Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo gadu laikā virknē politikas virzienu Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) saskaras ar jautājumiem, kuru sakārtošana palīdzētu iespējot daudz lielāku investīciju pieplūdumu Latvijas tautsaimniecībā – gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Šis periods saskan arī ar laiku, kad Latvijas ekonomika pēc būtības nu jau atpaliek virknē jomu no abām pārējām Baltijas valstīm. Turklāt arī kopējā ekonomikas izaugsme pēc 5 līdz 10 gadiem var veidot jau vienas paaudzes ienākuma līmeņa atstatumu[1]. Par šīm tēmām savu viedokli pauduši arī virkne ekonomistu un citi viedokļu līderi, ar ko aicinu iepazīties, lai novērtētu situācijas nopietnību[2].

Lieki teikt, ka situācija nav uzlabojusies arī ar jaunās valdības nākšanu pie varas. Tās ilgstošā retorika par pietuvināšanos Igaunijas un Lietuvas ekonomikai [3] un  pieredzētais budžeta izskatīšanas process ir likuši atcerēties Andersena pasakas puisēnu, kuram vienīgajam pietika drosmes (vai muļķības) nosaukt acīmredzamo patiesību skaļi: “Karalis ir kails.”

Faktos balstīti: Latvijas atpalicība no pārējām Baltijas valstīm jau ir tik dziļa, ka vidējais atalgojums Rīgas reģionā atpaliek no Igaunijas vidējā un ir salīdzināms ar Lietuvas kopējo vidējo atalgojumu[4]. Vēl jo vairāk, šobrīd nav faktos, politikā vai valsts mērķos balstīta pamata ticēt, ka atpalicība no abām kaimiņvalstīm nākamo 10 gadu laikā varētu kaut samazināties.

Datos balstītu ambīciju un mērķu trūkums

Nākotnes perspektīvai par labu nenāk arī izvirzīto mērķu zemā kvalitāte un to ambiciozitātes trūkums. Visspilgtāk tas atspoguļojas tādos dokumentos kā, piemēram, valdības rīcības plāns, kur pat tie, kuri saņemas izlasīt 740 rindiņu caurspīdīgo “excel” dokumentu, neatrod uz sniegumu un rezultātu orientētus mērķus, bet vairāk lozunga veida tēzes un orientāciju uz procesu.

Tāpat entuziasmu neveicina arī daudzkārt publiski pieminētās Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnes līdz 2027.gadam, kam būtu jākalpo kā galvenajai stratēģijai vairākkārt pieminētajai “ekonomikas transformācijai”.

Tuvāk apskatot izvirzītos mērķus, atsevišķi izdalīts ir jumta uzstādījums - 27 miljardi eksportā 2027.gadā jeb aptuveni 14,7 tūkstoši eiro kopējā eksportā (preces un pakalpojumi) uz vienu iedzīvotāju. Pēc publiski pieejamajiem statistikas datiem, Igaunijas[5] kopējais eksports uz vienu iedzīvotāju jau 2022.gadā sasniedza 21,7 tūkstošus eiro, bet Lietuvas[6] akumulētais rādītājs pēc 2022.gada 3.ceturkšņa bija 16,9 tūkstoši.

Respektīvi, Latvijas valsts tautsaimniecības ambīcijas 2027.gadā jau atpaliek no Igaunijas un Lietuvas 2022.gada rādītājiem.

Lieki piebilst, ka, jau nesasniedzot iepriekšējos NIP mērķus, publiskā pārvalde norādīja, ka “plāna mērķi bija ambiciozi, un, lai gan neviens no četriem izvirzītajiem mērķa rādītājiem netika sasniegts, tomēr jāatzīmē, ka apstrādes rūpniecības apjomu dinamikā un produktivitātē ir izteikts progress”.

Bet ekonomikas pārstrukturizācija pēc būtības nevienam no šiem signāliem nav sekojusi. Un mūsu tautsaimniecības tālāk uzstādītie mērķi nav bijuši ambiciozi. Jautājums: vai bez valsts pārvaldes darbības būtiskiem uzlabojumiem un pārmaiņām ekonomikas transformācija vispār ir iespējama?

Ārvalstu investori Latvijā un valsts pārvaldes reforma

Gadu no gada gatavojot politikas rekomendācijas Latvijas valsts pārvaldei, 2022.gadā FICIL nonāca pie secinājuma, ka pēc būtības virkne politikas rekomendāciju un saistīto problēmu balstās valsts pārvaldes resursu un kompetences trūkumā, ko ārvalstu investori primāri izjūt divos būtiskākajos aspektos:

- Valsts politikas veidošanas un ieviešanas kvalitātes kritums, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vidi Latvijā un neveicina papildu investīciju pieplūdumu.

