Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Man nav nekāda pienākuma sniegt sabiedrībai papildu informāciju vai skaidrojumus par AS Latvijas Loto valdes iespaidīgo – par gandrīz ceturto daļu – atalgojuma pieaugumu pagājušajā gadā: šādu oficiālu atbildi ir sniedzis Finanšu ministrijas ierēdnis Nils Sakss, kurš kā šīs valsts azartspēļu kompānijas padomes priekšsēdētājs arī pats pērn tajā ir saņēmis vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.

Latvijas Loto ir komercsabiedrība, tā nesaņem valsts budžeta līdzekļus un arī neveic valsts pārvaldes uzdevumus. Attiecīgi ne Latvijas Loto, ne Latvijas Loto padome nav Iesniegumu likuma, ne arī Informācijas atklātības likuma subjekts, tādēļ Latvijas Loto un tās padomei nav pienākuma sniegt Jums pieprasīto informāciju,” – šāda ir N. Saksa oficiālā nostāja, kas ir faktiski nokopēta no līdzīgas Latvijas Loto valdes locekļa Edgara Lediņa vēstules.

Jautājumi, uz kuriem Finanšu ministrijas ierēdnis N. Sakss atteicies atbildēt, ir šādi:

1) ar ko skaidrojams, ka AS Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja M. Kubli 2019. gadā atalgojumā ir saņēmusi par 17 738 eiro vairāk nekā 2018. gadā? Miniet normatīvos aktus, atbilstoši kuriem ir noticis šis atalgojuma palielinājums, kā arī pamatojumu šim palielinājumam un personas, kuras pieņēmušas lēmumu par atalgojuma palielinājumu.

2) ar ko skaidrojams, ka AS Latvijas Loto valdes loceklis E. Lediņš 2019. gadā atalgojumā ir saņēmis par 14 605 eiro vairāk nekā 2018. gadā? Miniet normatīvos aktus, atbilstoši kuriem ir noticis šis atalgojuma palielinājums, kā arī pamatojumu šim palielinājumam un personas, kuras pieņēmušas lēmumu par atalgojuma palielinājumu.

3) kāds ir bijis vidējais AS Latvijas Loto darbinieku vidējais atalgojums 2018. gadā un 2019. gadā?

4) tā kā vēlos iepazīties ar visiem AS Latvijas Loto padomes lēmumiem, kas 2018.- 2020. gadā pieņemti attiecībā uz AS Latvijas Loto valdes un darbinieku atalgojumu, nosūtiet man šo lēmumu kopijas vai nodrošiniet iespēju ar tiem iepazīties klātienē.

Arī pats N. Sakss pērn, valsts azartspēļu uzņēmumā saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, ir piedzīvojis vērā ņemamu atalgojuma pieaugumu.

Savā pamata darbavietā ministrijā viņš pērn saņēmis 56 780 eiro – tātad vairāk nekā 4700 eiro mēnesī. Taču N. Sakss ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu SIA NSGV1, bet arī piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā, tur pērn saņemot vēl 28 886 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.

Abās „valstiskajās” darbavietās N. Saksa ienākumi pērn ir pieauguši: gadu iepriekš, 2018. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 55 499 eiro, bet Latvijas Loto viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis nepilni trīs tūkstoši eiro – 2018. gadā N. Sakss par valstisko azartspēļu uzņēmuma stratēģisko vadīšanu saņēma 26 037 eiro.

Savukārt Latvijas Loto padomes priekšsēdētāja vietniece, 2012. gadā darbu lidostā Rīga zaudējusī un 2016. gadā Latvijas Loto iekārtotā Antra Duntava pērn valsts azartspēļu uzņēmumā atalgojumā saņēmusi 25 987 eiro.

Arī viņa pērn tikusi pie vērā ņemama atalgojuma palielinājuma (par gandrīz 11 procentiem), jo 2018. gadā atalgojumā Latvijas Loto saņēmusi „tikai” 23 424 eiro. Turklāt interesanti, ka papildus tam A. Duntava spējusi darboties arī „analītiskajā žurnālistikā”, saņemot algu uzņēmumā Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K.

