Iesaki rakstu:

Ar ko īsti desmit gadu laikā ir nodarbojies, ko paveicis un par ko ir atbildīgs Kaspars Briškens, kurš vispirms par Rail Baltica projekta uzraudzīšanu, tad biznesa attīstības vadīšanu un stratēģijas un attīstības vadīšanu atalgojumā ir saņēmis aptuveni 470 tūkstošus eiro? Kā atklāj jaunā Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmata „Iznireļi”, šīs ziņas, kā izrādās, ir noslepenotas. Pietiek šodien publicē fragmentu no jaunās grāmatas, kas veltīts tieši šai tēmai:

„Varētu domāt – kurš gan to varētu izstāstīt labāk nekā pats “progresīvais” un ļoti komunikablais ministrs, kuram pirms Saeimas vēlēšanām kā savas partijas pārstāvim “sabiedriskajos” medijos gandrīz vai savs matracītis un zobu birste bijuši novietoti, – tik bieži viņš tajos “nejauši” parādījās atkal, atkal un atkal.

Šie ir jautājumi, kas oficiālā iesniegumā satiksmes ministram Kasparam Briškenam tiek nosūtīti 2023. gada decembrī – laikā, kad jau ir sācis iezīmēties Rail Baltica katastrofas apmērs:

1) Kad tieši Jūs kļuvāt par RB Rail AS “biznesa attīstības vadītāju”?

2) Kas Jūs ieteica šim amatam?

3) Kas Jūs apstiprināja šajā amatā?

4) Kādi bija Jūsu pienākumi šajā amatā? Kas tos apstiprināja?

5) Kādas bija Jūsu funkcijas šajā amatā? Kas tās apstiprināja?

6) Kāds bija Jūsu mēneša atalgojums šajā amatā? Kas to noteica?

7) Kādi bija Jums izvirzītie mērķi šajā amatā 2016. gadā? Kas tos izvirzīja?

8) Kā Jūs sasniedzāt Jums izvirzītos mērķus šajā amatā 2016. gadā? Kas to izvērtēja un apstiprināja?

9) Kādi bija Jums izvirzītie mērķi šajā amatā 2017. gadā? Kas tos izvirzīja?

10) Kā Jūs sasniedzāt Jums izvirzītos mērķus šajā amatā 2017. gadā? Kas to izvērtēja un apstiprināja?

11) Kādi bija Jums izvirzītie mērķi šajā amatā 2018. gadā? Kas tos izvirzīja?

12) Kā Jūs sasniedzāt Jums izvirzītos mērķus šajā amatā 2018. gadā? Kas to izvērtēja un apstiprināja?

13) Kādu iemeslu dēļ Jūs pametāt šo amatu?

14) Kad tieši Jūs kļuvāt par RB Rail AS “stratēģijas un attīstības vadītāju”?

15) Kas Jūs ieteica šim amatam?

16) Kas Jūs apstiprināja šajā amatā?

17) Kādi bija Jūsu pienākumi šajā amatā? Kas tos apstiprināja?

18) Kādas bija Jūsu funkcijas šajā amatā? Kas tās apstiprināja?

19) Kāds bija Jūsu mēneša atalgojums šajā amatā? Kas to noteica?

20) Kādi bija Jums izvirzītie mērķi šajā amatā 2019. gadā? Kas tos izvirzīja?

21) Kā Jūs sasniedzāt Jums izvirzītos mērķus šajā amatā 2019. gadā? Kas to izvērtēja un apstiprināja?

22) Kādi bija Jums izvirzītie mērķi šajā amatā 2020. gadā? Kas tos izvirzīja?

23) Kā Jūs sasniedzāt Jums izvirzītos mērķus šajā amatā 2020. gadā? Kas to izvērtēja un apstiprināja?

24) Kādi bija Jums izvirzītie mērķi šajā amatā 2021. gadā? Kas tos izvirzīja?

