Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Informatīvais ziņojums “Nacionālās drošības koncepcija” (turpmāk – Koncepcija) ir uz Valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā.

1. Ievads

2022. gadā tika izstrādāta jauna Valsts apdraudējuma analīze un ievēlēta jauna Saeima. Līdz ar to saskaņā ar Nacionālās drošības likumu ir pienācis kārtējais cikls izstrādāt jaunu Koncepciju. Taču ne mazāk svarīgs faktors, kas liek pārskatīt esošo Koncepciju, ir starptautiskās drošības situācijas būtiska pasliktināšanās pēc 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācijas (turpmāk – Krievijas) uzsāktā pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā.

Koncepcijā ir aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību. Draudi nacionālajai drošībai ir saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas izvērsto karu Ukrainā, hibrīdo apdraudējumu, ļaunprātīgām kiberaktivitātēm un starptautiskā terorisma tendencēm. Lai arī objektīvu apstākļu ietekmē mazinājušies, tomēr joprojām draudus rada atsevišķu valstu ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti.

Koncepcijā atbilstoši katrai apdraudējuma jomai tiek noteiktas vispārējās prioritātes šo apdraudējumu novēršanai. Valsts pārvaldes institūciju izstrādātajai politikai, plānotajiem un veiktajiem pasākumiem, kā arī savstarpējai sadarbībai nacionālās drošības jomā ir jābalstās uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm. Ministru kabinets, balstoties uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm, izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

2. Nacionālā drošība un nacionālās drošības politika

Latvijas valsts pastāvēšana ir atkarīga no visu Latvijas iedzīvotāju atbildīgas attieksmes pret valsti un tās drošību. Latvijas nacionālo drošību un aizsardzību raksturo visas sabiedrības un valsts institūciju gatavība pārvarēt apdraudējumus, noturība pret negatīvu ārējo ietekmi, un spēja pretoties un patstāvīgi atjaunoties pēc izaicinājumiem un krīzēm. Latvijas nacionālās drošības pamatā ir visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kas veicina iedzīvotāju vēlmi un gatavību aizstāvēt valsti, rada priekšnoteikumus apdraudējumu pārvarēšanai un nodrošina valstij svarīgu funkciju izpildi krīžu un citu satricinājumu laikā.

Nacionālā drošība ir mērķtiecīgi īstenotu pasākumu rezultātā sasniegts apstākļu kopums. Valstij un sabiedrībai īstenojot konkrētus pasākumus, tiek mazināta Latvijas iekšējā un ārējā ievainojamība, kā arī uzlabojas valsts kopējās spējas un vispārējā gatavība nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā.

Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas. Militāro dimensiju raksturo Krievijas izvērstais karš Ukrainā un tā iespējamā attīstība, kā arī Krievijas militārās aktivitātes Baltijas jūras reģionā. Ārpolitisko dimensiju raksturo pašreizējā nestabilā starptautiskā drošības vide, iespējamās izmaiņas tajā un ārējie draudi. Iekšējās drošības dimensiju raksturo Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no valsts puses, kā arī hibrīda rakstura drošības riski un apdraudējumi, kas skar visas trīs dimensijas.

Iekšējās drošības pamatā ir saliedēta pilsoniskā sabiedrība ar vienotu izpratni par pamatvērtībām un vēlmi redzēt Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku un Rietumu pasaulei piederīgu valsti. Pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, organizējot un līdzdarbojoties dažādās pilsoniskajās aktivitātēs, tostarp iesaistoties valsts aizsardzībā kritiskos brīžos. Iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana.

Visu trīs minēto nacionālās drošības dimensiju efektīvai funkcionēšanai ārkārtīgi svarīga ir Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS), Valsts robežsardzes, valsts drošības iestāžu, tiesību aizsardzības institūciju un ārlietu dienesta kapacitāte un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā.

Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk – NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ir svarīgs Latvijas nacionālās drošības pamatelements, kas papildina nacionālos centienus risināt ar nacionālo drošību un aizsardzību saistītus jautājumus. Saskaņā ar NATO kolektīvās aizsardzības principu, militārs apdraudējums Latvijai tiek uzskatīts par kopēju apdraudējumu aliansei.

Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu. Latvijas nacionālajai drošībai iespējamo apdraudējumu apjoms un to dažādais raksturs pārsniedz aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju kompetenci. Līdz ar to nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā ir jāiesaistās visai valsts pārvaldei, kā arī sabiedrībai. Ņemot vērā lielo iesaistīto institūciju skaitu, svarīga ir nacionālās drošības politikas centralizēta vadīšana un šo institūciju savstarpējā koordinācija.

Svarīga loma nacionālās drošības politikas īstenošanā ir sabiedrībai un tās sniegtajam atbalstam valsts pārvaldes institūcijām. Šādu atbalstu var sniegt izglītoti un pilsoniski aktīvi iedzīvotāji ar atbilstošu izpratni un spējām kritiski izvērtēt, piemēram, informatīvo vēstījumu saturu un nozīmi. Sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir ilglaicīgas nacionālās drošības politikas pamatā.

3. Krievijas agresija pret Ukrainu un izmaiņas starptautiskajā drošības vidē

Izvēršot pilna mēroga karadarbību Ukrainā, Krievija ir apliecinājusi gatavību izmantot visaugstākā līmeņa militāro spēku pret citām valstīm, pārkāpjot starptautiskās tiesības un neņemot vērā humānus apsvērumus. Par agresiju pret Ukrainu pilnībā atbildīga ir Krievijas valdība kopā ar savu līdzdalībnieci Baltkrieviju. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību, kā arī drošības situāciju Eiropā.

Krievijas īstenotā neizprovocētā un pilna mēroga militārā agresija pret Ukrainu, kara noziegumi, prettiesiskā atsevišķu Ukrainas teritoriju aneksija, kā arī starptautiskās sabiedrības šantažēšana, draudot ar masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu, kodolkatastrofas izraisīšanu, ir sagrāvusi Krievijas kā atbildīga partnera uzticamību un būtiski ietekmējusi drošības situāciju Eiropā. Krievijas agresija ir padziļinājusi esošos drošības un stabilitātes izaicinājumus un radījusi jaunus.

Kopējā drošības situācija Eiropā ir kļuvusi nestabilāka, sarežģītāka un sadrumstalotāka nekā jebkad kopš 2. Pasaules kara. Drošības situāciju Eiropā šobrīd raksturo daudzpusīgi apdraudējumi, sākot ar terorismu, vardarbīgo ekstrēmismu un organizēto noziedzību un beidzot ar hibrīda rakstura apdraudējumiem un kiberuzbrukumiem, migrācijas instrumentalizāciju, ieroču izplatīšanu un bruņojuma kontroles arhitektūras vājināšanos. Finansiālā nestabilitāte, sociālās un ekonomiskās atšķirības var vēl vairāk saasināt apdraudējuma dinamiku un ietekmēt Eiropas drošību. Papildus Krievijas darbības ir saasinājušas globālo pārtikas krīzi un radījušas traucējumus energoresursu piegādēs.

Krievija agresiju pret Ukrainu uztver kā daļu no plašāka konflikta, kurā izpaužas tās pretstāve Rietumiem kopumā, bet īpaši ASV. Uzsāktā kara Ukrainā aizsegā Krievija mēģina atgriezt pasauli pie ietekmes sfēru politikas. Izmantojot bruņoto iejaukšanos Gruzijā un Ukrainā, de facto kontroli pār Baltkrieviju, kā arī Krievijas karaspēka pastāvīgu klātbūtni ieilgušajos konfliktos, tostarp Moldovā, Krievijas valdība aktīvi cenšas uzturēt jau esošās un izveidot jaunas tā dēvētās ietekmes sfēras. Krievija ir klātesoša arī citviet pasaulē, piemēram, Lībijā, Sīrijā, Centrālāfrikas Republikā un Mali. Tā oportūniski izmanto nestabilitāti un sarežģīto iekšpolitisko situāciju šajās valstīs, tostarp, izmantojot dezinformāciju un algotņus, piemēram, privāto militāro kompāniju “Vāgnera grupa”. Tāpat Krievija turpina militarizēt Arktiku un vairot spriedzi šajā reģionā.

Ar neizprovocētu un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu, Krievija ir rupji pārkāpusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Statūtus un citas starptautiskās tiesības. Apdraudot Eiropas un starptautisko drošību un stabilitāti, Krievija ignorē starptautiskās normas jau kopš tās militārās agresijas Gruzijā 2008. gadā.

Vispārēja starptautiskās drošības situācijas pasliktināšanās ir sasniegusi līmeni, kad ir pamats starpvalstu sarunu dienas kārtībā iekļaut jautājumus par kopējiem pūliņiem stratēģiskās stabilitātes nodrošināšanai, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un bruņojuma kontroles, un atbruņošanās režīmu saglabāšanai.

Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu ir daļēji sagrāvis pastāvošo bruņojuma kontroles arhitektūru. Krievija jau ilgstoši nav godprātīgi attiekusies pret savu saistību īstenošanu bruņojuma kontroles mehānismos. Tās pieeja ir bijusi manipulatīva, selektīva un apzināti maldinoša. Jau vairākus gadus Krievija ir apšaubījusi pastāvošo noteikumu integritāti, klaji pārkāpjot vai izvairoties no tajos noteikto saistību ievērošanas. Vienlaicīgi, jebkādi mēģinājumi pārskatīt esošo bruņojuma kontroles arhitektūru, vai tās aizstāšana ar sarunām par jauniem instrumentiem automātiski nenovedīs pie pozitīvām pārmaiņām, bet drīzāk novērsīs uzmanību no Krievijas agresīvajām darbībām Eiropā. Tādēļ jebkādiem risinājumiem nākotnē jābūt balstītiem stingrā savstarpējā samērīgumā un pārbaudāmībā.

Baltkrievija kopš 2020. gada augusta starptautiski neatzītajām prezidenta vēlēšanām rada apdraudējumu reģionālajai stabilitātei un drošībai. Baltkrievijā vērojamais autoritārisms izpaužas vardarbīgās represijās pret šīs valsts iedzīvotājiem un režīma oponentiem, aktīvā militārā atbalstā Krievijas agresijai pret Ukrainu un hibrīdā taktikā pret ES. Pieaugošā atkarība no Krievijas padara Baltkrieviju par Krievijas rīcībā esošu instrumentu savu agresīvo mērķu sasniegšanai. Baltkrievija de facto ir zaudējusi no kodolieročiem brīvas zonas statusu. Baltkrievija turpina 2021. gadā uzsākto migrācijas instrumentalizāciju, cenšoties ar hibrīdām metodēm destabilizēt situāciju uz robežas ar Latviju un citām ES dalībvalstīm. Tādejādi Baltkrievija rada nopietnus draudus NATO un ES ārējai robežai.

Autoritāro režīmu un nevalstisko spēlētāju veiktās hibrīdās aktivitātes turpina pieaugt intensitātē un daudzveidībā. Hibrīdo draudu loks ir plašs, ietverot gan ekonomisko, tostarp enerģētikas šantāžu, gan iejaukšanos zinātnes, finanšu un izglītības jomās. Hibrīdās aktivitātes tiek veiktas ar mērķi vājināt Rietumu vienotību, demokrātiskās vērtības, lēmumu pieņemšanu un vispārējo spēju pretoties vai kavēt agresoru darbības.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropā arvien vairāk aktualizējušies tādi jautājumi kā enerģijas avotu dažādošana, kritiskās infrastruktūras aizsardzība un piegādes ķēžu drošība. Pārejā uz jauniem enerģijas avotiem un piegāžu ceļiem, svarīgi ir neradīt jaunas atkarības, īpaši no autoritāriem režīmiem.

