Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

AS "Preiļu siers" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts šoreiz pauž viedokli par pēdējās nedēļas notikumiem interneta vidē, kur Lato Lapsa un viņa līdzskrējēji ir izvērsuši masveida nomelnošanas kampaņu pret "Preiļu sieru" un ar to saistītajiem uzņēmumiem, un viņu pēdējo "hitu" YouTube kanālā - aicinājumu boikotēt šo uzņēmumu produkciju.

“Es uzskatu, ka ir jāvieš zināma skaidrība gan par šīm publikācijām, gan par komentāriem, un, protams, skaidrojums, kāpēc tas notiek tieši tagad. Par šāda veida provokāciju, citādāk to nevar nosaukt. es jau zināju divas nedēļas iepriekš, tikai nevarēju iedomāties, ka tas notiks ar lielāku rezonansi nekā pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad Preiļos pastkastītes bija samesti tūkstošiem avīzes ar skaļu nosaukumu “Sieru Vēstnesis” eksemplāru. Toreiz tie teksti bija tādi paši, kādus varam izlasīt pēdējaā nedēļā sociālajos tīklos.

Kas abos notikumos ir kopējs? Tās ir identiskas bildes - viena un tā pati bilde bija gan toreiz “Sieru Vēstnesī”, gan tagad Lato Lapsas publikacijās interneta vidē, tikai atšķirība, ka Ventspils mēra A. Lemberga bildi aiz restēm nomainījuši ar Ventspils izpilddirektora bildi ar nomedīto ziloni Āfrikā. Tas liek domat, ka šo abu aktivitāšu izpildītājs ir Lato Lapsa un pasūtītājs - SIA “AM Absolut”. Mēs publicēsim arī šīs kompānijus rekvizītus.

Bijušie “Preiļu siera” akcionāri ar H. Sondori priekāgalā pēc akciju pārdošanas M. Seilim ir pilnvarojuši SIA “AM Absolut” pārstāvēt viņu intereses un veikt darbības, kas piedien esošajiem akcionāriem. Tajā pašā laikā V.Pastars, kas ir patiesais šo akciju īpašnieks, no SIA “AM Absolut” ir ņēmis kredītu gan esošo saistību segšanai pret banku, gan manis minēto akciju iegādei.

Bet, tā kā kredīti ir jāatdod, tad izcilākais Preiļu uzņēmējs ar cāļa smadzenēm kopā ar SIA “AM Absolut” sāka reiderismu pret AS “Preiļu siers”. Viens no reiderisma galvenajiem uzdevumiem ir ar masu mediju starpniecību nomelnot ne tikai uzņēmumu, bet arī tā vadību.

Interesantākais ir tas, ka pēc šīm publikācijām esmu atradis atbildi jautājumam, kuru mēs nevarējām pierādīt tiesā, pirms diviem gadiem, iesniedzot prasību par nepatiesām publikācijām “Sieru Vēstnesī, kas bija absolūts blefs ar naida kurināšanas pazīmēm. Toreiz mēs nevarējām veikt operatīvās darbības, lai spētu savākt pierādījumus, tāpēc šajā tiesvedībā nevarējām piedzīt kompensāciju no šiem darboņiem. Mes arī vērsāmies tiesībsargājošās iestādēs, bet Valsts drošības policija vienkārši atrakstījās, ka tas neattiecas uz viņiem.

Tam gan es negribu piekrist. Zinot. ka Valsts policijas amatpersonas sēž pie viena galda un dzer šņabi ar slavenu Preiļu uzņēmēju un padomju laika bijušo cūku zagli Vitāliju Pastaru, kurš ir saistīts ar diviem ierosinātiem kriminālprocesiem, mēs no Valsts policijas neko negaidijām.

Bet tā kā tagad ir zināms, ka avīzes un pēdējās nedēļas sociālo tīklu publikāciju autors ir Lato Lapsa, tad mēs atkārtoti vēsrīsimies valsts drošības iestādēs ar lūgumu noskaidrot, vai šādas publikācijas ir drauds mūsu valsts nacionālajai drošībai.

Jau esmu teicis un rakstījis iepriekšējās publikācijās un rakstījis valsts drošības iestādēm - "Preiļu sieram" ir piešķirts valsts stratēģiskā uzņēmuma statuss, jo pārtikas ražošana ir valsts drošības jautājums. Vairākkārt esmu piedalījies sanāksmēs, kuras organizēja Aizsardzības ministrija un kur prasa "Preiļu siera" nepartrauktas darbības nodrošināšanas plānu. Un tajā pašā laikā valsts drošības iestādes neko nedara, lai publiskajā telpā neparādītos šādi aicinājumi un šādas publikācijas, kas ir ne tikai vērstas uz uzņēmuma reputācijas graušanu, bet arī uz valsts apdraudējumu.