25) Kā Jūs sasniedzāt Jums izvirzītos mērķus šajā amatā 2021. gadā? Kas to izvērtēja un apstiprināja?

Ceru, ka sniegsiet vaļsirdīgas un godīgas atbildes, nevis meklēsiet aizbildinājumus, lai tās nesniegtu.

Tas var šķist patiesi dīvaini, taču ne likumā noteiktajā termiņā, ne pēc tam citkārt tik runīgais Kaspars Briškens uz šiem jautājumiem neatbild – ne uz vienu no tiem.

Situācija ir pat vēl dīvaināka: Kaspara Briškena vadītās ministrijas juriskonsulte elektroniskā pasta vēstulē apliecina, ka atbildes tikšot sniegtas klātienē, – bet tie izrādās meli. Nekāds ministrs uz nolikto tikšanos neierodas, bet viņa vietā noliktais Satiksmes ministrijas sīkais ierēdnis plāta rokas un saka, ka nekā nezinot.

Pēc kāda laika seko Kaspara Briškena vadītās ministrijas oficiāls dokuments, ko skandalozi atstādinātās (ar publiski minēto ieganstu – slikti uzraudzīts Rail Baltica projekts) valsts sekretāres Ilondas Stepanovas vietā parakstījusi valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe. No rakstītā noprotams, ka Kaspars Briškens ir tiktāl notrūcies no uzdotajiem jautājumiem, ka “palūdzis” tos aizsūtīt kaut kur tālāk:

“Atbildot uz 2023. gada 18. decembra iesniegumu saistībā ar satiksmes ministra darbu RB Rail AS, informējam, ka jautājumi par satiksmes ministra darbu RB Rail AS saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 242 “Satiksmes ministrijas nolikums” nav Satiksmes ministrijas kompetencē, kā arī rīcībā. Līdz ar to atbildes uz Jūsu iesniegumā minētajiem jautājumiem Jums sniegs RB Rail AS.”

Taču ne tikai šis suns viens labi zina, ko ēdis, un pēc mēnesi ilgām pārdomām RB Rail vadība uzņēmuma valdes locekļa Marius Narmonta personā sniedz šādu “atbildi”:

“2023. gada 19. decembrī AS RB Rail, reģ. Nr. 40103845025, turpmāk – RB Rail, ir saņēmusi Lato Lapsas, turpmāk – Datu pieprasītājs, 2023. gada 18. decembra vēstuli, turpmāk – Vēstule, kurā Datu pieprasītājs lūdz sniegt informāciju par Vēstulē minēto personu, turpmāk – Dati.

Vēstulē ir norādīts, ka Datus ir nepieciešams saņemt saistībā ar plānotajām mediju publikācijām un materiālu vākšanu grāmatai “Iznireļi”, kurā būtiska vieta būs atvēlēta Vēstulē minētās personas darbībai.

Izvērtējot Vēstulē sniegto informāciju, RB Rail ir nolēmusi pieprasītos Datus neizsniegt šādu apsvērumu dēļ:

I. RB Rail par ierobežotas pieejamības informāciju uzskata tādu informāciju, kas nav publiski pieejama informācija un, cita starpā, ir saistīta ar fizisko personu nodarbinātību RB Rail. Ievērojot iepriekš minēto, pieprasītie Dati RB Rail ieskatā ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju.

II. Ņemot vērā to, ka Dati ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, kas turklāt ir klasificējami arī kā personas dati, lemjot par Datu izsniegšanu vai neizsniegšanu, RB Rail ir jāizvērtē:

a. vai, saņemot Datus, Datu pieprasītājs varēs sasniegt to mērķi, kam Dati ir pieprasīti (ir jāspēj konstatēt, ka pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta); un

b. vai, izsniedzot Datus, Datu pieprasītāja intereses prevalēs pār iespējamo kaitējumu, kas varētu tikt nodarīts fizisko personu likumiskajām interesēm (jāņem vērā privātās dzīves aizsardzības apsvērumi).

