Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Žurnāla “IR” teātra kritiķe Zane Radzobe portālā kroders.lv ir uzrakstījusi rakstu veltītu Nacionālā teātra gadījumam. Zanes Radzobes savārstījums šeit demonstrē dziļu nezināšanu par to, kā tiek pārvaldīti valsts teātri.

Turklāt izrādās, ka viņa nav lasījusi arī teātra vēsturi un nav informēta par teātru vadības tradīciju kopš Staņislavska Dailes teātra laikiem līdz mūsu pašu Smiļģa, Šapiro, Jaunušana piemēriem un tml.

Taču ne par to. Iemesls manam komentāram ir cits. Šoreiz ne par mākslu, bet par naudu.

Zane Radzobe šeit netieši apsūdz Jaunā Rīgas teātra (JRT) modeli kā nodokļu maksātāju naudas izšķērdējošu shēmu, lai apmierinātu JRT mākslinieciskā vadītāja privātās ambīcijas.

Pirmkārt, valsts finansējuma daļu JRT vienmēr ir atpelnījis un atgriezis valsts kasē caur nodokļiem, kurus nopelnam ar biļetēm.

Otrkārt, pa visiem šiem gadiem ar manis režisēto iestudējumu viesizrādēm ārzemēs, JRT Latvijas valstij ir nopelnījis tikai nodokļos vien apmēram 2 miljonus. Cik daudz Latvijas eksporta preces var palepoties ar līdzīgu pienesumu?

Treškārt, nezinu nevienu režisoru Latvijā, kura izrādes kopumā pēdējo 30 gadu laikā būtu kaut vai par 20% tik komerciāli ienesīgas, cik manējās, un kuras Latvijas valsts kasei būtu nesušas līdzīgus ienākumus?

Tāpēc šis Zanes Radzobes raksts ir klajs apmelojums.

Īpaši nekrietns tas ir pašreizējā kontekstā, kad jau septīto gadu strādājam teātrim nepiemērotos apstākļos un joprojām gaidām, kad Jaunā Vienotība ar savā pakļautībā esošajiem Valsts nekustamajiem īpašumiem pabeigs Lāčplēša ielas teātra remontu.

Lūdzu kroders.lv redakciju šos melus atsaukt.

An error has occured