Menu
Pilnā versija

Glābt dzīvniekus pagaidām ir gatavs tikai Armands Krauze

Elita Veidemane, Neatkarīgā · 25.09.2023. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Man ir dzīvnieku patversme. To sapratu tikai tagad, jo man ir pieci kaķi un suns. Var teikt, ka četri no pieciem ir izcelti no ielas dzīves. Es šos dzīvniekus izmitinu un aprūpēju. Bija laiks, kad pie manis mitinājās septiņi kaķi. Bija pat doma kādu atdāvināt… Vai tagad man jāsteidzas uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) reģistrēt savu personīgo patversmi?

Dzīvnieku aizsardzības likuma jaunajā redakcijā tika ietverts šāds punkts: “Persona, kura izķer, izmitina un aprūpē klaiņojošus un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušos dzīvniekus, kā arī pieņem turēšanai un atsavināšanai dzīvniekus, lai atrastu tiem īpašniekus, ir reģistrēta vai apstiprināta Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku patversme.” Sanāk tā, ka ikvienam, kurš paņem mājās kādu nelaimē nonākušu dzīvnieku, tam palīdz un vēlāk meklē cilvēku, kurš audzinās tālāk izglābto radībiņu, būs jāreģistrējas kā patversmei?

Dzīvnieku glābšanas biedrības “Zanimal Hope” vadītāja Zanda Paeglīte uzskata, ka Saeimā uz otro lasījumu Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu projektā iekļauts priekšlikums, ar kuru faktiski tiks liegta palīdzības sniegšana bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem, pieprasot ikvienam dzīvnieku glābējam pirms tam reģistrēties kā dzīvnieku patversmei. Humānisms tā vien šļakstās no šī likumprojekta…

Lai protestētu pret šo absurdo prasību, aizvadītajā trešdienā pie Saeimas notika pikets. Pret likumu, no kura nevienam dzīvniekam nekļūs labāk, neviens dzīvnieks netiks izārstēts vai izglābts no mocītāju nagiem, neviens kaktu pavairotājs netiks sodīts, bet tie dzīvnieki, kurus šie kaktu pavairotāji nespēs atdot “labās rokās”, nonāks vai nu miskastēs, vai nu patversmēs, kurās vietu vairs nebūs, un tad vienīgā iespēja būs dzīvnieku iemidzināšana.

Dzīvnieku aizsardzības biedrībām neizprotamie un bezjēdzīgie likuma grozījumi tiek ņemti par pilnu, pamatojoties uz Latvijas Veterinārārstu biedrības informāciju, ko tā sniegusi ierēdņiem.

Taču runa ir ne tikai par dzīvnieku patversmju reģistrēšanu, bet arī par to, ka joprojām netiek ierobežota dzīvnieku vairošanās - par to veterinārārstu biedrība kaut kā neiespringst. Ir skaidrs, ka dzīvnieku pārprodukcija ir katastrofāla: kaķu pilni ir pagrabi un “dārziņi”, bezsaimnieku suņi klīst pa pilsētām un laukiem. Dzīvnieki daudzviet netiek sterilizēti, viņi dzimst nekontrolēti, simtiem.

Un kas tad atliek? Uz patversmi un - eitanāzija! Klāt vēl nāk arī pavairotāji, kas mēģina iesmērēt dzīvniekus “labās rokās”. Tos, kuri paliek pāri, ved uz patversmēm: tā, piemēram, Latvijā 2022. gadā patversmēs nonākuši 2615 suņi - gan no pavairotājiem, gan vienkārši uz ielas notverti, gan tie, kuri palikuši bez saimniekiem.

To nevar nezināt Latvijas Veterinārārstu biedrība, kuras mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja Lita Konopore jau gadiem skaļi konfliktē ar patversmēm, kuras iebilst pret dzīvnieku eitanāziju.

Ja pieņemtu likuma labojumus par patversmju reģistrēšanu, ko aizstāv Konopore, birokrātiskā bakstīšanās būtu nebeidzama: jāmaina telpu lietošanas kods, nepieciešama pašvaldības atļauja patversmes ierīkošanai, obligāts līgums ar vetārstu, jāpērk pakalpojums no vetārsta, jaundzimuši kaķēni jāčipē un jāreģistrē. Un tas viss maksā naudu. Lielu naudu.

Šāda norma no jaunā gada būšot patversmēm: jaundzimušam kaķēnam, kurš nesver pat simt gramus, trīs dienu laikā jāievada čips un jāizraksta Eiropas pase. Tādā veidā vetārstu biedrība “sit cauri” savus pakalpojumus. Ja kaķēns dabūs infekciju un nomirs, tad viņu vismaz varēs apglabāt ar visu ES pasi…

To, ka ar Dzīvnieku aizsardzības likuma labojumiem kaut kas nav kārtībā, pamanīja arī zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). “Tā nedrīkst būt, ka tik ātri visam iziet cauri, neuzklausot visas puses,” sarunā ar “Neatkarīgo” teica Krauze. “Ja tik daudz cilvēku protestē, kaut kas tur nav kārtībā. Jūtu, ka vetārstu lobijs ir diezgan spēcīgs, un viņi ar šiem labojumiem acīmredzot cer labi nopelnīt.”

Krauze nosūtīja vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, aicinot pretrunīgi vērtētos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā patlaban nevirzīt tālāk un atkārtoti skatīt komisijā, uzklausot visu ieinteresēto pušu un nevalstisko organizāciju viedokļus.

“Latvijā dzīvnieku aizsardzības sistēma un tās regulējums ir nepilnīgs, un tajos ir vieta daudziem pilnveidojumiem. Tomēr katrs jauns priekšlikums ir jāvērtē kopējās sistēmas un Latvijas reālās situācijas kontekstā, izvērtējot to patieso, nevis teorētiski vēlamo ietekmi, kā arī jāuzklausa sabiedrības viedoklis,” uzsver Krauze.

Ministrs uzskata, ka ikviens priekšlikums atkārtoti jāvērtē sadarbībā ar jomas ekspertiem, padziļināti izvērtējot potenciālos riskus, visām iesaistītajām pusēm meklējot iespējami labāko risinājumu, līdzsvaroti pārstāvot gan dzīvnieku, gan viņu aizstāvju intereses.

Atliek cerēt, ka deputāti iedziļināsies šajās “dzīvnieku lietās”. Normāliem cilvēkiem nav saprotams, kāda gan valstij daļa, ka cilvēks paņem dzīvnieku, aprūpē, izārstē viņu un pēc tam piedāvā kādam citam cilvēkam - lai audzina tālāk? Ak, nē, daļa jau ir tām personām, kuras gatavas par šīm darbībām iekasēt naudu.

An error has occured