Garisona drons
Majors · 16.10.2024.
Daudzi lasītāji noteikti ir pamanījuši, ka pēdējā laikā medijos aizvien biežāk parādās Jānis Garisons, šaurākās aprindās plaši pazīstams kā biedrs Jānis Kurnosovs. Kas ir pats interesantākais, medijos biedrs Kurnosovs tiek pozicionēts kā aizsardzības jomas eksperts, - pieņemu, ka, šo lasot, ne viens vien cilvēks, kurš ir saistīts ar aizsardzības jomu, aizrīsies ar rīta desmaizi.
Seriāla 5. daļa: “killeris” Krivošejs nošāva nabaga Bunku apdzīšanas laikā, lai gan nekāda apdzīšana nenotika...
PIETIEK · 16.10.2024.
Bēdīgi slavenā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas iztiesāšana ir beigusies, un tagad Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Sigita Dolniece 29. oktobrī pasludinās pirmās instances spriedumu. Atklāts paliek jautājums – vai tiesnese pilnajā spriedumā būs „pamanījusi” visu to, ko apsūdzībā „sazīmējuši” koruptie Armanda Ruka un Andreja Grišina policijas un Jura Stukāna prokuratūras pārstāvji. Par vienu no šīm „dīvainībām” – kā “killeris” Viktor Krivošejs nošāva nabaga Mārtiņu Bunku apdzīšanas laikā, lai gan nekāda apdzīšana nenotika, - Lato Lapsa stāsta savā kārtējā YouTube ierakstā.
Kam īpašam Mūzikas akadēmija pieprasa gandrīz 400 000 eiro?
Elita Veidemane, Neatkarīgā · 16.10.2024.Seksuālā uzmākšanās Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā (attēlā - jaunā rektore) notiek arvien intensīvāk – to acīmredzot vēlas pateikt Kultūras ministrija, iesniedzot valdībā lūgumu pārdalīt finansējumu dažādu izdevumu segšanai. Un viens no tiem ir: novirzīt Mūzikas akadēmijai 397 959 eiro, lai varētu īstenot vardarbības novēršanas pasākumus. Vienīgi – vairs nav saprotams, kurš kuram uzmācas: pasniedzēji studentiem vai studenti pasniedzējiem? Varbūt visi visiem un vienlaikus?
Veselības budžeta projektā pietrūkst vien Hosama Abu Meri bildes un izjustu pateicības vārdu ministram
Pēteris Apinis · 16.10.2024.Cīņā par garlaicīgāko lasāmvielu budžets pārliecinoši ieņem pirmo vietu. Vidējais latvietis (politiķis, sabiedriskais darbinieks, žurnālists, tirgotājs) par budžetu ir informēts, viņam par budžetu ir negatīvs viedoklis, taču budžetu lasījis viņš nav. Arī šo rindu autors valsts budžetā lasa tikai vienu sadaļu – par veselības budžetu.
Viņiem vēl nepietiek
Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un organizētā noziedzība - 1. daļa
Pietiek lasītājs · 14.10.2024.Latvijā tiesībsargājošās iestādes un organizētā noziedzība ir saauugušas kopā tik lielā mērā, ka tas nopietni apdraud Latvijas drošibu. Agrāk slaveno vilkaču uzplečos Jura Juraša un Vladimira Vaškeviča vietā tagad ir daudzi citi, kuri savus amatus izmanto peļņas nolūkos, palīdzot organizētās noziedzības pārstāvjiem, nevis cīnās ar tiem.
Slepkavības plānošana un korupcija Latvijas cietumā
PIETIEK · 15.10.2024.Rīgas Centrālcietumā atklāts nopietns noziegums – slepkavības plānošana un izpildītāju vervēšana. Šo noziegumu palīdzēja atklāt vairāku ieslodzīto liecības. Papildus tam tika saņemti arī anonīmi ziņojumi, kas sniedza būtisku informāciju par notiekošo.