Visefektīvākais veids kā cīnīties pret hibrīdajiem draudiem, ir veicināt nacionālo un kolektīvo noturību, identificējot un novēršot ievainojamības un atkarības. Hibrīdais apdraudējums skar gan valsts, gan nevalstisko sektoru, tāpēc tā mazināšanai ir jāizmanto visu valsts pārvaldi un sabiedrību iekļaujoša pieeja noturības stiprināšanā. Latvijai jāsniedz viss iespējamais atbalsts arī mūsu partneriem, īpaši ES paplašināšanās valstīm, veicinot to noturības stiprināšanu un spēju pretoties hibrīdajiem uzbrukumiem.

Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības politiku. Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu ietekmes instrumentu klāstu.

Kopīgās Krievijas un Ķīnas militārās mācības ir daļa no abu valstu stratēģiskās partnerības un tuvināšanās centieniem, kas vērsti pret rietumvalstīm un paredz kopīgu pozicionēšanos ar Krieviju, tostarp globālās drošības jautājumos. Arvien vairāk pieaug Ķīnas loma un iesaiste reģionālos saspīlējumos. Vērojama Ķīnas militāro spēju, tostarp stratēģiskā bruņojuma sistēmu, attīstība. Ķīna ir būtiski attīstījusi savus militāros līdzekļus. Tās mērķis ir līdz 2035. gadam pabeigt savu bruņoto spēku vispārējo modernizāciju, tādējādi potenciāli ietekmējot reģionālo un globālo drošību. Vienlaikus ir vērojama Ķīnas noraidošā pieeja iesaistīties bruņojuma kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas sarunās.

Ķīnas īstenotās hibrīdās operācijas un dezinformācijas kampaņas rada riskus ne tikai Indijas un Klusā okeāna reģionā, bet arī ārpus tā. Latvijas interesēs ir sadarbības stiprināšana ar partneriem Indijas un Klusā okeānu reģionā, lai risinātu reģionālus izaicinājumus kopīgās drošības interesēs. Publiskajā un privātajā sektorā būtiski turpināt darbu pie stratēģisko atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs.

Drošības situācija Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Sāhila reģionā ir cieši saistīta ar Eiropas un starptautisko drošību kopumā. Smagas ekonomiska un sociāla rakstura satricinājumu sekas, ko izraisa politiskā nestabilitāte, vardarbība, bruņoti konflikti, pārtikas trūkums un klimata pārmaiņas šajā reģionā, paaugstina migrācijas, radikalizācijas un terorisma riskus. Šiem riskiem ir potenciāls strauji saasināties.

Terorisms visās tā formās un izpausmēs rada vistiešākos draudus starptautiskajai drošībai. Terorisma apdraudējuma neprognozējamība un pārrobežu izplatība pieaug ne tikai politiskas nestabilitātes un vardarbīgu konfliktu dēļ, bet arī attīstoties modernajām tehnoloģijām. Līdz ar moderno tehnoloģiju attīstību, pieaug riski izmantot, piemēram, dronus, 3D printerus, kriptovalūtas un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas terorisma nolūkos.

Krievijas uzsāktā kara rezultātā pieaug arī radikalizācijas un vardarbīgā ekstrēmisma izplatības riski un ekstrēmistiski noskaņotu indivīdu darbību neprognozējamība. Papildus, palielinās arī tādi riski kā šaujamieroču nelegāla aprite, kā arī ķīmiskā, bioloģiskā, radioaktīvā un kodolapdraudējuma (CBRN) radītie izaicinājumi.

Prioritātes starptautiskajai drošības videi radītā apdraudējuma novēršanai:

NATO kolektīvās aizsardzības un Austrumu flanga stiprināšana

Latvijas un tās sabiedroto interesēs ir noturīgi ilgtermiņa drošības risinājumi. Lai nodrošinātu NATO atbilstību nākotnes izaicinājumiem un vajadzībām, 2022. gadā notikušajā Madrides samitā sabiedrotie apstiprināja jauno NATO Stratēģisko koncepciju. Šajā dokumentā NATO atkārtoti apliecina kolektīvo aizsardzību kā Alianses pamatuzdevumu, kā arī sniedz vadlīnijas, kā NATO pielāgoties izmaiņām drošības situācijai pasaulē un iezīmē galvenos Alianses uzdevumus – stiprināt atturēšanu un aizsardzību, krīžu novēršanu un pārvaldību, kā arī sadarbību drošības jomā. NATO Krieviju ir atzinis par galveno draudu eiroatlantiskajai drošībai, mieram un stabilitātei.

Darbs pie Madrides samitā noteikto uzdevumu izpildes turpinājās 2023. gada Viļņas samitā. Latvijai ir svarīgi panākt pēc iespējas drīzāku NATO pielāgošanos aktuālajai drošības situācijai: NATO “priekšējās aizsardzības” praktisku ieviešanu, reģionālo plānu izpildāmības nodrošināšanu, sabiedroto spēku klātbūtnes palielināšanu Latvijā, kā arī pretgaisa un pretraķešu aizsardzības stiprināšanu. Šajos centienos būtiska loma ir arī spējai objektīvi novērtēt un reaģēt uz hibrīdo apdraudējumu un jauno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām. Vienlaikus Latvijai ir jāturpina attīstīt nepieciešamās uzņemošās valsts atbalsta spējas.

Somijas un gaidāmajai Zviedrijas dalībai NATO un integrācijai alianses militārajās struktūrās ir neatsverama loma Baltijas jūras reģiona drošības vides stiprināšanā un Baltijas – Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanā.

ES starptautiskās lomas stiprināšana

Latvijas interesēs ir veicināt iekšēji un ārēji spēcīgas ES tālāku nostiprināšanos kā globāli ietekmīgai nacionālu valstu savienībai, kuru vieno kopīgas demokrātiskās vērtības un atbalsts cilvēktiesībām. Jāturpina stiprināt ES attiecības ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, transatlantiskās attiecības ar ASV un Kanādu, kā arī jāveicina reģiona līdzīgi domājošo valstu tālāka konsolidācija. Jāturpina atbalsts kritēriju izpildei, katras valsts pašas sasniegumiem un Eiropas vērtībās balstītai ES paplašināšanās politikai.

Iesaiste starptautiskajos centienos panākt karadarbības apturēšanu Ukrainā

Jāstiprina noteikumos balstīta starptautiskā kārtība un uzticamība efektīva multilaterālisma pieejai starptautiskajās attiecībās. Šāda pieeja konsekventi jāīsteno jebkādās attiecībās ar Krieviju un Baltkrieviju, lai novērstu līdzīgu agresijas noziegumu atkārtošanos nākotnē. Krievijas izraisīto apdraudējumu ierobežošana būs tuvāko gadu galvenā prioritāte.

Aktīva Latvijas ārpolitiskā darbība dažādos starptautiskos formātos

Latvija ir aktīva un uzticama dalībvalsts starptautiskās sadarbības formātos ar starptautiskās tiesībās balstītām vērtībām. Ārpolitikā Latvija uztur aktīvu dialogu un veicina ciešu reģionālo sadarbību ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Poliju. Drošības politikā īpaša uzmanība tiek veltīta konsultācijām un vienotas politikas veidošanai ar NATO sabiedrotajiem un ES dalībvalstīm. Latvija konstruktīvi darbojas dažādos daudzpusējos formātos, tostarp jautājumos, kas saistīti ar miera nodrošināšanu, drošību, ilgtspējīgu attīstību (inovatīva un dabai saudzīga ekonomika, tiesiskums un laba pārvaldība, starptautiskā sadarbība un kvalitatīva izglītība), sieviešu tiesību ievērošanu, digitalizāciju, klimata risinājumu labās prakses veicināšanu, atbildīgu tehnoloģiju attīstības izmantošanu un citos. Latvija plāno sniegt ieguldījumu šo nozīmīgo uzdevumu risināšanā, kļūstot par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2026. – 2027. gadā.

4. Militārā apdraudējuma novēršana

Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu kopumā palielina Latvijas militāro apdraudējumu. Neskatoties uz ievērojamajiem zaudējumiem, Krievija ir un būs galvenais draudu avots Latvijas drošībai, kā arī drauds Baltijas jūras reģionam kopumā. Krievija mācīsies no savām kļūdām un īstenos mērķtiecīgus pasākumus savu kaujas spēju atjaunošanai. Krievija atbildēs uz Somijas, kā arī gaidāmo Zviedrijas pievienošanos NATO ar papildus konvencionālo spēku izvietošanu Baltijas jūras reģionā. Tam var sekot arī biežākas un lielākas Krievijas un Baltkrievijas kopīgas militārās mācības Rietumu stratēģiskajā virzienā. Konvencionālo spēku zaudējumus karā Ukrainā Krievija centīsies kompensēt ar pieaugošiem kodolieroču izmantošanas draudiem, kā arī hibrīdā kara instrumentiem.

Krievijas ideologi un propagandisti veido šīs valsts sabiedrībā negatīvu un agresīvu attieksmi pret Baltijas valstīm. Krievija joprojām izmanto plašu spektru tās rīcībā esošos līdzekļus, ieskaitot dezinformāciju, lai ietekmētu Baltijas valstu politiku.

Krievija ir gatava izmantot militāru spēku savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai. Lai gan Krievijas Bruņoto spēku konvencionālās spējas izrādījās vājākas nekā iepriekš tika vērtēts (korupcija, slikts tehniskais stāvoklis, zems apmācību līmenis), tas nav atturējis Kremli no kara turpināšanas. Pēc zaudējumiem un atkāpšanās Krievija nav atteikusies no sākotnējiem mērķiem, tā ir tikai mainījusi taktiku un pielāgojusies ilgstošas karadarbības formai. Krievija atrod veidus, kā kompensēt dzīvā spēka un apbruņojuma zaudējumus, tehnoloģiju un munīcijas trūkumu, kamēr Krievijas sabiedrība saglabā apātiju un pasivitāti, iedrošinot Kremli uz karadarbības turpināšanu.

Krievijas karadarbībā pret Ukrainu svarīga loma ir Baltkrievijai, kuras autoritārais līderis cenšas sevi apliecināt kā nozīmīgāko Krievijas stratēģisko partneri Eiropas kontinentā. Krievija izmantoja Baltkrievijas teritoriju spēku koncentrēšanai svarīgākajā uzbrukuma virzienā pirms iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Baltkrievijas teritorija joprojām tiek izmantota aviācijas un raķešu triecieniem, loģistikai – spēku, tehnikas pārvietošanai, apgādei, rotācijai, ievainoto ārstēšanai, bojātās tehnikas remontēšanai, kā arī pastāvīga spiediena uzturēšanai, lai Ukrainas spēkus piesaistītu prom no galvenajiem karadarbības rajoniem. Nepieciešamības gadījumā Krievija var rēķināties ar iespēju atkārtoti izmantot Baltkrievijas teritoriju agresijai pret kaimiņvalstīm.

Ukrainas ieņemtajās teritorijās Krievijas spēki nodrošina nesaudzīgu okupācijas režīmu, kara noziegumus un vardarbību pret civiliedzīvotājiem padarot par standarta praksi. Lai gan Krievijas pastrādātie kara noziegumi ietekmē starptautiskās sabiedrības attieksmi pret to, nekas neliecina, ka pašā Krievijā tie izsauktu sabiedrības nosodījumu, drīzāk pretēji – Krievijas oficiālā nostāja un sabiedrības attieksme iedrošina un veicina noziegumus pret okupēto teritoriju civiliedzīvotājiem.

Iekšpolitiski Krievijā sabiedrības neapmierinātības izpausmes tiek maksimāli kontrolētas, kas nodrošina esošā režīma stabilitāti tuvāko gadu laikā. Turpinoties agresijai pret Ukrainu un propagandā aktivizējot t.s. “visas tautas kara” vēstījumu, atbalsts valdošajam režīmam Krievijas sabiedrībā var pat pieaugt.

Neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, ko Krievijas Bruņotie spēki ir cietuši Ukrainā, to militārais potenciāls saglabājas augsts. Krievijai ir pietiekami finanšu līdzekļi un militāras rezerves, lai turpinātu karu. Tāpat Krievijai ir kodolieroči, lai turpinātu konfrontāciju ar rietumvalstīm. Tādēļ Maskava joprojām apdraud un turpinās apdraudēt Krievijas kaimiņvalstis. Pašlaik visi Krievijas militārie resursi tiek virzīti uzvaras gūšanai Ukrainā, bet, karam beidzoties, tas noteikti mainīsies.

