Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ paziņoju, ka pēc valsts svētkiem iesniegšu Saeimā likumdošanas iniciatīvu par nepieciešamību noteikt prasību saņemt pielaidi valsts noslēpumam pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem un izpilddirektoriem, lai viņi varētu pildītu savus pienākumus. Kādēļ?

Nacionālās drošības koncepcijā un Valsts aizsardzības koncepcijā ir nostiprināts jau iepriekš uzsāktais ceļš uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu – ne tikai aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana, bet arī sabiedrības noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana, uzsverot arī aktīvu pašvaldību lomu.

Valsts aizsardzības koncepcija nosaka, ka katrai pašvaldībai ir uzdevumi valsts apdraudējuma gadījumā, lai turpinātu sabiedrībai kritisko funkciju izpildi un atbalstītu NBS. Šie uzdevumi tiek atspoguļoti Civilās aizsardzības plānā un regulāri tiek testēti mācībās. Civilās aizsardzības sistēma ir viens no efektīvas un visaptverošas valsts aizsardzības sistēmās funkcionēšanas stūrakmeņiem. Spēja civilajā sektorā nodrošināt kritisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un civilo atbalstu militārām operācijām ir viena no NATO pamatprasībām.

Pašvaldībām ir pienākums civilās aizsardzības vajadzībām atvēlēt atbilstošu finansējumu, apstiprināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu, apstiprināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumu un sastāvu, piedalīties un organizēt civilās aizsardzības mācības. Atbilstoši likumam viens no civilās aizsardzības sistēmas uzdevumiem ir atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Par civilās aizsardzības uzdevumu īstenošanu un sadarbības nodrošināšanu ar valsts, tostarp aizsardzības sektora, institūcijām katrā pašvaldībā atbildīgs ir tās vadītājs.

Kā liecina mācības, kas gūtas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, civilie kritiskās infrastruktūras objekti bija un ir starp primārajiem uzbrukumu mērķiem. Krievija bija ilgstoši vākusi izlūkdatus par administratīvo teritoriju pārvaldību un civilajā aizsardzībā iesaistītajiem subjektiem.

Arī Latvijas valsts drošības iestāžu sniegtā informācija norāda, ka mūsu valsts civilā kritiskā infrastruktūra, civilmilitārā sadarbība un civilajā aizsardzībā iesaistītie subjekti ir starp Krievijas specdienestu mērķiem, par ko ilgstoši tiek vākta informācija. Tāpēc šādas informācijas, īpaši attiecībā uz koordinācijas mehānismiem un rīcības plāniem miera un kara gadījumā, pašreizējos ģeopolitiskos apstākļos ir vērtējama kā īpaši aizsargājama.

Valsts apdraudējuma apstākļos ļoti nozīmīga ir arī efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties. Lai uzlabotu un attīstīto šo spēju ir nepieciešams iekļauties kopējos valsts apdraudējuma novēršanas plānošanas un novēršanas pasākumos, t.sk. regulārās mācībās, plānot attiecīgo pašvaldības darbību krīžu un kara gadījumā, un piedalīties to testējošas Aizsardzības un Iekšlietu ministriju organizētās teorētiskās un praktiskās mācībās.

Vienlaikus starp pašvaldības pamatfunkcijām ir nostiprināta līdzdalība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp no 2024.gada 1.janvāra visām pašvaldībām ir likumā noteikts pienākums izveidot pašvaldības policiju (kas nozīmē, ka apsverama ir nepieciešamība noteikt prasību saņemt valsts noslēpuma pielaidi arī pašvaldību policijas amatpersonām).

Pašvaldību vadītāju gatavībai reaģēt un iesaistīties apdraudējuma novēršanā nepieciešams spēt iepazīties ar klasificētām valsts drošības iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku veiktām apdraudējuma analīzēm. Darbam pie civilās aizsardzības noteiktiem aspektiem (piemēram, mobilizācijas rezerves un neaizskaramie krājumi, mobilizācijai pakļautās civilās struktūrvienības un objekti) nepieciešama pieejas tiesības valsts noslēpumam.

Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 17.pantā noteiktai pašvaldību kompetencei, efektīvai sadarbībai ar NBS, sniedzot atbalstu valsts operatīvās aizsardzības plāna īstenošanai, nepieciešama pieejas tiesības valsts noslēpumam.

Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav iedomājama situācija, ka pašvaldību vadība varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām saņemt piekļuvi valsts noslēpuma objektiem un būt spējīgiem darboties ar aizsargājamu informāciju. Visbeidzot nav pamatotas bažas, ka valsts noslēpuma pielaides piešķiršana ir subjektīvs process, atteikuma iemesli tiek izskaidroti pašai personai, valsts drošības iestāžu lēmumus var pārsūdzēt ģenerālprokuroram un tiesā, kas nodrošina nepieciešamo objektivitāti un līdzsvaru šajā jautājumā.

An error has occured