Nepieļaut Latvijas Televīzijā otru „Rail Baltica”
Varis Avotiņš · 15.10.2024.Pēc vairāk nekā gadu ilgās aizkavēšanās un skandāliem ap iepirkuma procesu Latvijas Televīzija beidzot noslēdza līgumus par divu pārvietojamo televīzijas staciju (PTS) iepirkšanu. Vienu pirks no lietuviešu kompānijas “Televizijos ir ryšio sistemos UAB”, otru – no itāļu “ARET Video and Audio Engineering S.r.l.”
7. oktobra notikumi manas sugas pārstāvju acīs ir „traģēdija”
Katrīna Rudzīte, feministe, Latvijas PEN vadītāja · 15.10.2024.Aizpagājušajā sestdienā piedalījos kustības "Par brīvu Palestīnu" rīkotajā piemiņas pasākumā Palestīnas teritorijā bojāgājušajiem. Šobrīd Gazā upuru skaits pārsniedz 41 500 cilvēku, savukārt Rietumkrastā pēdējā gada laikā ir nogalināti aptuveni 600 civiliedzīvotāji, bet pēc Izraēlas uzsāktajiem uzlidojumiem un sauszemes operācijām Libānā šiem upuriem pievienojušies vēl vismaz ap 500 mirušo. Tie ir neaptverami skaitļi, īpaši tādēļ, ka ir 21. gadsimts – šķietami drošākais un humānākais periods pasaules vēsturē.
Krievijas propagandas ceļš: no kreisajiem pie labējiem
Andis Kudors, latvijasdrosiba.lv · 15.10.2024.Ja 20. gadsimtā Krievijas propaganda meklēja ceļu pie kreisi noskaņotajiem, tad 21. gs. – (galvenokārt) pie labējiem. 2009. gada janvārī Informatīvi analītiskā centra mājaslapā tika publicēts Andreja Proņina raksts „Jauni veidi, kā ietekmēt Rietumus”. Proņins rakstīja, ka Krievijai ir jāatdarina PSRS, kurai divdesmitā gadsimta 40. un 50. gados izdevās sašķelt Rietumu intelektuāļus, daļa no tiem sāka simpatizēt Padomju Savienībai un komunisma ideoloģijai. Lai to izdarītu mūsdienās, Krievijas intelektuāļiem esot jāizstrādā jauns kulturāli sociāls sabiedrības attīstības modelis, kas izraisīs ASV intelektuāļu simpātijas un nostādīs viņus pret savu valdību – tā sprieda Proņins.
Sprūds un viņa ielikteņi turpina graut Latvijas aizsardzības spējas
Pietiek lasītājs · 14.10.2024.Šķiet, ka progresīvajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam PR padomnieki ieteikuši pievērst sev uzmanību, radot katru nedēļu kādu skandālu. Lai cik skandāli būtu nepatīkami, tie pievērš lielu uzmanību, bet daudzas lietas skandālu ēnā paliek nepamanītas. Un vai tas nav arī Sprūda patiesais mērķis?
Tie, kas sadomājuši izvirzīt kaut kādas prasības indiešu „studentiem”, smird pēc rasisma!
Guntis Bojārs, „sabiedriskā” Latvijas Televīzija · 14.10.2024.Ēdienu piegādes kurjeriem turpmāk būs jāiziet “sanitārais minimums”, un kursi par šo “minimumu” būs latviešu valodā, - tāds plāns šobrīd esot Zemkopības ministrijai, ziņo TV3 ziņas. Nav šaubu, ka galvenie adresāti ir ārvalstu studenti no Indijas, Šrilankas un citām Āzijas valstīm, kas šobrīd līdzās studijām piestrādā par Wolt un Bolt kurjeriem un kuriem šāda prasība varētu nozīmēt palikt bez šī darba. Un šajā ziņā man trīs domas.
Lato Lapsas pēdējais vārds padomju okupācijas varas kolaboranta Romualda Vonsoviča prāvā
PIETIEK · 03.10.2023.Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Ginta Gita Kukaine, Guna Krieviņa un Elfa Driba, kas aizvadītajā nedēļā atzina Lato Lapsu par vainīgu neslavas celšanā aktīvajam komunistam, padomju okupācijas varas kolaborantam Romualdam Vonsovičam, nosaucot viņu par padomju okupācijas varas kolaborantu, un viņa vajāšanā ar grāmatas „Kolaborants” reklamēšanu, pēc kolaboranta prasības aizliedza ierakstīt Lato Lapsas pēdējo vārdu. Taču šis aizliegums neko nav līdzējis, - Lato Lapsas YouTube kanālā ir iespējams noskatīties pēdējā vārda ierakstu, bet tā tekstu publicē arī Pietiek.