Prognozējams, ka mēģinājumi destabilizēt situāciju Baltijas valstīs, izmantojot Krievijai pieejamos līdzekļus, turpināsies vai pat pastiprināsies. Ja Krievijai izdosies nostiprināties, tā mēģinās iegūt papildus ietekmes instrumentus plašākā reģionā, tostarp arī Baltijas valstīs – cenšoties saglabāt un stiprināt krievu valodas un kultūras vidi, Krievijas pozīciju atbalstošus medijus gan krievu, gan citās Eiropas valodās. Krievija arī turpmāk izmantos hibrīdās metodes vai militāras operācijas savas ietekmes izplatīšanai.

Karā gūtās mācības mainīs Krievijas Bruņotos spēkus. Spējīgāku komandieru atlase, cīņa ar korupciju u.c. izmaiņas var palielināt Krievijas Bruņoto spēku kaujas spējas ātrāk nekā tiks izveidotas plānotās jaunās vienības un atjaunoti modernā apbruņojuma krājumi. Jaunas militārās tehnikas ražošanai Krievijai būs nepieciešamas Rietumu tehnoloģijas, kas iekļautas sankciju sarakstā, bet Krievija jau vairākkārt ir pierādījusi, ka spēj sistemātiski apiet sankcijas. Iespējams, tehnikas atjaunošanai līdz pirmskara līmenim būs nepieciešami līdz pat desmit gadiem, bet līdz tam Krievija varēs izlīdzēties ar saremontētu vecākas paaudzes tehniku, kas joprojām ir pieejama.

Prioritātes militārā apdraudējuma novēršanai:

Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas tālāka stiprināšana un rīcības gatavības kultūras modeļa ieviešana

Latvijas valsts attīstība un drošība ir saistīta ar kopējo sabiedrības vienotību. Latvijas valsts aizsardzība un tās tālākā izaugsme ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā un nevalstiskā sektora līdz valstiskajam līmenim. Kopējā atbildība tiek īstenota ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas modeļa tālāku ieviešanu, aptverot plašu pasākumu kopumu atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanai un sabiedrības noturības veicināšanai.

Attīstīta rīcības gatavības kultūra, un vienots demokrātisko vērtību kopums ir sabiedrības noturības un valsts izdzīvotspējas priekšnoteikums, kas paredz sabiedrības gatavību rīkoties krīzes un kara gadījumā, spēju nodrošināt visu jomu nepārtrauktu funkcionēšanu un atbalstu NBS aizsardzības operācijām.

NBS nacionālo atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana

Latvijas atturēšanas un aizsardzības pamatu veido NBS militārās spējas un to izmantošanas stratēģija, NATO kolektīvās aizsardzības mehānismi un stratēģiskās partnerības divpusējā un daudzpusējā līmenī. Latvija kopā ar sabiedrotajiem uztur un attīsta kaujas spējas, demonstrējot apņemšanos un gatavību aizsargāt Latviju pret jebkura veida apdraudējumu. NBS vienības demonstrē augstu kaujas gatavību un reaģē uz dažādiem drošības izaicinājumiem, kā ar sniedz nepieciešamo atbalstu civilajām institūcijām.

Nepieciešams investēt un attīstīt skaitliski ievērojami lielāku kaujas spējīgu armiju. Valsts aizsardzības dienesta ieviešana nodrošinās personālsastāvu NBS prioritāro spēju attīstībai, personālsastāva pieaugumu, kā arī apmācītus rezerves karavīrus augstas un vispārējās gatavības rezerves vienībām, ilgtermiņā veicinot NBS strukturālu transformāciju. Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniska ieviešana sekmēs NBS kaujas spēju palielināšanu, vienlaikus nostiprinot sabiedrības saikni ar NBS un veicinot sabiedrības izpratni par valsts aizsardzību.

NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas stiprināšana

Latvijas aizsardzība tiek attīstīta NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros, kas ir spēcīgākais ienaidnieka atturēšanas instruments. NATO ir kodolalianse, kas sniedz kodolatturēšanas lietussargu visām organizācijas dalībvalstīm. Latvija nodrošina savu lomu šīs nozīmīgās misijas sekmēšanā. Lai atturētu ienaidnieku no uzbrukuma Latvijai un nodrošinātu tūlītēju aizsardzību, svarīga ir attīstīta un praktiski ieviesta NATO “priekšējās aizsardzības” stratēģija.

Tāpat nacionālās atturēšanas un aizsardzības spējas palielina stratēģisko partnerību un starptautiskās sadarbības centieni, nodrošinot gan papildus militāro un drošības atbalstu, gan ieguldot pastāvošajā likumos balstītajā starptautiskajā kārtībā.

Transporta infrastruktūras militārās kapacitātes attīstība

Lai attīstītu NATO spēju reaģēt uz jebkuru ārējo apdraudējumu Latvijā un nodrošinātu NATO kolektīvās aizsardzības principu, nepieciešams attīstīt Eiropas Transporta tīkla (Trans-European Transport Network; TEN-T) programmā iekļauto divējādas lietojamības infrastruktūras projektus, palielinot to militāro kapacitāti un atbalsta funkciju, tādejādi veidojot multifunkcionālus transporta koridorus, ar spēju apkalpot liela apjoma militāros pārvadājumus.

5. Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana

Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti (turpmāk – specdienesti). Krievijas specdienestu īstenotās aktivitātes ir agresīvas un rada būtisku apdraudējumu gan NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai, gan arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai. Krievijas politika ietver gatavošanos visplašākā spektra konfliktam ar NATO. Tas nosaka Krievijas specdienestu darbību ietvaru – Krievija izstrādā un attīsta ne tikai militāru uzbrukumu scenārijus, bet plāno ienaidnieka vājināšanu visās hibrīdā kara jomās un fāzēs. Draudus Latvijas drošībai rada arī Baltkrievijas specdienesti, kas arvien lielākā mērā darbības koordinē ar Krievijas specdienestiem.

Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem Latvijas ārpolitikas, drošības politikas, iekšpolitikas, ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Krievijas īstenotā kara Ukrainā kontekstā izlūkošanas prioritāte ir rietumvalstu, tostarp Latvijas, sniegtais politiskais un militārais atbalsts Ukrainai, kā arī rīcībpolitikas veidošana attiecībā pret Krieviju.

Latvijas drošības politika, militārās un civilās aizsardzības spējas, kritiskā infrastruktūra, krīžu pārvarēšanas mehānismi un robežu drošība ir nozīmīgi Krievijas specdienestu izlūkošanas mērķi. Pieaugošā Krievijas izolācija un spriedze attiecībās ar rietumvalstīm palielinās Kremļa pieprasījumu pēc izlūkošanas datiem. Prognozējams, ka spiegošanas aktivitāšu intensitāte pret rietumvalstīm, arī Latviju, palielināsies.

Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa un ilgtermiņa ietekmes pasākumus: veido ietekmes aģentu tīklu, veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim izdevīgā veidā virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un sabiedrisko domu. Ietekmes operācijas tiek veiktas, kombinējot dažādas metodes – ietekmes aģentus, kibertelpu un informatīvo telpu, kur nozīmīga komponente ir sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformas. Tematiski ietekmes pasākumi visbiežāk saistīti ar centieniem veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā, neuzticību valsts varai un politikai, kā arī Kremļa pasaules redzējuma izplatīšanu noteiktās sabiedrības grupās.

Krievijas specdienesti aktivitātes pret Latviju īsteno, strādājot no dažādām pozīcijām – no Krievijas un tās teritorijā, pierobežas zonā, diplomātisko pārstāvniecību piesegā, trešajās valstīs, starptautisko organizāciju ietvaros, arī kibertelpā un informatīvajā telpā. Mazinoties tradicionālām izlūkošanas iespējām, pieaug apdraudējums, ko veido no Krievijas teritorijas īstenotās specdienestu aktivitātes. Arvien lielāks risks nonākt Krievijas un arī Baltkrievijas specdienestu uzmanībā ir Latvijas valstpiederīgajiem, kuri ceļo uz šīm valstīm.

Krievijas specdienestos ir izveidotas īpašas vienības agresīvu speciālo operāciju veikšanai ārvalstīs. Operāciju veikšanai individuāli vai grupā specdienestu virsnieki var ceļot gan ar savām īstajām, gan viltus identitātēm. Pieaugot Krievijas īstenotā kara Ukrainā noteiktai konfrontācijai ar rietumvalstīm, pieaugs arī agresīvu Krievijas specdienestu operāciju risks Latvijā.

Krievijas specdienestu uzdevums ir attīstīt spējas, lai konflikta gadījumā pret Latviju vērstu plaša spektra operācijas – provokācijas, graujošas darbības un diversijas, informatīvo karadarbību, kiberuzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai, nozīmīgu valsts sektoru darbības kavēšanu.

Valsts drošības iestāžu (Valsts drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta) stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm. Prioritāriem uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās valsts drošības iestāžu darbības stiprināšanu un pilnveidošanu, atbilstoši pastāvošajiem apdraudējuma veidiem.

Prioritātes ārvalstu specdienestu radītā apdraudējuma novēršanai:

Pretizlūkošanas un preventīvo pasākumu stiprināšana, spēju attīstīšana

Valsts drošības iestāžu uzdevums ir veikt nepārtrauktus pretizlūkošanas pasākumus, identificējot ārvalstu specdienestu īstenotās aktivitātes, kas pret Latviju un Latvijas valstspiederīgajiem tiek īstenotas, izmantojot plašu metožu klāstu. Pretizlūkošanas darbībai jābūt virzītai ne tikai uz ārvalstu specdienestu darbinieku un to aģentūras atklāšanu un neitralizēšanu, kā arī valsts drošībai nozīmīgas informācijas un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet arī uz ietekmes aģentu un ietekmes operāciju identificēšanu, tostarp medijos un sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās īstenotu informācijas operāciju atklāšanu.

Ņemot vērā ārvalstu specdienestu augsto interesi par Latvijas aizsardzības spējām un ārējās robežas drošību, kompleksi pretizlūkošanas pasākumi pastiprināmi vietās un objektos, kur koncentrēti NBS un sabiedroto militārie spēki un infrastruktūra, Valsts robežsardzes struktūrvienības, kā arī pierobežas teritorijās. Pastiprināts pretizlūkošanas darbs jāīsteno kritiskās infrastruktūras objektos.

Nepieciešams intensificēt pretizlūkošanas pasākumus sabiedrības grupās, kas pēc noteiktiem kritērijiem atbilst ārvalstu specdienestu prioritārām mērķa grupām ietekmes pasākumu izvēršanā un aģentūras tīkla veidošanā, un ir potenciāli uzņēmīgākas pret šiem riskiem. Valsts drošības iestādēm jāturpina darbs šo grupu identificēšanai, to uzskatu un rīcības potenciāla novērtēšanai, šī darba ietvaros sadarbojoties arī ar citām valsts institūcijām.

Jāstiprina valsts drošības iestāžu spējas identificēt ārvalstu specdienestu izvērstas ietekmes un informācijas operācijas sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās. Sadarbībā ar citām institūcijām jāpilnveido rīcības shēmas, lai identificētās operācijas var ātri pārtraukt un efektīvi neitralizēt. Jāturpina attīstīt valsts drošības iestāžu rīcībā esošie tehniskie risinājumi gan sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās veikto aktivitāšu monitoringam, gan citu pretizlūkošanas pasākumu veikšanai.

Koordinēta valsts drošības iestāžu sadarbība ar ārvalstu partneru dienestiem

Latvijas valsts drošības iestāžu savstarpēja sadarbība, kā arī sadarbība ar NATO un ES dalībvalstu partneriem ir būtisks līdzeklis ārvalstu specdienestu apdraudējuma identificēšanai, novēršanai un kolektīvās drošības stiprināšanai. Reģionā augošais drošības apdraudējums un mainīgās ārvalstu specdienestu darba metodes prasa īpaši dinamisku valsts drošības iestāžu saziņu, lai savlaicīgi identificētu izmaiņas, ņemtu vērā partneru pieredzi, veidotu kopīgu pieeju konkrētu risku mazināšanai un draudu neitralizēšanai. Jāturpina koordinētu sadarbības mehānismu nostiprināšana.