Ja aplūkojam gan pirmo publikāciju, gan šīs nedēļass aktivitātes, tad sašutumu ir izraisījusi Lato Lapsas publicēta fotogrāfija no medībām Dienvidāfrikā, kas ir pilnīgi legāls bizness, ar to nodarbojas sevi cienoši mednieki visā pasaulē. Bet Latvijā tas tiek pasniegts, vismaz šādās publikācijās, kā aizsargājamo dzīvnieku slepkavība.

Tajā pašā laikā mēs zinām, ka Latvijā ir reģistrēti 25 tūkstoši mednieku, ka katrā veikalā “Maxima” var atrast stendu ar žunāliem un avīzēm, starp kuriem būs arī žurnāls “Medības”, kurš no vāka līdz vākam ir pilns ar medniekiem un nomedītajām trofejām, nomedīāam tepat Latvijā vai ārzemēs. Es neesmu dzirdējis, ka Lato Lapsa vai viņam lōidzīgi darboņi aicinātu pārtraukt iepirkties “Maxima” vai kioskā, kur pārdod žurnālus ar šādām bildēm.

Aizvadītā gada nogalē divi Food Union grupas Latvijas uzņēmumi tika pārdoti ķīniešiem (AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”), un visā pasaulē nav noslēpums, ka ķīniešiem patīk uzturā lietot Lato Lapsas sugas brāļus - suņus. Es nedomāju, ka tos ēd dzīvus, gan jau arī nogalina, tāpēc atkārtots jautājums - kāpēc nav aicināts boikotēt “Rīgas piena kombināta” saldējumu vai “Valmieras piena” produkciju? Jo, manā uztverē, starp suņu nogalināšanu uzturam un legālu Dienvidāfrikā nomedītu degunradzi tomēr nav liekama vienādības zīme, taču no Lato Lapsas puses nav nekādu aktivitāšu. Nu ko, pērkamais žurkulēn, kur ir atbilde?

Nevienam nav noslēpums, ka bijušais Latvijas valsts prezidents, bijušais ministru prezidents un neviens vien ministrs ir bijuši un ir mednieki, medījuši Latvijā un ārvalstīs, taču nezin kāpēc nav bijušas šādas nomelnošanas kampaņas pret viņiem, jo laikam Lato Lapsam par to neviens neko nemaksā.

Kāpēc tāds dzīvnieku mīlis, kurš visas avīzes un grāmatas vienmēr ir izdevis par naudu, šoreiz to dara par “netīru” naudu, kas ir saistīta ar Krieviju? Jo nevienam nav noslēpums, ka “AM Absolut” vadītājam Janovskim bizness ir cieši saistīts ar Krieviju (par to ir publikācijas gan masu medijos, gan intemeta vidē). Būs interesanti pavērot, kā rīkosies valsts drošības dienesti.

Es negribu komentēt profilus intemetā, atvainojiet, tas nav mans līmenis, bet mani uzrunāja Elitas Veidemanes komentārs, un pārsteidza ne jau saturs, bet gan tas, ka pie šiem jēlajiem komentāriem ir pielikts Ukrainas karogs un uzraksts “Slava Ukrainai”. Liekot šos karodziņus un saukļus pie katra sava idiotiska komentāra par jomu, par kuru viņai ir vismazāka saprašana, - tas par kaut ko liecina.

Jājautā, kas notiek šī Atmodas cilvēka prātā? Ko labu viņa ir izdarījusi priekš Ukrainas? Vai viņa ir painteresējusies, cik “Preiļu siers” un Jāzeps Šņepsts personīgi ir ziedojis Ukrainas aizstāvjiem? Lai viņa atceras vārdus no sava un Brīzes hīta, kas man arī patīk, “tikai nesaki nevienam, ko man novēlējis liktenis, tas vienalga citiem liksies mazsvarīgs”.

Ja paskatāmies uz komentāriem, ar nožēlu jāatzīst, ka mūsu sabiedrībā ir virkne cilvēku, kuri ir vispareizākie eksperti ar vispareizākajiem viedokļiem par jebkuru jautājumu. Es esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka šie komentētāji, kas asi nosoda manu legālo hobiju, dzīvē nav ne tikai bijuši mednieki, bet arī ir totāli analfabēti medību jomā. Viņi nezina, kā Pasaules Dabas Fonds definē medības un kapēc tās ir vajadzlgas. Viņi nav lasījuši nevienu grāmatu par medībām, kur nu vēl lai kāda grāmata par medībām atrastos viņu bibliotekā. Viņi ir dzīves apdalīti cilvēki.

