Liepājas cietuma būve jau pirms konkursa beigām "sarunāta" Pīlēnam vai ārzemniekiem

Iesaki rakstu:

Jāņa Bordāna (JKP) vadītās Tieslietu ministrijas  pārraudzībā esošā Tiesu namu aģentūra Liepājas cietuma būvniecības iepirkumā mākslīgi samazinājusi iespējamo konkurenci, un tajā reāli var piedalīties tikai viena Latvijas kompānija. Konkursa nolikumā iestrādātā prasība par industriālās drošības sertifikātu komplektā ar noteiktiem saimnieciskās darbības apjomu parametrie ir pa spēkam tikai būvkompānijai AS UPB, jo pārējās tā dēvētās „būvnieku karteļa lietas” – kuru nesen kaunpilni izbeidza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – dēļ nevar Satversmes aizsardzības birojā iegūt šo sertifikātu.

Liepājas cietuma būvniecība ir viens no lielākajiem būvniecības projektiem pēdējā desmitgadē, uz kuru ar nepacietību gaidījis ne viens vien lielais Latvijas būvnieks, kā arī visa tautsaimniecība kopumā, jo šis projekts paredz vismaz simt miljonu eiro lielas investīcijas. Tomēr var izrādīties, ka mākslīgi samazinātās konkurences dēļ šis projekts izgāzīsies vai arī nonāks kāda ārvalstu uzņēmuma kontrolē, lielākajai daļai finanšu līdzekļu, kā ierasts, aizplūstot ārpus valsts.

Lai gan daudziem maziem un vidējiem būvniekiem ir industriālās drošības sertifikāts, tomēr tie tikai saviem spēkiem nav spējīgi realizēt visu Liepājas cietuma celtniecības projektu. Tas pa spēkam varētu būt vien uz rokas pirkstiem saskaitāmām lielajām būvniecības kompānijām. Tomēr lielākajai daļai būvkompāniju piedalīšanos šajā iepirkumā liedz prasība par industriālās drošības sertifikātu.

Pašreiz konkursā būvēt Liepājas cietumu pieteikušies trīs pretendenti – jau pieminētā UPB, tehnoloģiju kompānija Citrus Solutions, kura nekad nav realizējusi nevienu lielu būvniecības projektu, kā arī kāda Itālijas kompānija, kura piedalās arī Rail Baltic projektā un kurai, visticamāk, arī nav industriālās drošības sertifikāta, bet kura, iespējams, plāno to iegūt jau pēc iespējamās uzvaras Liepājas cietuma būvniecības konkursā.

Šī nav pirmā reize, kad Latvijā būvē objektu, kuram ir augstas drošības un slepenības prasības. Tādi projekti bija arī Valsts policijas ēka un Valsts ieņēmumu dienestam. Taču toreiz iepirkuma nolikums neparedzēja prasību, ka ģenerāluzņēmējam ir jābūt industriālās drošības sertifikātam. Šādam sertifikātam bija jābūt tikai tam uzņēmumam, kurš reāli būvēja slepenās un paaugstinātas drošības telpas un objektus.

Kādēļ tiesiskuma sludinātāji nav ņēmuši vērā šo pieredzi, bet iestrādājuši prasību, ka arī cietuma būves ģenerāluzņēmējam jābūt industriālās drošības sertifikātam, un kādēļ cietuma sienās ķieģeļus mūrēt un žogu būvēt nevar bez šī sertifikāta, nav izprotams. Nepārprotami, tam, kurš ierīkos signalizāciju, apsardzes sistēmu un citas paaugstinātas drošības celtnes, ir jābūt industriālās drošības sertifikātam, bet pārējos darbus bez problēmām varētu veikt ikviens būvuzņēmējs. Līdz ar to iemesls šādai prasībai pēc būtības var būt tikai viens – konkursa uzvarētājs ir izvēlēts jau iepriekš.