Starpinstitucionāla pieeja un sabiedrības iesaiste visaptverošai draudu identificēšanai un novēršanai

Valsts drošības iestādēm atbilstoši kompetencei jāstiprina sadarbība ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstisko un privāto sektoru, kas var sniegt ieguldījumu ārvalstu specdienestu darbību identificēšanā, un vispārējas noturības veidošanā. Jāņem vērā, ka Krievijas specdienesti veic speciālās operācijas ārvalstīs, to virsniekiem ir piešķirtas viltus identitātes, un to izlūkdarbībā ir iesaistīti aģenti, kuru pārvietošanās un uzturēšanās ārvalstīs ir leģitīma.

Pieaugot ārvalstu specdienestu radītajam apdraudējumam, svarīgi, lai sabiedrība spēj atpazīt pazīmes, kas liecina par iespējamiem šo dienestu radītajiem drošības riskiem. Valsts drošības iestādēm ir jāinformē un jāizglīto sabiedrība par ārvalstu specdienestu radītajiem drošības riskiem, lai iedzīvotāji vērstos valsts drošības iestādēs gadījumos, ja viņiem ir aizdomas par ārvalstu specdienestu veiktajām izlūkdarbībām.

Šāda prakse jāstiprina arī valsts institūcijās, kur drošības risku vērtējumu savu funkciju ietvaros ir jāveido kā sistemātisku praksi. Izglītojošais darbs par ārvalstu specdienestu radītajiem riskiem jāveic attiecībā uz personām, kas ceļo uz paaugstināta riska valstīm, kā arī jāveic pasākumi, lai atsevišķos valsts pārvaldes un privātajos sektoros šādu ceļošanas praksi ierobežotu.

6. Iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršana

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā iekšējās drošības nozīme ir strauji pieaugusi gan nacionālajā, gan ES līmenī. Nestabilā starptautiskā drošības vide un drošības situācijas pasliktināšanās Eiropā rada vairākus apdraudējumus Latvijai, jo sevišķi valsts austrumu robežas drošības, nelegālās migrācijas, sabiedrības saliedētības, hibrīdo uzbrukumu un organizētās noziedzības jomās.

Kara rezultātā Krievija ir radikalizējusies un aktivizējusi tieši pret NATO vērstu agresīvu retoriku. Krievijas skatījumā hibrīdā kara instrumenti (propaganda, dezinformācija, un citas manipulācijas informatīvajā telpā, kiberuzbrukumi, ietekmes aģenti u.tml.) joprojām ir vitāli svarīgi, lai sasniegtu savus mērķus NATO un ES valstīs. Krievijas hibrīdie draudi pret Latviju un Rietumu pasauli kopumā tuvāko gadu laikā ne tikai saglabās savu aktualitāti, bet tiem būs tendence pieaugt.

Krievijas agresīvā politika reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp uzsāktais karš pret Ukrainu, kā arī kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas, kas vērstas pret NATO un ES valstīm rada lielākos riskus Latvijas iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai.

Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas sabiedrībā, atklājot atsevišķu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu, ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības uzskatāmi demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustais atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtība Krievijas ietekmes pasākumiem.

Krievijas karš Ukrainā lielākajā sabiedrības daļā radīja ne tikai nedrošības sajūtu un nosodījumu, bet arī pieprasījumu pēc straujākas atteikšanās no padomju mantojuma, kas materializējās 2022. gadā valdības un daudzu pašvaldību īstenotajā padomju laika “pieminekļu” demontāžā. Vienlaikus šīs darbības, kā arī Latvijas valsts sniegtais atbalsts Ukrainai, izsauca agresijas vilni pret Kremli pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju vidū. Šī agresivitāte un naids, kas, galvenokārt, izpaužas komentāros sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās, taču nereti arī ielu vidē fiksētajos incidentos, tostarp pret bēgļiem no Ukrainas, kopumā negatīvi ietekmē iekšējās drošības situāciju.

Turpinoties latentai etniskai spriedzei, kā arī neapmierinātībai ar esošo situāciju un agresivitātei, pastāv risks, ka šī spriedze noteiktos apstākļos var saasināties. Tāpēc valsts drošības iestādēm sadarbībā ar tiesību aizsardzības institūcijām ir pastāvīgi jāveic situācijas attīstības monitorings, lai novērstu spriedzes un saspīlējuma eskalāciju sabiedrībā, un savlaicīgi identificētu signālus, kad ārēji subjekti savās interesēs cenšas izmantot iepriekš minētos faktorus. Tāpat tiesību aizsardzības institūcijām konsekventi jāturpina ievērot nulles tolerances princips pret jebkādām atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā vidē un informatīvajā telpā.

Iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte. Depopulācija, kas pārskatāmā nākotnē ir nenovēršama, kā arī iedzīvotāju novecošana radīs pieaugošu spiedienu pret valsts pārvaldi kopumā, vājinot tās spēju nodrošināt sabiedrības funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā. Tas uzturēs paaugstinātu neapmierinātību sabiedrībā ar valsts pārvaldes nepietiekamo kapacitāti un darba kvalitāti, un ilgtermiņā turpinās veicināt iedzīvotāju neuzticību valsts varai.

Darbaspēka resursa sašaurināšanās un pieaugoša konkurence par darbiniekiem skars visus valsts pārvaldes sektorus. Nacionālās drošības kontekstā pieaugs izaicinājumi personāla rekrutēšanai aizsardzības, iekšējās drošības un tieslietu sektoros. Šie faktori radīs arī pieaugošus izaicinājumus nodrošināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību atbilstošā līmenī. Iekšlietu un tieslietu nozares infrastruktūras attīstība var tikt kavēta inflācijas ietekmē pieaugošo būvniecības un ēku uzturēšanas izmaksu dēļ. Iepriekš minētie riski veicinās jaunus iekšējās un ārējās drošības izaicinājumus.

Galvenie iekšējās drošības riski, kas saistīti ar iepriekš minētajiem faktoriem ir pieaugošā noziedzība, ēnu ekonomika, kontrabanda, alkohola un narkotiku lietošana, dažādu drošības noteikumu un prasību neievērošana sadzīves līmenī un uzņēmējdarbībā.

Prioritātes iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai:

Saliedētas sabiedrības stiprināšana

Iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda un tāda vēstures izpratne, kas nosoda totalitāro režīmu veiktos noziegumus pret cilvēci, un analoģisku vēstures notikumu atkārtošanos mūsdienās.

Atbildīgajām valsts institūcijām ir jāturpina mērķtiecīgs darbs, lai mazinātu svešu režīmu atstātā mantojuma atrašanos Latvijas kultūrvidē. Vienlīdz svarīgs ir ilgtermiņa darbs pie Latvijas valsts, tās vēsturē nozīmīgu notikumu un personību piemiņas liecību eksponēšanas, veidojot pieminekļus un piemiņas vietas pilsētvidē un attīstot muzeju ekspozīcijas. Šim darbam ir jābūt vērstam uz piederības sajūtas Latvijas valstij, kā arī vienotas vēstures izpratnes nostiprināšanu sabiedrībā.

Valsts robežas drošības un aizsardzības stiprināšana

Valsts robežas drošība ir priekšnoteikums valsts robežas neaizskaramības garantēšanai un valsts apdraudējuma novēršanai. Jāturpina Latvijas ārējās robežas neaizskaramības stiprināšana, kas vienlaikus ir NATO un ES ārējā robeža, jāpabeidz ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve un tehniskā aprīkošana. Jāturpina valsts robežas telekomunikāciju tīkla infrastruktūras modernizācija, nodrošinot atbilstību Eiropas robežu novērošanas sistēmas tīkla prasībām. Vienlaikus jau tagad valsts pārvaldes iestādēm jāstrādā pie konkrētiem atturēšanas un pretmobilitātes risinājumiem pierobežā, kas atturētu potenciālu pretinieku no Latvijas drošības apdraudēšanas.

Ņemot vērā, ka Baltkrievija turpina izmantot migrāciju, lai ar hibrīdām metodēm destabilizētu situāciju uz robežas ar Latviju, jāpilnveido Latvijas – Baltkrievijas robežas uzraudzības infrastruktūra, lai nodrošinātu robežas viedo un digitālo uzraudzību, kā arī nepārtrauktu novērošanu.

Nelegālās migrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības riski uz Latvijas ārējās robežas nemazinās, līdz ar to jāīsteno efektīvi pasākumi šo risku mazināšanai, tostarp stiprinot robežsargu un muitas darbinieku cilvēkresursu kapacitāti, vienlaikus nodrošinot kontroli, lai novērstu attiecīgo valsts iestāžu amatpersonu iesaisti valsts robežas neaizskaramību apdraudošo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Sadarbībā ar NBS jāturpina pasākumu īstenošana, lai nodrošinātu Valsts robežsardzes (turpmāk – VRS) spēju palielināšanu, kā arī Latvijas ārējās robežas aprīkošanu ar savstarpēji integrētiem robežuzraudzības un robežpārbaudes tehniskajiem līdzekļiem. Tāpat ir jāuzlabo VRS mobilitāte, tostarp plānojot un organizējot regulāras kopīgas VRS un NBS mācības.

Civilā aizsardzība un katastrofu pārvaldīšana

Iepriekšējo gadu pieredze un krīzes pārvaldības mācību secinājumi, ka arī Covid-19 pandēmijas gūtās atziņas parāda, ka nepieciešams pilnveidot krīzes vadības sistēmu, izveidojot valstiska līmeņa starpinstitucionālu krīžu pārvaldības mehānismu, lai nodrošinātu krīzes pārvaldības noturību un nepārtrauktību.

Nepieciešams īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības centrus, tādējādi arī uzlabojot atbildīgajās institūcijās nodarbināto darba apstākļus un darba drošību.

Jāturpina attīstīt un pilnveidot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī sabiedrības izpratne par civilās aizsardzības sistēmu, tostarp nodrošinot apmācības par tās galvenajiem elementiem, lai veicinātu sabiedrības drošības un gatavības krīzes situācijām kultūras veidošanu. Par civilo aizsardzību atbildīgajām valsts institūcijām un NBS ir jāsniedz atbalsts pašvaldībām civilās aizsardzības plānu izstrādāšanā, integrējot tajos rīcību krīzes un kara gadījumā.

Iedzīvotāju apziņošanai krīzes situācijās ir nepieciešams ieviest un nodrošināt efektīvas agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību un uzturēšanu, papildinot esošo sistēmu ar šūnu apraides risinājumu.

Kritiskās infrastruktūras noturība

Lai efektīvi nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju drošību, nepieciešams īstenot pasākumus ar mērķi mazināt tās infrastruktūras neaizsargātību, kas ir būtiska sabiedrības un ekonomikas stabilai un nepārtrauktai darbībai.

Iedzīvotāju labklājība un netraucēta tautsaimniecības darbība ir atkarīga no kritiskās infrastruktūras. Tā ir kritiski svarīga tādu pakalpojumu sniegšanā, kas nepieciešami būtiskāko sabiedrības sociālo funkciju un tautsaimniecības funkcionēšanas nepārtrauktības nodrošināšanai. Kritiskai infrastruktūrai jābūt aizsargātai pret apdraudējumiem, kas var izraisīt nopietnus tās darbības traucējumus. Kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumiem jābūt vērstiem uz to, lai savlaicīgi saņemtu informāciju par iespējamu valsts apdraudējumu un reaģētu uz šādiem apdraudējumiem, novērstu un pārvarētu tos. Valsts institūcijām, valsts drošības iestādēm un komercsabiedrībām jāveic pasākumi kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai pret iespējamiem apdraudējumiem, tostarp pastiprinot prasības šajā jomā nodarbinātajiem.