Te nav runa par to, ka viņiem nekas nav ielikts šūpulī, viņi vienkārši ir totāli neveiksminieki, kas ir sagaidījuši interneta laikmetu, kad pie mūsu bezspēcīgās prokuratūras un tiesībsargājošām iestadēm viņi šajā interneta vidē var rakstīt visu, kas vien ienāk prātā, par jebkuru jautājumu. Viņi ir uzaudzējuši pašapziņu, ka viņu viedoklis ir pats svarīgākais šai pasaulē un ka pārējie sabiedrības daļa ņems tos vērā un rīkosies tā, kā viņi iesaka. Patiesība šiem cilvēkiem atlikušajā dzīvē ir ceļš vai nu uz kapu kalniņu. kur mēs agri vai vēlu nonāksim visi, vai arī uz Tvaika ielu.

Īstenībā tas parāda, ar kādām sabiedrības padibenēm mums ir darīšana. Tāpēc laiks paradīs un visu saliks pa vietām, man atliek tikai domāt, ka šāda veida publikācijas ir vairāk nekā naida kurināšana sabiedrībā un ka demokrātiskā sabiedrībā valda jau nesodāmības likums, ka cilvēki dzīvo savā vidē, vārās intemetā, un tā ir vicnīgā viņu izpausme. Tajā pašā laikā neviens no viņiem nav bijis manas praktiskās dzīves tuvumā, tas, kā teica Aivars Lembergs vienā intervijā, ir kā bakstīšana ar pirkstu debesīs.

Lai šie visi sunīši ar Lato Lapsu priekšgalā, kas rej, nomierinātos, nosaukšu tikai divus faktus. Pirmais - man Atzinības rakstu un diplomu ir daudz vairāk nekā jūsu jēlo komentāru. Otrais - man ir gan bibliotēka, gan keramikas un gleznu kolekcija, par kurām jūs varat tikai sapņot. Es neaiztieku jūs, bet jūs neaiztieciet mani. Ķīniešiem ir paruna - “sēdi upes krastā, un drīz pienāks tas brīdis, kad tavs lielākais ienaidnieks kā līķis aizpeldēs pa straumi”.

Lato Lapsa, tā kā esmu nomedījis ne tikai tās lapsas, kuras esi apjūsmojis publicētajā bildē, bet arī vairāk nekā 1000 citu lapsu, tad sēdi un siekalojies. Ja tava attieksme būtu adekvāta ne tikai pret šo bildi un ja jau tu saki, ka Latvijā esi atzīts par profesionālu un efektīvu asiņainu slepkavu vajātāju, tad sāc ar gadījumu Jākabpilī, kur meitas klātbutnē tika brutāli ar nazi nodurta viņas māte. Un tad vismaz sabiedrībai būs kāds labums.

Bet ar šiem pasūtījuma rakstiem, par kuriem samaksāts ar Janovska netīro naudu, tu nekur tālu netiksi. Tajā visā ir arī pozitīvais, proti, no vairākiem tūkstošiem, kas skatījās šo Tavu ielikto bildi, tikai maza saujiņa ir atsaldētu komentāru, tas nozīmē, ka absolūti lielākā sabiedrības daļa nekomentē, bet lasa grāmatas un citu periodiku un zina, kas ir medības, un, galvenais, kāpēc medības vispār ir Latvijā un pasaulē.

Pēc pirmās apmelošanas kampaņas, kas bija 2022. gadā, AS "Preiļu siers" ir sasniegusi savā saimnieciskajā darbībā rekordlielu apgrozījumu. 2023. gada AS "Preiļu siers" ir iepircis un pārstrādājis 166 tūkstošus tonnu piena un saražojis 15 202 tonnas siera, kas arī ir vēsturiski lielākais saražotais siera apjoms gada laikā Latvijā.

P.S. Un pie iesnieguma uz Preiļu novada domi ar prasību anulēt Goda pilsoņa nosaukumu Jāzepam Šņepstam, atsūtiet analogu iesniegumu par Riebiņu novada Goda pilsoņa nosaukuma anulēšanu, jo kopš 2018.gada esmu arī Riebiņu novada Goda pilsonis (07.11.2018.)

Bet tagad, izlasījis šo rakstu, Lato Lapsa, pasūkā ķepiņas manis nomedītajām lapsām!

* Šīs „avīzes” īpašnieks caur uzņēmumu „Preiļu siers” ir Jāzeps Šņepsts

An error has occured