- Saņemto valsts un pašvaldību pakalpojumu zemā kvalitāte salīdzinājumā ar citām valstīm, kur investori veic uzņēmējdarbību.

Jāatzīst, ka lielākā daļa šobrīd politiskajā dienas kārtībā esošo jautājumu nesniedz pārliecību, ka valsts pārvaldes pārkārtošanās ir iespējama, bet situācija (kā aprakstīts iepriekš) tik tiešām ir kritiska.

Viena no iespējām šo mainīt varētu būt valsts pārvaldes modernizācijas plāns un ar to saistītā valsts pārvaldes reforma. Taču pašlaik novērojam, ka plāna izstrādē un ieviešanā pietrūkst (I) politiskās līderības, (II) satura kvalitātes un centralizētas atbildības, ka arī (III) datos un pamatotās ambīcijās balstītu mērķu un sasniedzamo rādītāju.

Valsts pārvaldes reforma: modernizācijas plāns, birokrātijas mazināšana vai valsts pārvaldes “atrakstīšanās”?

FICIL tic, ka šajā mirklī fundamentāla būtu jēgpilna valsts pārvaldes reforma, kuras priekšplānā tiktu izvirzītas trīs centrālās prioritātes:

- Datu centralizācija, pieejamība un efektīva izmantošana no valsts attīstības plānošanas perspektīvas;

- Valsts pārvaldes funkciju centralizācija ar mērķi uzlabot lēmumu pieņemšanu un darbības efektivitāti – samazināt izmaksas (gan “horizontāla” sadarbība un atbildība, gan organizāciju optimizācija) un;

- Mērķu un rezultatīvo rādītāju uzstādīšanas reorganizācija valsts pārvaldē. Atbildības kultūras iedzīvināšana (culture of accountability).

Būtisks pamats, lai iespējotu jebkāda veida ekonomikas transformāciju Latvijā un saistīto izaugsmi, ir padarīt datus plašāk pieejamus valsts pārvaldes aktivitāšu plānošanā un to izvērtēšanā no malas. Kā arī datu centralizācija un vienas konkrētas iestādes izvirzīšana par atbildīgo saistībā ar visiem valsts pārvaldes datiem – gan lēmumu pieņemšanai un politikas veidošanai, gan klientu apkalpošanai – ir būtisks priekšnosacījums izaugsmes veicināšanai.

Loģiska būtu arī šīs aktivitātes sasaiste ar Valsts pārvaldes datu pakalpojumu centra izveidi līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, kur ikdienas pakalpojumu sniegšanas optimizācija “iet roku rokā” ar saturisku datu analīzi un izmantošanu politikas veidošanai. Šis jautājums ir arī centrāls visās FICIL būtiskākajās aktivitāšu jomās – nodarbinātība, ēnu ekonomika, īpaši arī zaļā ekonomika.

Ja īsi apskatām valsts pārvaldes funkciju centralizāciju, tad jau tikko Ministru kabinetā apstiprinātajā[7] Modernizācijas plānā atrodam ambīciju sniegt grāmatvedības un cilvēku resursu plānošanas pakalpojumus centralizēti, kas kopumā ir apsveicami.

Taču šeit varētu tikt attiecināmas divas būtiskas detaļas, lai tālāk iespējotu plašākas valsts pārvaldes reformas: (I) 20% no valsts pārvaldē strādājošajiem, ko sākotnēji ietver plāns, pēc FICIL domām ir neadekvāti zems un var novest pie dažāda veida operatīvām un stratēģiskām problēmām valsts pārvaldē, kā arī palēnināt funkciju centralizāciju un (II) valsts kapitālsabiedrību pārvaldības, darbības efektivitātes un ietekmes uz budžeta rādītājiem/konkurences kropļošanas jomas ir palikušas ārpus plānā ietvertajām darbībām.

Lieki teikt, ka pie lielā valsts pārvaldes sektora Latvijā, kritiski trūkstošā valsts budžeta finansējuma citām tautsaimniecības nozarēm un valsts kapitālsabiedrību nevajadzīgi plašajām investīcijām dažādās jomās, kur privātais sektors daudz efektīvāk veic investīcijas visās (!) Eiropas Savienības dalībvalstīs (piemēram, ilgtspējīga enerģētika), tautsaimniecības attīstība ievērojami stagnē un publiskā sektora izdevumi apgrūtina vietējo ekonomiku un neveicina kopējo tautsaimniecības attīstību.

Visbeidzot, valsts pārvaldes izvirzīto mērķu un rezultatīvo rādītāju kopums primāri nekalpo par līdzekli, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un izvirzītu ambiciozus mērķus, bet gan tieši pretēji – nodrošina “ērtu” un pārskatāmu budžeta līdzekļu piešķiršanu valsts pārvaldei un neveicina valsts pārvaldes vispārēju orientāciju uz rezultātu.