Iekšlietu un tieslietu sistēmas institūciju kapacitātes stiprināšana

Iekšējās drošības un tiesību aizsardzības, kā arī tieslietu sistēmas iestādēm jāatbilst mūsdienu prasībām un jābūt spējīgām pārvarēt aktuālos izaicinājumus un apdraudējumus. Lai novērstu apdraudējumu iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai, jāturpina stiprināt iekšlietu un tieslietu sistēmas institūciju spējas, plānojot cilvēkresursus, nodrošinot izglītību un profesionālo pilnveidi atbilstošajā līmenī, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī īstenojot infrastruktūras izbūves un modernizācijas projektus.

7. Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana

Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.

Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026.gada 1.janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.

Lai stiprinātu vietējo mediju telpu, jāturpina atbalstīt kvalitatīvs un uzticams saturs latviešu valodā. Kvalitatīvs vietējais saturs vienlaikus samazina ārējās propagandas ietekmes riskus un palielina sabiedrības uzticēšanos vietējiem medijiem. Tikpat svarīgi ir pastāvīgi palielināt satura pieejamību, īpaši subtitru un latviešu valodas celiņa pieejamību programmās un pakalpojumos Latvijā.

Šādi tiek veicināta personu izpratne par dzirdēto un vairotas Latvijas iedzīvotāju iespējas apgūt valsts valodu. Vienlaikus subtitru nodrošināšana ir vienīgais veids kā sabiedrības daļa, kam ir dzirdes traucējumi, var būt informēta un saņemt kvalitatīvu informāciju par notikumiem Latvijā un ārvalstīs. Tādējādi subtitru un citu satura pieejamības pakalpojumu nodrošināšana elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos ir arī nacionālās drošības jautājums. Valsts valodas kā Satversmes pamatvērtības aizsardzība ir būtisks Latvijas informatīvās telpas drošības pamats.

Gan pirms 2014. gadā, gan 2022. gadā īstenotajiem iebrukumiem Ukrainā Krievija starptautiski izplatīja daudzveidīgus propagandas vēstījumus. Krievijas kara propagandas un dezinformācijas vēstījumi, kā arī citas manipulācijas turpinās joprojām, radot apdraudējumu Latvijas informatīvajai telpai. Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir veikusi vairākus pasākumus, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un ierobežotu programmas un pakalpojumus, kas atbalsta vai attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijas masveidīgās propagandas kampaņas un informatīvās ietekmes aktivitātes galvenokārt ir vērstas uz to, lai slavinātu Krievijā valdošo režīmu un attaisnotu Krievijas pastrādātos kara un agresijas noziegumus, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus. Neskatoties uz to, ka šo propagandas kampaņu primārā mērķauditorija ir Krievijas sabiedrība, tās sasniedz arī auditoriju Latvijā.

Pret Latviju vērstajā Kremļa propagandā būtiska loma ir “viedokļa līderiem” un “ekspertiem” – personām, kuras nāk klajā ar Kremli atbalstošiem komentāriem vai viedokļiem par konkrētā brīdī aktuālajiem jautājumiem, galvenokārt, reaģējot uz notikumiem Latvijā vai informāciju par Latviju starptautiskajā vidē. Šādiem nolūkiem Kremļa propagandas resursi vēstījumu izplatīšanai izmanto gan ietekmes aģentus, gan plašākai sabiedrībai iepriekš nezināmas personas.

Krievijā radīto propagandas audiovizuālo saturu auditorija Latvijā patērē, izmantojot arī sociālās tīklošanās un video koplietošanas platformas un nereģistrētu, prettiesisku satura izplatītāju pakalpojumus. Ņemot vērā minēto, Latvijas informatīvās telpas un nacionālās drošības interesēs jāturpina monitorēt jebkāds ar Krievijas valsti saistīts saturs, tostarp izklaides saturs (filmas, seriāli, šovi u.c.), kurā tiek iekļauti Krievijas izplatītie vēstījumi. Regulāri uzraugot šādu saturu, Latvijai ir iespējams identificēt iespējamos pārkāpumus un sistemātiski rīkoties, lai novērstu šāda satura kaitīgo ietekmi uz sabiedrību.

Latvijas informatīvās telpas aizsardzībā nozīme ir arī prettiesiski izplatīta satura ierobežošanai. Jāturpina ierobežot piekļuve resursiem, kuros tiek prettiesiski izplatīts dažāda veida saturs, vienlaikus uzlabojot ierobežojošo pasākumu efektivitāti. Mazinot prettiesisku satura izplatību Latvijā, tiek aizsargāts vietējais mediju tirgus, finanšu līdzekļi neaizplūst pie satura prettiesiskiem izplatītājiem, vienlaikus tiek samazinātas arī propagandas izplatīšanas iespējas Latvijā. Tāpat jāveicina arī sabiedrības izpratne par satura prettiesiskas izplatīšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un informatīvās telpas drošību.

Arī turpmāk stiprināma Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes cilvēkresursu un tehnoloģiskā kapacitāte.

Prioritātes informatīvās telpas drošības un aizsardzības nodrošināšanai:

Sabiedrības informācijpratības un medijpratības veicināšana

Ir būtiski veicināt visas sabiedrības izglītošanu, palielinot tās informācijpratību un medijpratību, lai cilvēki spētu atšķirt viltus ziņas un dezinformāciju, kā arī tiktu attīstītas spējas kritiski izvērtēt informatīvajā telpā izplatīto informāciju, lai neizplatītu tālāk nepārbaudītas ziņas. Tādējādi tiks stiprināta Latvijas demokrātija, veicināta katra sabiedrības locekļa patstāvīga spriestspēja un lēmumu pieņemšana, izglītotība, kā arī sabiedrības drošība kopumā, vienlaikus tiks mazināti ārējās propagandas ietekmes draudi.

Lai sasniegtu šo mērķi, izglītības sistēmai visos līmeņos (augstāko izglītības iestāžu pasniedzēji, topošo un strādājošo pedagogu prasmes, metodiskie mācību materiāli u.c.) jābūt sagatavotai, lai nodrošinātu skolēniem un studentiem medijpratības un kritiskās domāšanas prasmes tādā līmenī, kas ļauj identificēt riskus informatīvajā telpā. Tāpat ar mērķētām aktivitātēm jācenšas sasniegt iedzīvotāju grupas, kuras ir ārpus izglītības sistēmas, lai šajās iedzīvotāju grupās stiprinātu noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, pret valstiskumu vērstiem naidīgiem vēstījumiem un dezinformāciju.

Jāveicina pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas attīstība, kā arī īpaša mediju satura veidošana, kas ir vērsts uz dezinformācijas un manipulāciju izgaismošanu un atspēkošanu un ir pielāgots, pieejams un atraktīvs dažādām Latvijas auditorijām.

Stipri vietējie mediji

Stipri un mūsdienīgi vietējie mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā, kā arī mediju vides daudzveidība sekmē iedzīvotājiem nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai pieņemtu pārdomātus un faktos balstītus lēmumus. Mediju vide transformējas, tādēļ jāveicina visu mediju konkurētspēja, vienlaikus saglabājot reģionālo mediju daudzveidību.

Latvijā jāizveido vienots un mūsdienīgs sabiedriskais medijs, kuram jānodrošina neatkarīgs, atbilstošs un prognozējams finansējums.

Latvijā ienākot globālajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, arvien palielinās konkurence un mazinās tradicionālo mediju platformu izmantošana, tādējādi medijiem un to darbiniekiem jāturpina savu prasmju un zināšanu pilnveide, tostarp medijpratības, satura veidošanas un tehnoloģiju jomā. Tāpat medijiem jānodrošina satura izplatīšana mūsdienu prasībām atbilstošās platformās, lai spētu saglabāt auditoriju Latvijas informatīvajā telpā.

Vienlaikus jānostiprina izpratne, ka elektroniskie mediji ievēro ētikas standartus un atbildību par izplatīto saturu neatkarīgi no platformas. Jāpilnveido normatīvo aktu bāze, lai nodrošinātu, ka likumi, kuru ievērošanu uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome elektronisko mediju vidē, ir attiecināmi arī uz digitālo vidi, piemēram, reklāmas izplatīšanas nosacījumiem komerciālajiem medijiem vai komerciālās reklāmas aizliegums sabiedriskajiem medijiem.

Jāturpina iesaistīt Latvijas medijus valsts aizsardzības un krīžu sagatavotības pasākumos, tostarp iesaistot žurnālistus civilās un militārās mācībās, kā arī veicot apmācības un citus atbalsta pasākumus mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes un apdraudējuma situācijās.

Žurnālistu drošība un prasmes

Kopumā Latvija ir droša valsts žurnālistiem. Organizācijas “Reportieri bez robežām” Pasaules preses brīvības indeksa izdevumā par 2022. gadu[1] Latvija ierindota 22. vietā no 180 valstīm.

Jāveicina žurnālistu un mediju drošība gan tiešsaistē, gan fiziskajā vidē pret dažāda rakstura potenciāliem uzbrukumiem no vietējiem un ārvalstu subjektiem, tostarp dezinformatoriem. Tas iekļauj bargu vēršanos, ievērojot nulles tolerances principu, pret jebkuru gadījumu, kad mediju brīvība un drošība ir apdraudēta.

Lai uzlabotu žurnālistu prasmes, Latvijai ir jāiegulda līdzekļi žurnālistu mūžizglītības veicināšanā, tostarp satura veidošanas jautājumos. Jāpanāk, lai žurnālisti mācētu veidot uzticamu un kvalitatīvu saturu, prastu atpazīt viltus ziņas un dezinformāciju, kā arī spētu atklāt sabiedrībai šāda satura radītājus un izplatītājus.

Spēcīga un vienota valsts stratēģiskā komunikācija

Jāturpina stiprināt un attīstīt spēcīgas stratēģiskās komunikācijas spējas valdības centrā, kas darbojas sinerģijā ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īstenotu stratēģisku un efektīvu komunikāciju ar savām auditorijām. Šādas komunikācijas mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un piederības sajūtu Latvijas valstij un tās vērtībām, uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, pilsonisko līdzdarbošanos demokrātiskos procesos un valsts attīstībā, kā arī zināšanas, prasmes un vēlmi aizstāvēt valsti krīzes vai apdraudējuma situācijās. Valsts pārvaldei vienoti un mērķēti jāturpina strādāt ar prioritārajām mērķauditorijām, īpaši jauniešiem un iedzīvotājiem reģionos (īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas novados).

8. Kiberapdraudējuma novēršana

Līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Ukrainu atbalstošo valstu, tostarp Latvijas, kibertelpā tika konstatēta paaugstināta Krievijas un tās darbības atbalstošo kiberaktoru aktivitāte. 2022. gads Latvijas kibertelpā bija kiberincidentiem vispiesātinātākais gads kopš šāda statistika tiek apkopota. Sabiedrībai redzamākie bija haktīvistu grupējuma “KillNet” veiktie pakalpojumatteices uzbrukumi, taču to kopējā ietekme uz informācijas sistēmu darbību ir vērtējama kā nebūtiska. Nozīmīgākās un nacionālo drošību visvairāk apdraudošās joprojām ir dažādu valsts aktoru veiktās kiberoperācijas pret Latvijas valsts, privātā sektora un informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras sistēmām.

Tāpat Latvijā un citās ES dalībvalstīs pieaug kiberuzbrukumu skaits, kas veikti no Ķīnas teritorijas. Šie uzbrukumi ir vērsti pret valsts un pašvaldību institūcijām, informācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru, kā arī privātā sektora uzņēmumiem un sabiedrības pārstāvjiem. 2021. gadā ES aicināja Ķīnu nepieļaut, ka tās teritoriju izmanto ļaunprātīgu kiberdarbību veikšanai, kā arī 2023. gadā tika publicēta ES dalībvalstu apkopota informācija par ļaunprātīgu kiberdarbību veicējiem, kuru darbība ir saistīta ar Ķīnu.

