lielā ātrumā izbrauc uz šosejas, pārdroši apdzen citas mašīnas.

Rāda pagriezienu un pārkārtojās, lai brauktu Rīgas virzienā, tad, pārkāpjot noteikumus, veic negaidītu apdzīšanas manevru, gandrīz saskrienoties ar pretī braukošo smago a/m, un aizbrauc Salaspils virzienā. Līdz ar to objekts tika pazaudēts ap plkst. 20:00. Līdz 22:30 objekts mājās neatgriezās. Novērošana tika pārtraukta.”

Nākamajā dienā U. Reimanis uz darbu vispār nav devies, savukārt tā pati dienesta automašīna izmantota, lai viņa dzīvesbiedres meitu nogādātu skolā: „Plkst. 13:05 tika fiksēts, ka no mājas sāk kustību automašīna Škoda v/n KO-4310, kuras novērošana tika arī uzsākta.

Automašīna virzījās pa maršrutu Tallinas šoseja, Viadukts, virziens uz Rīgu, Siguldas šoseja, Brīvības gatve, Cēsu iela, Mēness iela. Braukšanas stils atšķīrās no iepriekšējā dienā konstatētā, lai gan satiksmes intensitāte bija tāda pati. Pie Rīgas Franču liceja, adresē Mēness iela 18, plkst. 13:15 automašīna apstājās, un no tās izkāpa bērns (meitene, kura fiksēta 20. aprīlī kopā ar objektu), kas devās mācību iestādes virzienā.”

 Dienesta automašīna un autovadītājs personiskām vajadzībām izmantoti arī 27. aprīlī – tad U. Reimanis līdz Satiksmes ministrijas ēkai Rīgas centrā atbraucis ar pats savu automašīnu, taču pēc tam meiteni uzticējis nodokļu maksātāju apmaksātajam autovadītājam:

„Plkst. 8:40 ierodas darbā Gogoļa iela 3. Meita gaida mašīnā. Tā kā uz piebraukšanas laiku visas vietas aizņemtas, objekts savu automašīnu pameta uz brauktuves, iepretī darba vietai. Izskatījās, ka kavē ierašanos darbā. Ap plkst. 8:45. iznāca autovadītājs “Sirmais”. Noparkoja objekta automašīnu. Meita pārsēdās automašīnā Škoda, valsts Nr. KO-4310, automašīna aizbrauca.”

Nezinot, ka dienesta automašīnas pārvietošanās ir detalizēti fiksēta, Satiksmes ministrijas amatpersonas ilgāku laiku centās no precīzu atbilžu sniegšanas izvairīties, savukārt pats U. Reimanis sākotnēji mēģināja izlikties, ka viņam ar šīs automašīnas izmantošanu vispār nav nekāda sakara.

„Komunikācijas departaments ir pareizais adresāts šim jautājumam un noteikti centīsies operatīvi sniegt atbildi,” pavēstīja ierēdnis. Taču patiesībā komunikācijas daļa darīja visu iespējamo, lai prasīto informāciju slēptu un U. Reimani „piesegtu”.

Vispirms ministrija apgalvoja, ka „20.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja ministrijas vadība (valsts sekretāra vietnieks) Rīgā un Rīgas rajonā”, bet „21.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja vairāku ministrijas struktūrvienību nodarbinātie Rīgā un Rīgas rajonā”.

Taču, saņemot jautājumus par braucienu detaļām, ministrijas pārstāvji sāka putroties. Uz jautājumu, kur tieši un kādus tieši amata pienākumus pildīja U. Reimanis, 20. aprīlī pēc pulksten 19.30 ar dienesta auto izbraucot no savas dzīvesvietas, ministrija vispirms paskaidroja, ka „pēc minētās automašīnas 20. aprīlī ieradās Satiksmes ministrijas (SM) autovadītājs un pēc plkst 19:00 ar to aizbrauca uz SM autostāvvietu”.

Taču ministrija tā arī nespēja sniegt skaidru atbildi, kādā veidā Satiksmes ministrijas autovadītājs ieradās pēc ministrijas auto Baltezerā. „Autovadītājs pēc auto neieradās ar sabiedrisko transportu, bet automašīnu. Tā nebija Satiksmes ministrijas automašīna, ar ko atbrauca autovadītājs,” apgalvoja ministrija, taču tā arī nespēja paskaidrot, kur palikusi šī cita automašīna, ja reiz autovadītājs devies prom ar U. Reimaņa dienesta auto.

U. Reimanim joprojām klusējot, vēl pamatīgāk ministrija putrojās skaidrojumos saistībā ar detektīvu fiksēto dienesta auto izmantošanu bērna pārvadāšanai, līdz beidzot nolēma, ka prātīgāk būs pat nemēģināt atbildēt.

Vispirms ministrija apgalvoja, ka „jūsu norādītajā laikā automašīna Škoda (ar valsts reģistrācijas numuru KO-4310) atradās Satiksmes ministrijas iekšpagalma stāvvietā, Gogoļa ielā 3, Rīgā”, taču pēc tam atklāja, ka autovadītājs divas stundas „izvadāja Satiksmes ministrijas korespondenci (MK, Ārlietu ministrija, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs)”.

Pēc jauniem uzvedinošiem jautājumiem izrādījās, ka, lai gan „saskaņā ar automašīnas vadītāja sniegto informāciju, 21.04.2018. viņš nav vedis SM korespondenci uz Franču liceju”, viņš tomēr „pieļauj, ka todien braucis pa Mēness ielu (gar Franču liceju) Rīgā”.

Savukārt uz jautājumiem, kas bija persona, kas no auto izkāpa pie Franču liceja, un kas bija persona, kas autovadītājam bija devusi rīkojumu šo personu uzņemt automašīnā un turp nogādāt, vairs nevēlējās atbildēt ne U. Reimanis, ne arī Satiksmes ministrijas Komunikācijas daļa.

Tāpat pat izvairīgas atbildes no U. Reimaņa vairs netika saņemtas uz jautājumu, kādām vēl personiskām vajadzībām viņš pēdējos mēnešos ir izmantojis Satiksmes ministrijas automašīnas un ministrijas autovadītāja pakalpojumus.

Jautājums par dienesta automašīnu un autovadītāju izmantošanu privātām vajadzībām iepriekš aktualizējās 2016. gadā, kad atklājās, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs izmantojis ministrijas auto un šoferi, lai uz savu jauno mītnes vietu pārvestu savu „līgavaiņa skapi”.

Kad 2017. gadā kārtējo reizi publiski tika pieminēts tas, kā Ventspils mērs Aivars Lembergs savām vajadzībām izmanto brīvostas luksusauto, Valsts kontrole paziņoja, ka dienesta autotransporta izmantošana privātām vajadzībām nav normāla prakse.

Valsts kontrole norādīja, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai.

Savukārt izmantošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi, aizrādīja Valsts kontrole. Taču, kā redzams no detektīvu fiksētajiem faktiem, Satiksmes ministrijā šis aizrādījums nav sadzirdēts.

An error has occured