No Valsts budžeta sagatavošanas un piešķiršanas mehānisma (piemēram, Jauno politikas iniciatīvu sagatavošanas politiskais mehānisms) līdz pat valsts iestāžu stratēģijām un individuālo darbinieku rādītājiem (būtu jābūt salīdzināmiem, uz rezultātu orientētiem, kam jāatspoguļojas arī citu iestāžu darbības jomu rezultātos). Visas šīs mērķu un rezultātu jomas ir atstātas pilnīgā ierēdņu pārraudzībā, kaut arī to rezultatīvajiem rādītājiem būtu jākalpo par pamatu politisko mērķu izvērtēšanai un to izvērtēšanai būtu jākalpo par pamatu, lai datos balstīti izmērītu mūsu ekonomikas sniegumu un attīstību.

FICIL arī uzskata, ka būtu nepieciešams plašāks valsts pārvaldes iestāžu un struktūru audits, lai novērstu valsts pārvaldes funkciju dublēšanos gan politikas plānošanā, gan ar mērķi uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.

Ārvalstu investori, atsaucoties arī uz secinājumiem no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma par iepriekšējo valsts pārvaldes reformu[8], ir skeptiski, ka piedāvātie plāna priekšlikumi bez publiska politiska atbalsta sasniegs cerētos rezultātus pēc būtības. Tomēr, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības nu jau reģionālo atpalicību pieaugošā virknē rādītāju, nedrīkstētu atlikt darāmo darbu sarakstu uz vēl četriem gadiem.

Lai gan situācija ir kritiska, redzam, ka pat limitētu resursu un politiskā atbalsta kontekstā ir atsevišķas iesaistītās puses, kas cenšas strādāt un sniegt atsevišķus praktiskus priekšlikumus valdībai un citām iesaistītajām pusēm pēc būtības. Tai skaitā paldies Valsts kontrolei un Valsts kancelejai par vēlmi izprast problēmu jautājumus. Bet, kā jau minēts, bez politiskā atbalsta un orientācijas uz izmērāmu rezultātu sasniegšanu ir lieki cerēt uz būtiskiem situācijas uzlabojumiem.

Turklāt šis ir viens no pēdējiem mirkļiem, lai pateiktu, ka “karalis ir kails” arī vēlēšanu kontekstā, kurām politiskās partijas, visticamāk, sāks gatavoties jau nākamā gada laikā.

Noslēgumā ir vērts atkārtoti apskatīt Eiropas Savienības iezīmētos galvenos izaicinājumus, ar kuriem valsts pārvalde saskarsies jau tuvākajos gados:

- Nepieredzēts tehnoloģisko pārmaiņu ātrums;

- Demogrāfisko pārmaiņu ietekme un pieaugošais prasmju trūkums;

- Arvien sarežģītāka politikas jautājumu pārvaldība;

- Zaļās enerģētikas pārejas ietekme un nozīme;

- Pieaugošā konkurence par ierobežotiem valsts līdzekļiem.

Ja turpināsies tādā pašā veidā uzsāktie politiskie procesi Latvijā, ir patiesi grūti saskatīt veidu, kā Latvijas valsts pārvalde varētu tikt reorganizēta, lai atbalstītu valsts ekonomiku un notvertu priekšā esošās Lietuvu un Igauniju kaut tuvākajos 10 gados.

Diemžēl tas nav pesimisms, bet datos, valsts politikā un izvirzītajos mērķos balstīts reālisms.

* FICIL Valsts pārvaldes reformas darba grupas vadītājs

[1] Igaunijā un Lietuvā ir lielākas algas un ātrāk augoša ekonomika. Latvija atpaliek. Kāpēc? / Raksts (lsm.lv)

[2] Kad un kā Latvija sāks ķert kaimiņus? | Blogi | Makroekonomika

[3] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2023-karina-otras-valdibas-100-dienas-koalicija-isto-varesanu-radis-prezidenta-velesanas-un-nodoklu-reforma.a502097/

[4] Igaunijā un Lietuvā ir lielākas algas un ātrāk augoša ekonomika. Latvija atpaliek. Kāpēc? / Raksts (lsm.lv)

[5] https://www.stat.ee/en/find-statistics/statistics-theme/economy/foreign-trade

[6] https://osp.stat.gov.lt/

[7] https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-apstiprina-valsts-parvaldes-modernizacijas-planu-efektivakam-darbam-sabiedribas-laba

[8] https://www.lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/valsts-parvaldes-reforma-darbibas-veiktas-valsts-parvalde-nav-reformeta

An error has occured