ES kopā ar līdzīgi domājošām valstīm pauž atbalstu esošo starptautisko tiesību un normu piemērošanai kibertelpā un valstu atbildīgai uzvedībai tajā. Latvija sadarbojas ES un NATO formātos, lai risinātu kiberincidentu attiecināšanas jautājumus.

Apstiprinātajā jaunajā Latvijas Kiberdrošības Stratēģijā 2023.–2026. gadam ir noteikts kiberdrošības politikas mērķis minētajam laika periodam. Šis mērķis paredz stiprināt Latvijas kibertelpas drošību, attīstot kiberaizsardzības spējas, paaugstinot noturību pret kiberuzbrukumiem un veicinot sabiedrības izpratni par draudiem kibertelpā, definējot šādas prioritātes: aizsardzība, atturēšana un attīstība.

Ir stājusies spēkā jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2022/2555, kas paredz īstenot pasākumus, lai panāktu vienādi augstu kiberdrošības līmeni visās ES dalībvalstīs. Latvijai šī Direktīva būs jāievieš līdz 2025. gada 17. oktobrim. Direktīva nosaka stingrākas kiberdrošības prasības subjektiem – būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ievērojami paplašina uzraugāmo subjektu loku. Direktīvas normu pārņemšanai ir izstrādāts likumprojekts “Nacionālās kiberdrošības likums”, ar kuru plānots aizstāt spēkā esošo Informācijas tehnoloģiju drošības likumu.

Vienlaikus notiek darbs pie Nacionālās kiberdrošības likumam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu izstrādes, tostarp nosakot minimālās kiberdrošības prasības subjektiem, kā arī paredzot izmaiņas nacionālā kiberdrošības pārvaldības modelī. Līdz ar Nacionālās kiberdrošības likuma stāšanos spēkā paredzēts izveidot jaunu institūciju – Nacionālo kiberdrošības centru, kura funkcijas īstenos Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju (CERT.LV).

Līdzīgi kā citās jomās, arī vēlēšanu norisē un rezultātu apkopošanā arvien lielāka loma ir informācijas sistēmām. Šīs informācijas sistēmas potenciāli var būt dažādu kiberaktoru uzbrukumu mērķis, lai apgrūtinātu vēlēšanu norisi un rezultātu apkopošanu, kā arī ietekmētu vēlēšanu rezultātus. Tāpēc šo sistēmu drošība ir priekšnoteikums, lai netiktu apšaubīta notikušo vēlēšanu leģitimitāte. Ņemot vērā vēlēšanu cikliskumu, to norisē un rezultātu apkopošanā izmantotās informācijas sistēmas ir jāveido un jāatjauno savlaicīgi, lai nodrošinātu to drošību.

Cilvēkresursu kapacitāte kiberdrošības jomā jau šobrīd saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Atbilstoši izglītotu cilvēkresursu trūkums rada ierobežojumus un šķēršļus Latvijas kibertelpas drošības uzturēšanai un uzlabošanai, kā arī draudus nacionālajai drošībai. Uz šo izaicinājumu ir jāskatās kompleksi, sākot ar eksakto priekšmetu apguvi skolās un beidzot ar stimuliem topošajiem studentiem izvēlēties informācijas tehnoloģiju un kiberdrošības studiju programmas.

Visiem Latvijas kibertelpas dalībniekiem, bet īpaši valsts pārvaldes institūcijām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kā arī privātā sektora uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus iepriekš minētajām institūcijām, ir kritiski jāattiecas pret savu kiberdrošības praksi. Mainoties un attīstoties kiberdraudu videi, kiberdrošības aktivitātēm ir jāmainās tai līdzi.

Prioritātes kiberapdraudējuma novēršanai:

Apdraudējuma identificēšana

Par kibertelpas drošību atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām ir jāveic rūpīga un sistemātiska Krievijas veikto kiberoperāciju pret Ukrainu un tās sabiedrotajiem analīze, iekļaujot secinājumus un nepieciešamās rekomendācijas politikas plānošanas dokumentos, normatīvajos aktos un mācību scenārijos. Apdraudējuma identificēšanas jomā par kibertelpas drošību atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām ir cieši jāsadarbojas NATO un ES dalībvalstu un citu partnervalstu ietvaros, jo kiberuzbrukumu mērogi nereti pārsniedz vienas valsts robežas, turklāt svarīga ir pieredzes apmaiņa starp ārvalstu partneriem kiberdrošības jautājumos.

Valsts un pašvaldību institūcijām un kapitālsabiedrībām, kā arī informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir jāveic pastiprināta informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras uzraudzība, tostarp regulāri jāorganizē draudu identifikācijas (threat hunt) operācijas.

Attīstoties mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijām, nepieciešams vērtēt to ietekmi uz sabiedrību un nacionālo drošību, lai savlaicīgi identificētu drošības riskus, kas var rasties gadījumā, ja šīs tehnoloģijas tiek mērķtiecīgi izstrādātas un izmantotas, lai vērstos pret nacionālās drošības interesēm.

Efektīva kiberdrošības politikas īstenošana

Jāturpina normatīvo aktu pilnveidošana, lai tiktu ieviests kiberdrošības pārvaldības modelis, kurā ir noteikts skaidrs iesaistīto institūciju tiesību un uzdevumu sadalījums, vienlaikus veidojot visaptverošu kiberdrošības pārvaldības risinājumu.

Jāizveido, pastāvīgi jāuztur un jāattīsta vēlēšanās izmantotās informācijas sistēmas, vienlaikus stiprinot Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas tehnoloģiju kapacitāti.

Jāstiprina zināšanas kiberdrošības jomā un jāveicina gan esošo tehnoloģiju pilnvērtīga izmantošana, gan jauno tehnoloģiju ieviešana kopējā kiberdrošības līmeņa paaugstināšanai. Jāveicina jauno kiberdrošības speciālistu sagatavošana un esošo speciālistu zināšanu pastāvīga pilnveidošana.

Kiberdrošības un digitālo risinājumu pilnveidošana

Digitālo prasmju attīstībai ir būtiska nozīme kiberdrošības stiprināšanā. Svarīgi ir veicināt iedzīvotāju izpratni par kiberdrošību. Nepieciešams veicināt uzņēmumu, īpaši Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu, spējas digitālo tehnoloģiju ieviešanā, pilnveidošanā un kiberaizsardzībā, tādējādi efektivizējot, attīstot un aizsargājot uzņēmumu procesus. Būtiski sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu kiberdrošības transformāciju, tostarp sniedzot praktisku atbalstu uzņēmumiem inovatīvu kiberdrošības risinājumu izstrādei un ieviešanai, piedāvājot šim mērķim grantu atbalstu ES programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros.

Par kibertelpas drošību atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām ir jāturpina attīstīt un piedāvāt uzņēmējiem apmācību procesus par digitālajiem risinājumiem un kiberaizsardzību, tostarp bezmaksas kursus. Lai veicinātu apmācību pieejamību uzņēmumiem, apmācību procesā jāiesaista arī nozaru asociācijas, tādējādi veidojot mērķētāku apmācību un pilnveides procesu un sniedzot risinājumus specifiskām problēmsituācijām. Ļoti būtiski ir stiprināt ne tikai uzņēmumu, bet arī valsts un pašvaldību institūciju kiberaizsardzību un digitālo risinājumu integritāti, tādējādi uzlabojot lēmumu pieņemšanu dažādās krīzes situācijās. Jāstiprina publiskā un privātā sektora sadarbība un informācijas apmaiņa Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra paspārnē izveidotās kiberdrošības kompetenču kopienas ietvaros.

Kiberdrošības infrastruktūras attīstība

Jāturpina darbs pie valsts vienotā interneta apmaiņas punkta (turpmāk – GLV-IX) izveides, uzturēšanas un attīstīšanas, nosakot par pienākumu valsts un pašvaldību institūcijām, kapitālsabiedrībām un informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem savu datu plūsmu prioritāri virzīt caur GLV-IX. Tāpat svarīga ir datu rezerves kopiju sistemātiska veidošana un to atjaunošana, regulāri testējot sistēmu atjaunošanas spējas, kā arī datu vēstniecību ārvalstīs turpmāka attīstīšana. Papildus ir nepieciešams uzturēt un attīstīt pret pakalpojumu atteices uzbrukumu risinājumus.

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā izvietoto valsts informācijas sistēmu kibernoturības stiprināšana

Jāveic Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā (turpmāk – Centrs) esošo tehnoloģiju apvienošanu, automatizēšanu, un nepieciešamības gadījumā papildus tehnoloģiju iegādi un cilvēkresursu kapacitātes palielināšanu, lai izveidotu vienotu Kiberdrošības Vadības Centra platformu ar diennakts režīma atbalstu, kas nodrošinās Centrā izvietotajām sistēmām pārvaldītas, integrētas kiberdrošības incidentu novēršanas, analīzes un incidentu pārvaldības pakalpojumus.

Vienlaikus, saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības likumu attīstot Centru, tiek ņemts vērā, ka kiberdrošības incidentu novērošanas, analīzes un incidentu pārvaldības pakalpojumus nodrošina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas.

Nepieciešams arī veidot kiberpoligona simulāciju un mācību platformu, kas nodrošinātu Centrā izvietoto informācijas sistēmu turētāju personāla kvalifikācijas pilnveidošanu, kā arī nodrošinātu iespēju veikt kiberuzbrukumu un kiberaizsardzības taktiku testēšanu, kiberdrošības risinājumu ieviesto aizsardzības politiku testēšanu, aplikāciju kibernoturības spēju testēšanu, kā arī ievainojamību testēšanu. Šāda mācību platforma nodrošinātu Centra lietotājiem rīkus proaktīvai kiberdrošības incidentu novēršanai.

Inovatīvas, drošas elektronisko sakaru pārraides vides attīstīšana

Ņemot vērā kvantu skaitļošanas spēju straujo attīstību, esošie informācijas aizsardzības rīki informācijas sistēmās glabātās un elektronisko sakaru tīklos pārraidītās informācijas aizsardzībai nākotnē vairs nebūs pietiekami. Līdz ar to jau šobrīd ir nepieciešams attīstīt kvantos balstītus informācijas aizsardzības risinājumus esošajās elektronisko sakaru infrastruktūrās, lai aizsargātu nacionālajai drošībai svarīgus datus un kritisko infrastruktūru, nodrošinot papildus drošību.

Nepieciešams izveidot nacionāla līmeņa eksperimentālu kvantu komunikācijas sistēmu un tīklu, to integrējot esošajos elektronisko sakaru tīklos un veikt kvantu komunikāciju tehnoloģiju darbības testēšanu, kā arī izveidoto tīklu izmantot izstrādei un testēšanai sabiedrībai un nacionālajai drošībai svarīgās jomās (aizsardzības, veselības, finanšu un sakaru jomās, 5G, u.c.).

Interneta protokola 6. versijas (IPv6) ieviešana valsts pārvaldē

Ņemot vērā straujo interneta attīstību un pieaugot datu pakalpojumu apjomam, esošajā interneta protokola versijā IPv4 adrešu skaits ir kļuvis nepietiekams. Piemēram, šobrīd Latvijā vienu IPv4 adresi izmanto līdz pat 100 lietotāji. Tas nozīmē, ka tiesību aizsardzības un citām atbildīgajām institūcijām nepieciešamības gadījumā ir ievērojami apgrūtināta attiecīgo IT resursu lietotāju identificēšana, kas nepieciešama gan kibernoziegumu izmeklēšanā, gan nacionālās drošības jautājumos, lai operatīvi uzsāktu apdraudējuma novēršanu.