III. Tāpat Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. panta trešā daļa nosaka, ka datu apstrādē tiek ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk — datu regula) 5. pantā noteiktie datu apstrādes principi, arī tie, kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai. Datu apstrāde citā nolūkā, nevis tajā nolūkā, kādā dati tika sākotnēji iegūti, ir atļauta, ja šāda datu apstrāde nav aizliegta un ir kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem vai datu apstrāde atbilstoši datu regulai ir savietojama ar sākotnējiem nolūkiem.

IV. Attiecībā uz fizisko personu datu apstrādāšanu žurnālistikas vajadzībām norādām, ka atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. panta otrajai daļai datu regulas noteikumi (izņemot 5. pantu) netiek piemēroti, ja ir konstatējami visi šādi nosacījumi:

a. datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm;

b. datu apstrādi veic ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses;

c. datu regulas noteikumu ievērošana nav savietojama vai liedz īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību.

V. Tā kā Vēstulē ir norādīts tikai tas, ka Dati tiks izmantoti saistībā ar plānotajām mediju publikācijām un materiālu vākšanu grāmatai “Iznireļi”, RB Rail nevar konstatēt, ka:

a. Datu pieprasītāja intereses prevalē pār iespējamo kaitējumu, kas varētu tikt nodarīts fiziskās personas likumiskajām interesēm. Līdz ar to ir dodama priekšroka konkrētās fiziskās personas interesēm uz privātas dzīves neaizskaramību;

b. ir kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem vai datu apstrāde atbilstoši datu regulai ir savietojama ar sākotnējiem nolūkiem.

Līdz ar to norādām, ka AS RB Rail nedrīkst izsniegt pieprasītos Datus Datu pieprasītājam.”

Jā, jūs visu sapratāt pareizi. Pirmkārt, Kaspars Briškens pats kategoriski nevēlas atbildēt – par kādu tieši pienākumu veikšanu viņš sava “darba” laikā Rail Baltica ir saņēmis vairāk nekā 470 tūkstošus eiro, kas tieši viņu iekārtojis šajos amatos, kādi tieši ir bijuši viņa “darba” rezultāti un kāda – atbildība par padarīto un, kā redzams, apjomīgi un katastrofāli nepadarīto.

Otrkārt, acīmredzami ministra uzdevumā viņa vadītās Satiksmes ministrijas augstākā pārpalikusī ierēdne cenšas glābt priekšnieka ādu, aizfutbolējot jautājumus par viņa darbošanos Rail Baltica projektā uzņēmumam – projekta (ne)īstenotājam.

Un, treškārt, uzņēmuma RB Rail vadība, kas ir tieši atkarīga no Kaspara Briškena labsajūtas un labvēlības, “mājienu” saprot un likumsakarīgi paziņo – saistībā ar tagadējā ministra darbošanos katastrofālā situācijā nonākušajā uzņēmumā, kurā viņš faktiski bijis viens no “līderiem”, viss ir slepens, tostarp tas, kas attiecas uz Kaspara Briškena atbildību par projekta katastrofu.

Turklāt tā ir nevis kāda nejaušība vai pārpratums, bet gan apzināta un sistemātiska rīcība, – Satiksmes ministrija un tās pārraudzītie uzņēmumi patiešām dara visu iespējamo, lai slēptu patiesību par Kaspara Briškena darbošanos Rail Baltica projekta ieviesējuzņēmumā.

Šī ir daļa no oficiāla iesnieguma, kurš jau pirms iepriekš minētās sarakstes ir ticis nosūtīts Satiksmes ministrijai un ar kuru ir pieprasīta šāda šķietami elementāra informācija:

“10) Miniet datumus, no kura līdz kuram persona, vārdā Kaspars Briškens, ieņēma padomes locekļa amatu AS RB Rail.