Pietiek neskaidrību
Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!
Didzis Šēnbergs* · 16.10.2024.
Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.
Pietiek postīt
Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem
Finanšu ministrija · 15.10.2024.
Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Pietiek liet
Bla bla bla bla bla bla bla...
Inna Šteinbuka* · 14.10.2024.
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
Pietiek postīt
Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai
Elita Veidemane, Neatkarīgā · 11.10.2024.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Pietiek neskaidrību
Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?
Elita Veidemane, Neatkarīgā · 10.10.2024.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pietiek neskaidrību
Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?
Elita Veidemane, Neatkarīgā · 09.10.2024.
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Pietiek neskaidrību
Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu
Rišards Legutko · 08.10.2024.
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lielbritānijas karstā vasara
Raivis Zeltīts · 07.10.2024.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija
Dainis Šenbergs · 06.10.2024.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai
Jānis Brazovskis* · 04.10.2024.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
14 mīti par inflāciju un cenām
Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists · 03.10.2024.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi
Pēteris Birkerts · 02.10.2024.
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?
Aivars Strakšas · 01.10.2024.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?
Aivars Strakšas · 30.09.2024.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Darbinieku trūkums – problēma samilzt. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?
Rolands Einštāls, SIA “Agence” valdes priekšsēdētājs · 28.09.2024.
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?
Romāns Meļņiks, la.lv · 27.09.2024.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Palasieties mūsu kārtējo "analītisko" muldamgabalu, bet neprasiet, kā mēs aizsargājam Satversmi!
Satversmes aizsardzības birojs · 26.09.2024.
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Latviešu valoda - bez izņēmuma, arī gausiem
Ilze Pētersone, Mājas Viesis · 25.09.2024.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Šie „Progresīvie” ir sabojājušies, dodiet man citus!
Selma Levrence · 24.09.2024.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
Ja reiz tēvoči man „lūdz”, es nevaru atteikt – protams, LMT un „Tet” vajag apvienot!
Uldis Tatarčuks, Tet galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs · 23.09.2024.
Telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mediju nozarei ir nozīmīga un strauji pieaugoša loma mūsdienu pasaules veidošanā. Lai saglabātu konkurētspēju, ir jāspēj reaģēt ne tikai uz tehnoloģiju attīstības tendencēm, bet arī uz pieprasījuma izmaiņām visos patērētāju segmentos – gan privātpersonu, gan biznesa klientu grupās. Sakaru pakalpojumu stabilitātes un drošas darbības jautājums ir kļuvis vitāli svarīgs arī pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.
Aicinājums pievienoties “Austošajai Saulei”
Dace Lindberga · 22.09.2024.
Šis ir nopietnākais raksts, ko es esmu rakstījusi, jo mēs – latviešu tauta, valsts Latvija – vairs nevaram atļauties turpināt šo mūs iznīcinošo kursu. Kursu, ko straujiem soļiem ir uzņēmušas un realizē pie varas esošās partijas.
Viena diena Igora Kligača dzīvē, jeb Murkšķa diena, jeb "Vai gribi būt miljonārs?”, jeb teiksma par Igora karapulku
Pietiek lasītājs · 21.09.2024.
Materiālā ir izmantota produktu izvietošana. Darbojošās personas: Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Igors Kligačs, advokāts Jencis Retrīvers, Grupa ZZtop.
Neviens nav paveicis tik daudz kā mūsu vienreizējais un neatkārtojamais Kaspars Briškens pirmajā gadā satiksmes ministra amatā!
Satiksmes ministrija · 20.09.2024.
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Godīgajiem nodokļu maksātājiem šis ir vēl viens rūgts piliens
Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja · 19.09.2024.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
Kas ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā
Gatis Eglītis · 18.09.2024.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība nāk palīgā stutēt Evikas Siliņas valdību
Bens Latkovskis, Neatkarīgā · 17.09.2024.