Jāņem vērā, ka 5G ieviešana attīstīs tādus pakalpojumus kā autonomā braukšana, industriālā automatizācija, viedā veselības aprūpe un lietu internets, kas tikai palielinās interneta vides drošības nozīmi un nepieciešamību pēc tās drošības stiprināšanas. Viens no rīkiem, kā to veikt, ir individuālās interneta adreses. Tas nozīmē, ka ieviešot IPv6, individuālu adresi būs iespējams piešķirt katram lietotājam, un katrs lietotājs, ievērojot normatīvo aktu prasības, būs bez grūtībām identificējams. Līdz ar to sabiedrībai tiks savlaicīgi signalizēts, ka plaši valdošais uzskats par internetā esošo anonimitāti ir mīts, un katram ir jāatbild par savu darbību arī digitālajā vidē. Ievērojot minēto, IPv6 ieviešana uzlabos ne tikai digitālās vides izmantošanas kultūru, bet kopumā valsts interešu aizsardzību, galvenokārt informatīvās telpas apdraudējuma novēršanā.

9. Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana

Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu ir radījis būtiskus izaicinājumus Latvijas ekonomiskajai drošībai, ietekmējot daudzas svarīgas tautsaimniecības nozares.

Šo notikumu ietekmē neatgriezeniskas pārmaiņas ir notikušas Latvijas elektroenerģijas tirgū, dabasgāzes cenas būtiskam pieaugumam veicinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, tādejādi stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību. Ilgtermiņā enerģētisko drošību nodrošinās neatkarīga energosistēma, kuras pamatā ir atjaunīgo energoresursu izmantošana enerģijas ražošanā, kā arī pietiekamas jaudas starpsavienojumi ar citu valstu energosistēmām. Kopš dabasgāzes piegādes no Krievijas ir pārtrauktas, būtiski nodrošināt gan tās piegāžu pietiekamību un nepārtrauktību, gan zemāko iespējamo cenu, ņemot vērā, ka arī elektroenerģijas cena ir cieši saistīta ar dabasgāzes cenu. Dabasgāzes apgādes drošības jomā galvenā Latvijas prioritāte ir Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tirgu tālāka integrēšana un citu Baltijas enerģijas tirgus savienošanas plāna noteikto pasākumu īstenošana, nodrošinot dabasgāzes tirgus sekmīgu funkcionēšanu.

Kopš pilna mēroga Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā ES ir noteikusi plašas individuālās un ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Sankciju mērķis ir vājināt Krievijas ekonomisko bāzi, liedzot tai piekļuvi kritiski svarīgām tehnoloģijām un tirgiem. Sankciju kontekstā aizvien aktuālāks kļūst jautājums par stingrāku sankciju režīma kontroli, lai novērstu to pārkāpšanu un apiešanu. Īpaša uzmanība ir jāpievērš sektorālo sankciju iespējamajiem pārkāpumiem, tostarp attīstot sadarbību loģistikas un citās jomas ar Centrālās Āzijas un citām valstīm, kas nav pievienojušās ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Pamatojoties uz minēto, ir jāturpina stiprināt sadarbība starp valsts institūcijām, kas atbildīgas par sankciju režīma ievērošanu, kā arī citu ES dalībvalstu atbildīgajām institūcijām, lai nepieļautu sankciju pārkāpšanu un apiešanu un nodrošinātu to, ka tiek ievēroti ES noteiktie aizliegumi.

Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā un starptautiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir atstājušas būtisku ietekmi uz Latvijas transporta un loģistikas nozares darbību un tālāko attīstību. Nozare pielāgojas jaunajai ģeopolitiskai realitātei un meklē iespējas veidot alternatīvas loģistikas ķēdes kravu pārvadājumiem un aktīvāk piesaista kravas no jauniem mērķa tirgiem – Centrālās Āzijas, citām Āzijas valstīm un Āfrikas. Tomēr šo kravu plūsma pagaidām neaizstāj līdz šim ierastos tranzīta kravu apjomus. Līdz ar to nozarē saglabājas nenoteiktība un riski. Krievijas rīcībā ir dažādi instrumenti, lai negatīvi ietekmētu tranzīta kravu plūsmu Austrumu – Rietumu koridorā Latvijas ostu virzienā, gan no Centrālās Āzijas valstīm, gan no Ķīnas un citām Āzijas valstīm.

Prioritātes ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai:

Elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšana no atjaunīgajiem energoresursiem

Elektroapgādes drošības nostiprināšanā svarīgs mērķis ir elektroenerģijas ražošanas jaudu kāpināšana, izmantojot atjaunīgos energoresursus. Lai to sasniegtu, būtiski ir īstenot Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja elektrostaciju kopprojektu ELWIND, kura ietvaros plānots izveidot divus vēja elektrostaciju parkus Latvijas un Igaunijas jūras teritorijā. Šis projekts ir jāpabeidz 2030. gadā.

Nākotnē Latvijas jūras teritorijā kopumā varētu izveidot piecus vēja elektrostaciju parkus. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā atkrastes vēja enerģija sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas elektroenerģijas bilancē. Enerģētiskās neatkarības un drošības mērķa sasniegšanai paredzēts attīstīt ne tikai atkrastes vēja enerģijas ražošanu, bet arī palielināt uzstādītās sauszemes vēja ģeneratoru jaudas, kā arī saules fotoelementu jaudas gan valsts kapitālsabiedrību, gan privātu komersantu īstenoto projektu rezultātā.

Iepriekš minētie nākotnē potenciāli pieejamie atjaunīgo energoresursu jaudas apjomi vairākkārt pārsniedz Latvijas elektroenerģijas patēriņu, tāpēc svarīgi, lai līdz ar elektroenerģijas ražošanas jaudas attīstību un tās pieaugumu tiktu attīstīta arī elektroenerģijas pārvades un sadales sistēma.

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem

Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas vēsturiski darbojas sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas sistēmām saskaņā ar BRELL[2] lokā iekļauto valstu savstarpēji noslēgtajiem līgumiem, tāpēc to droša darbība ir atkarīga no ārpus ES pieņemtiem lēmumiem, kas vērtējams kā apdraudējums drošai elektroapgādei. Lai šos riskus novērstu, ar ES atbalstu tiek īstenots Baltijas valstu elektrosistēmu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem projekts. Atbilstoši Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru 2023. gada 1. augusta deklarācijai, kurā noteikti galvenie tehniskie, organizatoriskie un juridiskie pasākumi, lai nodrošinātu paātrinātu sinhronizāciju, un to atbalstošai Baltijas valstu premjerministru deklarācijai, Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu tiks īstenota ne vēlāk kā 2025. gada februārī.

Dabasgāzes apgādes drošības nostiprināšana

Dabasgāzes apgādes drošības jomā valsts ir paredzējusi vairākus būtiskus dabasgāzes infrastruktūras attīstības projektus. Viens no tiem attiecas uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizāciju, ko plānots pabeigt līdz 2025. gadam. Modernizācijas rezultātā tiks nodrošināta dabasgāzes izņemšana no krātuves ar kompresiju, samazinot atkarību starp izņemšanai pieejamo jaudu un dabasgāzes krājumiem krātuvē. Tas būtiski uzlabos dabasgāzes apgādes drošumu, kā arī krātuves darbības efektivitāti.

Otrs svarīgs attīstības virziens ir Baltijas valstu gāzesvadu starpsavienojumu uzlabošana. Latvijas – Lietuvas starpsavienojuma uzlabošana ļaus nodrošināt lielāku dabasgāzes daudzuma apmaiņu starp Latviju un Lietuvu, kā arī garantēs pietiekamu Latvijas pārvades sistēmas jaudu dabasgāzes plūsmu nodrošināšanai Somijas, Igaunijas un Latvijas vienotajā dabasgāzes tirgū.

Savukārt Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma uzlabošanas projekts ļaus organizēt dabasgāzes piegādes virzienā no Igaunijas uz Latviju un palielināt dabasgāzes plūsmas apjomu virzienā no Latvijas uz Igauniju, efektivizējot dabasgāzes plūsmas Somijas un Baltijas dabasgāzes tirgū, kā arī labāku sistēmas lietotāju piekļuvi Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Igaunija un Latvija paredz kopīgi izmantot Igaunijas Paldisku ostā izbūvēto dabasgāzes infrastruktūru. Abas valstis izveidos kārtību, lai kopīgi fraktētu peldošo uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtu un apsaimniekotu Paldisku ostas piestātnes iekārtas un krasta dabasgāzes infrastruktūru dabasgāzes piegādes pārtraukumu, tostarp enerģētiskās krīzes gadījumos.

Pievienošanās Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai

Ņemot vērā pieaugošo globālo savstarpējo atkarību enerģētikas jomā, Latvijas pievienošanās un dalība Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā (International Energy Agency; IEA) ir svarīga no nacionālās drošības interesēm, jo IEA darbojas arī kā reaģēšanas pasākumus koordinējošā organizācija ārkārtas situācijās. Latvija kā IEA dalībniece varēs saņemt energoresursu nodrošinājumu kopējā kolektīvā drošības mehānisma ietvaros.

Tautsaimniecības darbības nepārtrauktības stiprināšana

Kritiskās infrastruktūras, tautsaimniecībai nozīmīgo objektu un uzņēmumu gatavības līmenis dažāda veida krīzēm ir atšķirīgs. Nepieciešams pilnveidot uzņēmēju zināšanas par to, kā plānot darbības nepārtrauktību, kā apzināt kritiskos pakalpojumus, kā izvērtēt alternatīvo elektroenerģijas jaudu ģenerācijas nepieciešamību un citu būtisku informāciju. Izvērtējama iespēja izveidot valsts atbalsta pasākumus drošības stiprināšanai – kiberaizsardzībai, drošības audita veikšanai, ģeneratoru iegādei un citiem ar darbības nepārtrauktību saistītiem pasākumiem.

Naftas produktu drošības rezerves

Lai stiprinātu degvielas pietiekamību krīzes situācijā, jāturpina uzsāktā reforma naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanas sistēmā, paredzot, ka līdz 2025. gadam valsts naftas produktu drošības rezerves 100% apmērā tiek uzglabātas Latvijas teritorijā, kā arī veikta pāreja uz aģentūras modeli un piecu gadu laikā valsts naftas produktu drošības rezerves tiek iegādātas valsts īpašumā.

Atkarības no Krievijas un Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem mazināšana

Atsevišķās nozarēs vai nozaru uzņēmumos līdz Krievijas uzsāktajam pilna mēroga karam Ukrainā bija izveidojusies liela Krievijas un Baltkrievijas preču un izejvielu ietekme. Ieviešot sankcijas Krievijas un Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem, uzņēmumiem nācās pārorientēt savas piegāžu ķēdes un diversificēt tās, kas īslaicīgi radīja atsevišķu preču un pakalpojumu būtisku sadārdzinājumu.

Uzņēmumiem jāturpina meklēt jauni piegāžu ceļi, tādejādi mazinot atkarību no Krievijas un Baltkrievijas precēm un izejvielām. Tāpat uzņēmumiem jāturpina attīstīt piegādātāju diversifikācija un jāveicina preču un pakalpojumu, jo īpaši iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu, ražošana Latvijā.

Tranzīta nozares konkurētspējas nodrošināšana

Tranzīta nozarei nākotnē jārēķinās ar riskiem, ka līdz šim ierastās tranzīta kravu plūsmas tiktu pilnībā apturētas, tāpēc jāturpina attīstīt alternatīvas loģistikas ķēdes, kas apiet Krieviju un Baltkrieviju, lai diversificētu riskus.

Latvijas lielajām ostām, starptautiskai lidostai “Rīga”, dzelzceļa kravu pārvadājumu operatoriem un transporta loģistikas nozarē iesaistītiem uzņēmumiem ir jāturpina piesaistīt kravas no jauniem mērķa tirgiem, kas ienāk Latvijā pa jūru, gaisu un alternatīviem sauszemes koridoriem Ziemeļu – Dienvidu virzienā. Ostās ir jāturpina attīstīt industrializāciju, tostarp piesaistot ārvalstu investīcijas, lai veidotu nepieciešamo kravu bāzi. Jāturpina izmantot esošo infrastruktūru un brīvas jaudas kravu apkalpošanai, lai veidotu kravu konsolidāciju, apstrādi un tālāko izplatīšanu gan Baltijas jūras reģionā, gan globāli. Ir jāturpina kāpināt augstākās pievienotās vērtības konteinerizēto kravu piesaisti ostās un dzelzceļā.