11) Miniet personas, kas iecēla K. Briškenu AS RB Rail padomē. Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

12) Miniet pamatojumu, ar kādu K. Briškens tika atzīts par pietiekami profesionālu, lai tiktu iecelts AS RB Rail padomē. Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

13) Miniet personas, kas izvērtēja K. Briškena darbu AS RB Rail padomē, šī izvērtējuma metodiku un rezultātus. Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

14) Miniet datumus, no kura līdz kuram persona vārdā Kaspars Briškens ieņēma stratēģiskās attīstības vadītāja amatu AS RB Rail.

15) Miniet personas, kas iecēla K. Briškenu AS RB Rail stratēģiskās attīstības vadītāja amatā. Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

16) Miniet pamatojumu, ar kādu K. Briškens tika atzīts par pietiekami profesionālu, lai tiktu iecelts AS RB Rail stratēģiskās attīstības vadītāja amatā. Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

17) Miniet personas, kas izvērtēja K. Briškena darbu AS RB Rail stratēģiskās attīstības vadītāja amatā, šī izvērtējuma metodiku un rezultātus. Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

18) Sniedziet pārskatu par K. Briškena veikumu un tā rezultātiem katrā no šiem amatiem.”

Taču… ministrija jau atkal nesniedz atbildi ne uz vienu no šiem jautājumiem, un jau atkal tie tiek aizfutbolēti – ne tikai RB Rail, bet arī oficiālajam tā akciju turētājam no Latvijas valsts puses SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas.

“Attiecībā uz pārējiem Jūsu iesnieguma jautājumiem, Satiksmes ministrija ar 22.08.2023. vēstuli Nr. 03.2-01/2392 atbilstoši kompetencei pārsūtīja iesniegumu izskatīšanai pēc būtības un atbildes sniegšanai:

(..) SIA Eiropas dzelzceļa līnijas par iesnieguma 10., 11.; 12., 13. un 18. jautājumu; AS RB Rail par iesnieguma 14., 15., 16., 17. un 18. jautājumu,” oficiāli ziņo Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

Kas tālāk? Visticamāk, ne jau pati uz savu galvu abu Latvijas valsts uzņēmumu vadība vienkārši uzspļauj savas priekšniecības norādei un nekādas ziņas par Kaspara Briškena darbošanos Rail Baltica projekta (ne)ieviešanā vienkārši nesniedz…

Situācijā ar ziņu noslepenošanu par šo darbošanos īpaši zīmīgi ir tas, ka par saviem “glābējiem” no nepatīkamās situācijas Kaspars Briškens ir izvēlējies tieši tās personas, kas līdz ar viņu vistiešākajā veidā ir atbildīgas par Rail Baltica projekta katastrofu, – ne tikai RB Rail vadību, ar kuru viņš roku rokā darbojies līdz pat 2022. gada aprīļa beigām, bet arī Ligitu Austrupi, kura papildus algai ministrijā gadā saņem arī trīsdesmit tūkstošu eiro papildu algu kā… Rail Baltica projekta uzraudzītāja.

Šī te portāla Pietiek.com publikācija, kam dots virsraksts “Briškens un Austrupe slēpj patieso Rail Baltica katastrofas apmēru: no valsts budžeta nāksies atmaksāt grandiozas naudas summas”, īsi un skaidri apraksta – kāpēc tieši abas šīs personas, metaforiski izsakoties, sēž vienā laivā:

“Šobrīd Satiksmes ministriju vada divas tās augstākās amatpersonas – ministrs Kaspars Briškens un valsts sekretāres pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe. Abas šīs personas, kā jau zināms, ir bijušas Rail Baltica uzraudzības padomē.

Vienlaikus Rail Baltica kapitāldaļu turētāja – valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas ministrijas uzdevumā (vēl gan pie iepriekšējā ministra, gan pie iepriekšējās valsts sekretāres) ir iepirkusi audita pakalpojumus, lai izvērtētu kāds ir Rail Baltica (AS RB Rail) projektēšanas līgumu stāvoklis. Tā ir publiska informācija.