Taču vislielākais brīnums ir tas, kā laiku valstisko azartspēļu stratēģiskajā vadībā ir atradis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors Ingars Eriņš. Šis ir īss pārskats par viņa RTU un saistītā uzņēmumā pērn saņemtajiem ienākumiem:

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1        -            97959.31         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1        -            15614.22         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1        -            25405.67         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1        -            281.15 EUR

SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas iela 8  Alga    11040.00            EUR

Kā izrādās, neraugoties uz šo aizņemtību, I. Eriņš pērn vēl ir spējis nopelnīt gan 3692 eiro algu Fiskālās disciplīnas padomē, gan 25 987 eiro Latvijas Loto. Savukārt 2018. gadā valsts azartspēļu uzņēmuma padomes loceklis I. Eriņš saņēmis šādus ienākumus:

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto", 40003083998, Latvija, Rīga, Meistaru 19            Alga    23424.00         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   Alga            94312.11         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   Honorārs            2775.00           EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   Alga            26847.34         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   Alga            6210.27           EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   U.c. ienākumi         282.19 EUR

SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas 8         Alga    11040.00            EUR

Fiskālās disciplīnas padome, 90010248231, Latvija, Rīga, Smilšu 1     Alga    3425.04            EUR

Kā Pietiek jau informējis, arī Latvijas Loto valde uzskata – nekādi skaidrojumi saistībā ar tās atalgojumu un citiem jautājumiem tai sabiedrībai nav jāsniedz.

Akciju sabiedrībai Latvijas Loto, kas pērn uz azartspēles mīlošo Latvijas iedzīvotāju rēķina nopelnījusi 7,29 miljonus eiro un kuras vadība pagājušajā gadā piedzīvojusi iespaidīgu – gandrīz par ceturto daļu – atalgojuma lēcienu, nekāda papildu informācija sabiedrībai nav jāsniedz, - tai pilnībā jāpietiek ar uzņēmuma gada pārskatu un citām oficiālajām ziņām Latvijas Loto mājas lapā. Šādu valsts azartspēļu kompānijas vadības viedokli ir paudis tās valdes loceklis E. Lediņš.

Latvijas Loto nav iestāde, bet komercsabiedrība. Latvijas Loto nesaņem valsts budžeta līdzekļus un arī neveic valsts pārvaldes uzdevumus. Attiecīgi Latvijas Loto nav ne Iesniegumu likuma, ne arī Informācijas atklātības likuma subjekts, tādēļ Latvijas Loto nav pienākuma sniegt pieprasīto informāciju,” norādīts E. Lediņa parakstītā oficiālā vēstulē.

E. Lediņš ir viena no personām, kas pērn valsts azartspēļu kompānijā ir saņēmis visiespaidīgāko algas pielikumu: 2019. gadā viņš atalgojumā AS Latvijas Loto saņēmis jau 83 131 eiro, kaut gadu iepriekš – „tikai” 68 526 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā E. Lediņa atalgojums palielinājies par 14 605 eiro jeb par 21 procentu, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājai Maijai Kubli šis pieaugums ir bijis vēl iespaidīgāks. Vidējais mēneša atalgojuma palielinājums E. Lediņam ir bijis vairāk nekā 1200 eiro.

Taču ne par šo, ne par citiem jautājumiem, kas rada nopietnas šaubas par valsts azartspēļu uzņēmuma pārvaldību, ne E. Lediņš, ne citi Latvijas Loto valdes locekļi nevēlas sniegt nekādus skaidrojumus, kaut pirms šī galīgā informācijas sniegšanas atteikuma Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja M. Kubli tāpat oficiālā vēstulē bija izrādījusi detalizētu interesi par to, kādām mediju publikācijām prasītā informācija tiks izmantota.

Kādiem mērķiem nepieciešama pieprasītā informācija, kad un kādā medijā/medijos tiks informēta sabiedrība un/vai publicēts publikāciju cikls, - šie un citi jautājumi interesēja Latvijas Loto valdes priekšsēdētāju. Savā vēstulē viņa arī apliecināja: „Pēc augstāk minētās informācijas saņemšanas no Jums, Latvijas Loto, ievērojot Jūsu sarakstē uzdoto jautājumu nozīmīgo saturu un apjomu, kas prasa komercsabiedrībai papildu darba resursu noslodzi jautājumu izpētei, pēc iespējas saprātīgā termiņā sagatavos atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.”

Taču tagad izrādījies, ka pēc skaidrojumu saņemšanas Latvijas Loto vadības viedoklis ir kardināli mainījies, - tā vietā, lai pildītu M. Kubli apņemšanos „saprātīgā termiņā sagatavot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem”, valsts azartspēļu uzņēmuma vadība nolēmusi nesniegt vispār nekādu informāciju. Kā redzams, tieši tāda pati nostāja ir arī azartspēļu uzņēmuma padomei.

An error has occured