Iesaki rakstu:

Sirds sāp par tiem ierindas cilvēkiem un Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri ar savu darbu šajā naktī un svētdien nodrošinās, lai pašvaldību vēlēšanas tiktu pabeigtas ar cieņu. Šie izturīgie ļaudis palīdzēs, lai Latvijas Republikai un tās korumpētajai partiju sistēmai nekristu starptautiskā kaunā, kārtējo reizi nesot upuri, nevis ar saviem mīļajiem kopā ejot svētdienas baznīcas soli vai vienkārši pavadot šo dienu ar sev mīļiem un tuviem cilvēkiem.

Tas, kas noticis, kas notiek un diemžēl turpinās notikt, balstoties uz Jaunās Vienotības, Zaļo un Zemnieku savienības (jaunzemnieku) un Progresīvo izveidoto vēlēšanu informatīvi tehnoloģisko sistēmu, nav vienkārši politisks manevrs, – tā ir valsts mēroga krāpniecība jeb valsts uzticamības nozagšana. Šī zagšana nozog gan tautas uzticību, gan ieskauj valsts finanšu līdzekļu izšķērdēšanas kontekstu. Šīs sistēmas nevis nodrošina demokrātiju un caurskatāmību, bet kļuvušas par instrumentu tautas gribas manipulēšanai, kas ir pretrunā gan Satversmes garam, gan Eiropas Savienības direktīvām par godīgu vēlēšanu procesu un valsts pārvaldes caurskatāmību (Direktīva (ES) 2019/1937 par ziņotāju aizsardzību un Eiropas Komisijas ieteikumi par labu pārvaldību).

Māte Latvija tiek spridzināta un pazemota šo partiju trijotnes un rafinētā prezidenta komandas rīcībā, kas, šķiet, ir zaudējuši jebkādas ētikas un atbildības robežas. Valsts tiek iztirgota: pēdējais, kas mums palicis kā prece – meži, "Latvenergo", "TET", "Latvijas Mobilais Telefons" – viss, ko gadu desmitiem veidojuši Latvijas cilvēki, tiek sagatavots izpārdošanai zem riska kapitāla, “privatizācijas” vai “efektivitātes” plīvura. Šāda rīcība nav tikai bezatbildība – tā robežojas ar valsts nodevību, kas skar gan Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumu (piemēram, ES līguma 2. pants par demokrātiju un tiesiskumu), gan Satversmes 1. un 2. pantu, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kur vara pieder tautai.

Šajās vēlēšanās mēs esam piedzīvojuši Latvijas Sodomas un Gomoras kulmināciju – tik dziļu morālo pagrimumu, ka klusēšana kļūst par līdzdalību. Kauns un nosodījums šai politiskajai mafijai, kuras rokās ir nevis tautas mandāts, bet svešu interešu pārstāvēšana.

Te vietā ir atgādināt Mārtiņa Lutera vārdus: „Labam mācītājam jābūt gatavam ne tikai mācīt, bet arī par savām avīm dzīvību atdot. Tāds ir Kristus piemērs, un tāda ir patiesa ganu sirds.”

Ir pienācis laiks jaunai Atmodai. Tautai jānāk pie brieduma – garīga, politiska un nacionāla. Šim atmodas vilnim vairs nedrīkst būt vietas partokrātijas konstrukcijās un viltus “progresīvisma” piesegā realizētajās shēmās. Valsts un pašvaldību manta nav partiju privātīpašums! Eiropas Savienības regulas un pašas Latvijas likumi pieprasa pārredzamu un sabiedrības interesēm pakļautu mantas pārvaldību. Ikviena rīcība, kas to ignorē, ir uzskatāma par publiska īpašuma izšķērdēšanu un var būt krimināli sodāma saskaņā ar Krimināllikuma 196. pantu – par valsts vai pašvaldības mantas izšķērdēšanu.

Un šis vēlēšanu sistēmas jaunprodukts ir kā ķirsis uz konditorijas kūciņas.

Brīdinājums šodienas “mazajiem valdniekiem”: jūsu vara nav mūžīga. Sodomas un Gomoras iemītnieki saņēma Tā Kunga taisnīgo sodu. Neviens režīms nav pastāvējis mūžīgi. Laiks apstāties – ne tikai savu, bet Latvijas labad un savu tuvāko labad.

An error has occured