Varu pateikt, kādi ir šī audita rezultāti: rezultātu nav itin nekādu, jo ar Ligitas Austrupes rīkojumu audita darbība ir apturēta. Faktiski situācija ir tāda, ka abi bijušie Rail Baltica uzraudzītāji šobrīd neļauj veikt auditu par paši sevis uzraudzīta uzņēmuma darba rezultātiem.

Šis audits (iepirkts 2023. gada jūnijā) gan ir atkārtots audits. Eiropas Dzelzceļa līnijas Satiksmes ministrijas uzdevumā līdzīgu auditu (bet mazāk specifisku) iepirka jau 2022. gada beigās. Rezultāti bija, maigi sakot, krimināli. AS RB Rail būvprojektu izstrāde ir nokavēta par apmēram trim gadiem. No četriem līgumiem viens jau ir lauzts (no izpildītāja puses), un no 70+ būvprojektiem Latvijā gatavs nav neviens!

Šo apgalvojumu viegli iespējams pārbaudīt būvniecības informācijas sistēmā. Pēdējā kolonna – būvniecības lietas stadija – nozīmē, kādā posmā būvprojekts atrodas. “Projektēšanas nosacījumu izpilde” nozīmē, ka projektēšana nav pabeigta. Vienīgās būvatļaujas, pie kurām rakstīts “Būvdarbi”, ir tās, kuras īsteno Eiropas Dzelzceļa līnijas, pašiem Rail Baltica tādas nav nevienas, kaut arī noslēgtie projektēšanas līgumi paredzēja visu gatavu ne vēlāk kā 2022. gadā.

Kāpēc būvprojektu izstrādes kavējumi projektā vispār ir problēma, un kāpēc tas ir tik rūpīgi jāslēpj? Tāpēc, ka te mēs nopietni varam runāt par valsts mantas izšķērdēšanu. Finansējuma devējs CINEA ir noslēdzis līgumu par aktivitāšu īstenošanu ar Rail Baltica. Līguma priekšpēdējā versija ir pat publicēta Rail Baltica mājaslapā.

Protams, ka datumi, līdz kādiem finansējuma devējs tos sagaida, visi ir aizkrāsoti, bet pašā līgumā var atrast skaidrus datus, ka līgums par finansējuma došanu būvprojektiem ir spēkā tikai līdz 2022. gada 31. decembrim.

Kopš tā laika šis finansējuma līgums ir grozīts vēlreiz, un Rail Baltica saņēma pagarinājumu līdz 2024. gada 31. decembrim. Grozījumi publiski pieejami nav. Vairāk pagarinājumu nebūs, to Eiropa ir ļoti skaidri pateikusi.

Burtiski tas nozīmē to, ka vai nu 2024. gada 31. decembrī ir gatavi visi 70+ projekti, vai arī Latvija atmaksā CINEA saņemto finansējumu – aptuveni 40 miljonus eiro + virsizdevumus par visiem gadiem kopš 2018. gada.

Tā kā liela daļa šīs naudas jau ir iztērēta un Rail Baltica inženieri saka, ka nebūs gatavi vairāk par 20 projektiem, tad ir skaidrs, ka naudu CINEA nāksies atdot Latvijas valstij. Un, ja valsts vēl joprojām vēlēsies sev dzelzceļu, tad valstij būs arī jāmaksā par jaunu projektu izstrādi no savas kabatas.

Visa šī situācija ir izveidojusies laikā, kamēr Ligita Austrupe ir bijusi Rail Baltica padomē un nav darījusi neko, lai to novērstu. Savukārt tik pamatīgas Rail Baltica neveiksmes būtu Kaspara Briškena politiskais kaps. Tieši tāpēc viņi abi šobrīd dara, ko spēj, lai situāciju noslēptu…”

An error has occured