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Vai sākusies panika ES elitē?
Aivars Strakšas · 16.09.2024.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Meklējam atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka režisoru Elmāru Seņkovu
Bens Latkovskis, Neatkarīgā · 15.09.2024.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā pārlaist gaidāmo apokalipsi
Jānis Trallis · 14.09.2024.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
LTV un citi kultūras darbinieki tika uzdzīti palmas galotnē, lai visiem būtu redzamas viņu sarkanās pakaļas
Alvis Hermanis · 13.09.2024.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
1940.gadā prezidents Ulmanis arī “veiksmīgi nokomunicēja” Latvijai “draudzīga” karaspēka ienākšanu
Egils Helmanis · 12.09.2024.
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
Vai mēs varam justies droši?
Vilors Eihmanis · 11.09.2024.
Sestdien, 2024.gada 7. septembrī Latvijā ielidojušais Krievijas drons bijis "Shahed" tipa, kurš aprīkots ar sprāgstvielām, pirmdien preses konferencē apliecināja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Bet tas, manuprāt, nozīmē, ka Latvijas gaisa telpā nav gatava atvairīt rašas gaisa uzbrukumu pat ar droniem.
"AirBaltic" sāgas politiskie mērķi
Guntis Kokins · 10.09.2024.
Pašlaik sabiedrību uztrauc AirBaltic jautājums. Tas nav pārsteidzoši, jo laikā, kad AirBaltic finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājās (COVID-19, Krievijas karš Ukrainā), situācija tika noklusēta, bet 2024. gada uzrāviens recesijas dēļ tirgos nenotiek.
Siliņa, "Vienotība" un "Progresīvie", nonākuši finanšu sprukās, kāro lāpīt budžetu šodien uz nākotnes pensiju rēķina
Andris Kerls* · 09.09.2024.
Pašreizējo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu seriāla ar paredzamām, gana traģiskām un atmiņā paliekošām beigām. Viena no šīm sērijām pašlaik tiek veltīta valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu “terminētai” samazināšanai. Šeit gan gribētos uzsvērt, ka, lai arī risinājuma izstrādes mērķis – sloga samazināšana darba devējiem – ir atbalstāma, pensiju 2. līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai. Lai veidotu pensijas kapitāla uzkrājumu, jāatceras, ka šis uzkrājums daudziem nākotnē būs vienīgais reālais uzkrājums.
Andra Šuvajeva kaunīgie trīs tūkstoši kā politiskās sakāves atzīšana
Bens Latkovskis, Neatkarīgā · 08.09.2024.
Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi pasaka. Tieši šādā aspektā jāvērtē “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Andra Šuvajeva ceturtdienas vakarā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” pavēstītais, ka koalīcijā panākta vienošanās par izmaiņām nodokļu regulējumā, kas paredz mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi algām līdz 3000 eiro.
Par "Rail Baltica" nākotni varam būt droši. Naudas apgūšanas speciālistu Latvijā netrūkst
Bens Latkovskis, Neatkarīgā · 06.09.2024.
Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis: “Rail Baltica” vilcieni Rīgā neienāks. Tajos varēs iekāpt Salaspilī. Uz lidostu uzbūvēs esošā sliežu platuma dzelzceļa līniju, un tāda pati, visticamāk, ies arī līdz Salaspils pārsēšanās punktam.
Vēl jau kaut ko var dabūt...
Didzis Dejus · 05.09.2024.
Noklausījos Jāņa Dombura vadīto „Kas notiek Latvijā”: 1) airBaltic vērtība ir 50 lidmašīnas, kuras tas šobrīd nomā un uz tām gūst ienākumus + opciju iespēja tikt pie vēl 50 lidmašīnām nākamos 5 gadu lāikā. Šī opcija pati par sevi ir dārga. Iespējams, ka katru kārtas numuru pārdošana vien ir ko vērta. Es nesaku, ka 7 miljonus, bet 1-3 miljonus, iespējams, ka var iegūt. Kāpēc? Tāpēc ka katru lidmašīnu airBaltic pērk ar būtisku atlaidi. Industrijā runā, ka tie ir ~ 10 miljoni EUR uz katru lidmašīnu.