Latvijas transporta un loģistikas nozares turpmākai attīstībai izšķiroši svarīgi būs īstenot “Rail Baltica” projektu, kas pavērs iespējas jauno kravu plūsmu piesaistei Ziemeļu – Dienvidu virzienā, tostarp sniedzot iespējas piesaistīt kravas no Centrālās un Rietumeiropas, Ukrainas, Melnās un Egejas jūras reģioniem. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar transporta loģistikas nozares uzņēmējiem jāstrādā pie multimodālo transporta pārvadājumu attīstības Latvijā, paredzot “Rail Baltica” projekta izmantošanu, tostarp labākās iespējas savienojamībai ar Latvijas lielajām ostām, lidostu “Rīga”, kā arī citiem loģistikas un industriāliem centriem.

10. Starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršana

Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem apdraudējumiem Eiropas un citu pasaules valstu drošībai. Vairākos pasaules reģionos drošības riskus rada teroristu grupējumi Daesh un Al-Qaeda, kā arī citas ar tiem saistītās kaujinieku grupas. Tuvajos Austrumos, Afganistānā un Āfrikas reģionos joprojām ir novērojama Daesh un Al-Qaeda kaujinieku klātbūtne. Valstīs, kur šobrīd turpinās bruņoti konflikti (Sīrijā, Irākā, Afganistānā, Mjanmā, Jemenā, Ēģiptē, Lībijā, Nigērijā, Somālijā, Burkinafaso, Sudānā un Mali), islāmistu teroristi kontrolē atsevišķas teritorijas, plāno uzbrukumus, sagatavo kaujiniekus, slēpj līderus un veic nelikumīgas darbības finansējuma iegūšanai.

Starptautiskās koalīcijas veiktās ofensīvas rezultātā Daesh 2019. gada sākumā zaudēja savā kontrolē uz laiku pārņemtās teritorijas Sīrijā un Irākā. Turklāt rietumvalstu bruņoto spēku veikto pretterorisma operāciju laikā tika likvidēti vairāki Daesh un Al-Qaeda līderi, kas ievērojami samazināja grupējumu kapacitāti. Tuvākā nākotnē teroristi turpinās atjaunot grupējuma kaujas spējas un pievērsties gūstā esošo kaujinieku atbrīvošanai. Arī pēc zaudējumiem Tuvajos Austrumos islāmistu teroristi saglabā kontroli Afganistānā un pār vairākiem reģioniem Āfrikā.

Teroristi šajos reģionos turpina izmantot politiskās un sociālekonomiskās krīzes, lai vervētu jaunus kaujiniekus un iesaistītos uzbrukumu plānošanā pret vietējo valdību bruņotajiem spēkiem un rietumvalstu interešu objektiem. Personas, kuras šajos konflikta reģionos ieguva militāru apmācību var izmantot migrācijas plūsmu, lai ieceļotu Eiropā, kā arī izmantot konflikta zonā iegūtās zināšanas un kaujas pieredzi uzbrukumu plānošanai Eiropas valstīs.

Laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam Eiropas valstīs notikušo teroristu uzbrukumu analīze liecina, ka teroristi primāri vēršas pret civiliedzīvotājiem masveida pulcēšanās objektos, tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonām, kā arī simboliskiem uzbrukuma mērķiem. Ilgtermiņa terorisma attīstības tendences apliecina, ka arī personas un objekti, kurus radikālie islāmisti vērtē kā islāma reliģijas zaimotājus, joprojām ir islāmistu teroristu uzbrukuma mērķi.

Kopš 2019. gada Eiropā ievērojami pieauga arī labējo ekstrēmistu aktivitātes, kuri arvien biežāk iesaistās uzbrukumu veikšanā pret dažādām Eiropas minoritāšu grupām un kreisā politiskā spārna politiķiem. Uzbrukumu analīze liecina, ka asi priekšmeti un šaujamieroči arī turpmāk būs viens no galvenajiem teroristu izmantotajiem darbības veidiem. Tomēr teroristi turpina arī dažādu sprāgstvielu un indīgu vielu izpēti, kā arī var apgūt mūsdienu tehnoloģijas un militāros konfliktos izmantotās taktikas, lai tās pielāgotu un izmantotu terora aktu veikšanai.

Latvijā nav identificētas aktīvas teroristu organizācijas vai personu grupas, kas plānotu terora aktus savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai. Vienlaikus Latvijā ir identificēti indivīdi, kuri ir izrādījuši radikalizācijas pazīmes, tostarp interesi par teroristisko grupējumu izplatīto propagandu internetā.

Dažāda mēroga krīzes un globāli notikumi var izraisīt sociālekonomisku spriedzi valstī, kas savukārt veicina dažādu sociālo grupu aktivitāti un kopējo agresijas pieaugumu sabiedrībā. Arī interneta vidē izplatītā dezinformācija un sazvērestību teorijas veicina iedzīvotāju pievēršanos dažādām politiskām, tostarp radikālām ideoloģijām. Kaut arī Latvijā līdz šim nav novērota radikālu ideoloģiju izplatība, citu Eiropas valstu atšķirīgā pieredze neļauj būtiski samazināt šādu draudu iespējamību.

Lai gan Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājas nemainīgi zems, terorisms ir viens no nopietnākajiem apdraudējumiem starptautiskajai drošībai. Turklāt sekām ir domino efekts – terorisms vienā Eiropas valstī tieši atsaucas uz drošību citās valstīs. Mūsu drošība ir atkarīga no citu Eiropas valstu drošības, jo Eiropā notiekošie procesi ietekmē arī Latvijas drošību un sabiedrību. Terorisma radītās sekas var ietekmēt arī sabiedroto spējas piedalīties Latvijas aizsardzības nodrošināšanā.

Līdz ar to arī turpmāk Latvijas nacionālās drošības interesēs ir sniegt ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs. Terorisma radītā apdraudējuma novēršanā būtiska loma ir starptautiskajai sadarbībai, kas ir viens no galvenajiem pretterorisma preventīvo pasākumu elementiem. NATO un ES sadarbībai pretterorisma jomā jābūt papildinošai un koordinētai. Savukārt nacionālā līmenī nepieciešams turpināt pilnveidot esošo pretterorisma sistēmu, lai nodrošinātu terorisma draudu savlaicīgu novēršanu.

Prioritātes starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršanai:

Līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskās sadarbības īstenošana

Terorisma apkarošana pasaules reģionos ir viena no galvenajām Latvijas nacionālās drošības interesēm. Šobrīd ir vairāki teroristu grupējumi, kuri savas darbības bāzē Āfrikā un Āzijā. Ekstrēmistu kontrolē esošajos reģionos tiek veikta kaujinieku apmācīšana un terora aktu plānošana pret NATO un ES dalībvalstīm. Līdz ar to Latvijai kopā ar citu NATO un ES dalībvalstu spēkiem nepieciešams iesaistīties starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās, lai atbalstītu citas valstis un veicinātu drošības spēku spējas veikt drošības situācijas kontroli savā teritorijā, vienlaicīgi novēršot ekstrēmisma ideju un terorisma tendenču izplatīšanos ārpus terorisma riska reģioniem.

Starptautiskā sadarbība ir viens galvenajiem drošības pasākumu elementiem, kam ir būtiska loma teroristu organizāciju radītā apdraudējuma novēršanā. Pretterorisma politikas plānošanas jomā Latvijai ir nepieciešams aktīvi līdzdarboties un sniegt savu ieguldījumu NATO un ES īstenotajās aktivitātēs, lai mazinātu un savlaicīgi novērstu terorisma draudus, kas vērsti pret NATO un ES valstīm un to iedzīvotājiem. Vienlaicīgi valsts drošības iestādēm nepieciešams turpināt attīstīt un pilnveidot informācijas apmaiņu ar partneru valstu specdienestiem.

Valsts un pašvaldību institūciju sadarbības stiprināšana pretterorisma jomā

Nacionālajā pretterorisma sistēmā iesaistītajām institūcijām, tostarp valsts drošības iestādēm, nepieciešams nodrošināt efektīvu sadarbību un regulāru informācijas apmaiņu par identificētajiem riskiem un apdraudējumiem.

Valsts drošības dienestam kā galvenajai pretterorisma pasākumus koordinējošai institūcijai jānodrošina esošo nacionāla līmeņa pretterorisma plānu un procedūru pārskatīšana un aktualizēšana atbilstoši drošības situācijai reģionā. Preventīvo pretterorisma pasākumu ietvaros jāattīsta ciešāku sadarbību ar pretterorisma sistēmā iesaistītajām institūcijām, ciešāk integrējot institūciju resursus, tostarp reģionos, kā arī veicinot izpratni par nacionālo pretterorisma sistēmu, rīcību terorisma apdraudējuma gadījumos un savstarpējo sadarbību teroristiska rakstura incidentu seku likvidēšanā.

Pretterorisma reaģēšanas pasākumu ietvaros pretterorisma sistēmā iesaistītajām institūcijām jāpilnveido gatavība un reaģēšanas spējas, pārskatot institūciju plānus un procedūras, pieejamos materiāltehniskos un personāla resursus, kā arī organizējot apmācības institūciju personālam.

Radikalizācijas novēršana

Vardarbīgu attaisnojošu ideoloģiju pieņemšana un ekstrēmistu propagandas izplatība ir viens no galvenajiem Latvijas iedzīvotāju iespējamās radikalizācijas riskiem. Radikalizācija var ietekmēt dažādu sociālo grupu pārstāvjus, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai profesionālās nodarbošanās. Līdz ar to radikalizācijas riskam pakļauto personu identificēšana un viņu radīto draudu novēršana ir nozīmīgs terorisma draudu samazināšanas faktors. Tāpēc terorisma novēršanā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām savas kompetences ietvaros ir jāveic pasākumi, lai identificētu agrīnās radikalizācijas pazīmes un novērstu tās tālāku attīstību.

Teroristiska satura pieejamības ierobežošana interneta vidē ir būtisks radikalizācijas risku samazināšanas pasākums. Teroristi turpina izmantot digitālās tehnoloģijas savstarpējai saziņai un teroristu propagandas izplatīšanai. Lai vērstos pret to, atbildīgajām institūcijām ir jāveicina sadarbība ar interneta pakalpojumu sniedzējiem un jāveicina savstarpēja izpratne par radikalizācijas draudiem, kā arī informācijas apmaiņa par terorisma atbalstoša satura identificēšanu.

Terorisma riska objektu drošības paaugstināšana

Valsts drošības iestādēm jāturpina veikt pasākumus terorisma riska objektu (kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida pulcēšanās objektu) fiziskās drošības līmeņa paaugstināšanai. Tāpat jānodrošina regulāra kritiskās infrastruktūras kopuma pārskatīšana un kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumu pilnveidošana atbilstoši pastāvošajām terorisma draudu tendencēm Eiropā un reģionā.

Ņemot vērā Krievijas radītā apdraudējuma pieaugumu reģionā, jāpilnveido kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzības, darbības nepārtrauktības un noturības spējas, nodrošinot kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumus reglamentējošo dokumentu, tostarp darbības nepārtrauktības un noturības pasākumu izstrādes koordināciju, personāla apmācību un drošības režīma efektivitātes kontroli.

Terorisma finansēšanas novēršana

Finanšu sektora uzraugošajām, kontrolējošajām un izmeklēšanas institūcijām ir jāturpina veikt pasākumus, lai novērstu iespēju izmantot finanšu un nefinanšu sektoru terorisma finansēšanai. Jānodrošina uz riskiem balstīta pieeja, kas paredz preventīvo, uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu atbilstoši riska līmenim. Minētajām institūcijām nepieciešams stiprināt spējas cīnīties ar terorisma finansēšanu un samazināt vispārējos tās riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem terorisma finansēšanas novēršanas jomā.


[1] https://rsf.org/en/country/latvia

[2] Līgums par Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas elektrotīklu darbības savstarpējo sinhronizāciju.

An error has occured