Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.

“Sākoties skandālam, es ne tikai demisionēju kā ministrs, bet noliku arī Saeimas deputāta mandātu, ko mani frakcijas vadība aicināja nedarīt nekādā gadījumā,” iesāk Belēvičs.

“Toreiz premjers Kučinskis uzdeva Straumem (KNAB priekšnieks Jēkabs Straume - E.V.) ierosināt krimināllietu nolūkā noskaidrot, vai neesmu ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli, lai apietu rindu uz valsts sniegtu veselības aprūpes pakalpojumu. KNAB ierosinātās krimināllietas ietvaros, kuras laikā tika veikta arī kratīšana manā dzīves vietā, kā arī daudzas nopratināšanas, noskaidroja, ka ministrs Belēvičs nav izmantojis dienesta stāvokli rindas apiešanai, jo valsts to pakalpojumu, kas viņam tika sniegts, vispār neapmaksā, līdz ar to nav rindas, kas varēja tikt apieta. Manā vietā Saeimā ienāca Valdis Kalnozols,” turpina Belēvičs.

Šo skaidrojumu Guntis Belēvičs uzskatīja par nepieciešamu paust skaļi, jo publiskajā telpā joprojām turpinās neglītais skandāls, kura centrā ir bijušā premjera Krišjāņa Kariņa izšķērdīgie lidojumi ar privātiem lidaparātiem. Taču Kariņš - atšķirībā no bijušā veselības ministra Belēviča - pat netaisās domāt par demisiju. Jo ministru prezidentam bija “jāieņem aktīva loma Latvijas ārpolitikas veidošanā”, - tā rakstiskā paziņojumā, kas bija adresēts Latvijas Radio, pauda mūsu neaizstājamais Krišjānis.

Par to “aktīvo lomu” joprojām nav skaidrības, taču viena lieta gan ir klāra kā Glāžšķūņa stikliņš: pirms Kariņa valdības, kas stiepās 2014. gada līdz 2018. gadam, valsts parāds faktiski bija nemainīgs - 10 miljardu eiro apmērā. Kad pie varas stūres nonāca Kariņa valdība, parāds strauji pieauga, un 2024. gadā tas būs gandrīz 19 miljardi eiro. Bonusā klāt pieliekot Latvijas vispārējo atpalicību gandrīz visās jomās, Kariņa loma šajā valsts “vadīšanas” afērā iezīmējas jo skaidri, jo viņš ir galvenais šīs afēras figurants.

Valsts “vadīšana” ir lielā bilde, privāto lidaparātu noma - tikai daļa no tās. Kariņš gan mēģināja visu vainu par privāto džetu izmantošanu novelt uz Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citskovski, sak, viņš tos spārnus izvēlējās, es jau neko. Taču Belēvičs turpina: “Neizslēdzu iespēju, ka Citkovskim Kariņa lidojumu laikmetā ir palielināta darba alga vai piešķirti kādi citi labumi apmaiņā pret premjeru kukuļošanu ar valsts labumu.”

1. jūnijā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska alga tika palielināta par 600 eiro, sasniedzot 5600 eiro mēnesī. Par to liecina ministru prezidenta Kariņa izdotais rīkojums. Līdzīgā rīkojumā vēl pirms gada valsts galvenā ierēdņa alga tika noteikta 5000 eiro mēnesī. Tātad alga augusi laikā, kad Kariņš intensīvi lidinājās par mūsu nodokļu naudu. 2021. gadā Citskovskis algā no Valsts kancelejas saņēma 62 815 eiro, savukārt 2022. gadā - jau 69 587 eiro (dati no amatpersonas deklarācijas).

Šā gada sākumā LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” Kariņš aizstāvēja ideju, ka nedrīkst iesaldēt valsts augstāko amatpersonu algas, proti, tās jāpaaugstina regulāri. Tam piekrita arī toreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), pirms tam negribīgi atzīstot, ka viņa alga ir 7000 eiro mēnesī. Tiešām - kā var iedomāties nepaaugstināt algu: ar tādiem sīkumiem kā 7000 eiro mēnesī taču nav iespējams izdzīvot!

Belēvičs turpina: “KNAB varētu ierosināt krimināllietu (par faktu), lai noskaidrotu, vai Kariņš kā premjers un vēlāk kā ārlietu ministrs nav ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli. Šādas izmeklēšanas laikā tiktu nopratināti arī Valsts kancelejas darbinieki, kuri parakstījušies par atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu, vaļsirdīgi izklāstītu, vai un ko Kariņš viņiem lika darīt, kā arī - vai Citskovskis ar valsts labumu dāļāšanu nekukuļoja šo un citus premjerus.”

Domāju, ka vārna drīzāk par gulbi pārvērtīsies nekā likumsargi vai Valsts kontrole paņems aiz žaunām kādu lielu, starptautiski un iekšzemīgi svarīgu, bet nogrēkojušos zivi. Tāds troksnis! Un nekādu izredžu kļūt par kādas militāri politiskas alianses galveno līdaku. Šķiet, tādā gadījumā nespīdēs arī iepeldēšana bezzobainajā un nekam nederīgajā Apvienoto nespējnieku organizācijā. Tā ka… Bijušajam premjeram jāstāv cieti savās pozīcijās: neko sliktu neesmu darījis!

Patiesībā jautājums par Kariņa plivināšanos ir daudz dziļāks: ir neglābjami salūzis politiķu morālais kompass. Izskatās, jau sen. Nekrietna pārdošanās, lai ieņemtu labākās vietas pie siles, izlikšanās, ka rūpes par tautas labklājību ir pirmajā vietā, prastas zagšanas “skaidrošana” ar “aktīvu lomu ārpolitikā” un tamlīdzīgi. Tas viss valdošajās aprindās tiek pieņemts un akceptēts kā jaunā normālība. Uz priekšu, draugi! Bet priekšā tikai bezdibenis…

An error has occured