Atmaskojošais septembris
Aivars Strakšas · 04.09.2024.
Vēl nav noklusis skandāls ap airBaltic pamatkapitāla samazināšanu, kad jauns pārsteigums. Proti, tuvākajās desmitgadēs ātrvilciens Rīgā neienāks, Lidosta tiks savienota ar Eiropas platuma sliežu ceļu ar ierasto 1520 mm dzelzceļu. Turklāt ir izbeigts vēl viens neracionāls projekts - bateriju vilcieni.
Ko brīnāties, aborigēni? Bija 571 miljons eiro jūsu naudas – pļurkš, un izbija!
airBaltic · 03.09.2024.
Šī gada 30. augustā Ministru kabinets skatīja jautājumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam (initial public offering – IPO). Gatavošanās procesā airBaltic vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, lai tā kļūtu pievilcīgāka investoriem.
Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: kā nonācāt pie vēsturiski kropla, netaisnīga un greiza uzskata, ka krievu okupanti ir mazākumtautība?
Matīss Žuravļevs* · 02.09.2024.
Uzskatu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) atbildes vēstulē Nr. 60.3-2 nav sniegusi atbildes pēc būtības. Padome atzīst, ka precīzas mazākumtautības definīcijas likumā nav, tomēr tā skaidri un gaiši neatbild uz uzdotajiem jautājumiem.
Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja, ka pat uzticama kalpošana NEATMAKSĀJAS
Ringolds Balodis · 01.09.2024.
Es uzreiz gribu atvainoties par šo karikatūru, taču “Kariņa ēra”, kas nu ir noslēgusies ar viņa mandāta nolikšanu, man asociējas tieši ar šo tronī sēdošā valdnieka attēlojumu. Jo, pieceļoties no sava troņa, Krišjānis Kariņš ir atstājis ļoti, ļoti daudz problēmu, kuras citādi, kā s… iem nevar nosaukt.
Es izlasīju rakstu, un tagad man viss skaidrs par visiem šiem kaitinošajiem stendzeniekiem, liepniekiem un lapsām: viņiem ir menopauze
Linda Curika · 30.08.2024.
Nesen uzrunāju vienu no saviem mīļākajiem rakstītājiem piedalīties projektā. Viņš man atbildēja, ka negrib, jo nejūt vajadzību izdomāt kaut ko jaunu – hipotēka izmaksāta, naudu nevajag, motivācijas trūkst. Es viņu mēģināju pierunāt, sakot, ka man trūkst tieši baltādainu heteroseksuālu vīriešu spēka gados, citādi projektā dominē tikai sievietes. Sarunu viņš beidza ar pašironisku tekstu, ka "senili, heteroseksuāli baltie vīrieši drīz atkal būs modē".
Skats uz pasauli no „villas” Horvātijā
Guntars Vītols · 29.08.2024.
Es te šonedēļ aizlidoju uz Horvātiju, jo gribējās paburāt ar kaut kādu nedārgu tupeli. Tas kā mazs apartamets, brauc, kur gribi, saliņu tur daudz un visas pasakainas. Pa ceļam no lidostas uz nakti paņēmu apartamentu kādā mājā netālu no Zadaras lidostas.
Bet, protams, valsts propagandas vadoņi ir pelnījuši 10 000 eiro algas!
Kultūras ministrija · 28.08.2024.
Otrdien, 27. augustā, kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pārstāvjiem. Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar sabiedrisko mediju apvienošanu un tās norisi.
Nevajag zagt vai korumpēties – vajag strādāt sabiedriskā medija valdē!
Māris Krautmanis, nra.lv · 27.08.2024.
Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad uznāk sausums, lietas vairs nav tik jaukas, kustēties nākas lēni un apdomīgi, jāmeklē, kur kāda ēna un peļķe.
Krievija ir jāizslēdz no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu sastāva
“Austošā Saule” · 26.08.2024.
Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu iesaistīšanu.
Ja nepietiek
Visi raksti