Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni Ķirsi pirms balsojuma, izlaižot visu potenciāli sagaidāmo emociju un dubļu lavīnu plūdus — kas, protams, arī var nesekot.

Gaidu līmenis, protams, nav tik augsts kā 2020. gadā, kad viss šķita rožains un paveicams, jo domes deputātiem ikdienā ir nācies jau izmēģināt dzīvi gan opozīcijā, gan pozīcijā un saprast, ka abām iespējām ir gan plusi, gan mīnusi.

Pluss darbam opozīcijā — var nekritiski turpināt mantru "viss ir slikti" un "es darītu pavisam citādi", var nebeidzami solīt, bļaustīties soctīklos un rīkot spožas drāmas. Var nerēķināt, kur spožajām idejām ņemt naudu. Vai no kuras jomas to atņemt. Darbs pozīcijā — diemžēl daudz mazāk dramatisks, daudz vairāk pilns ar kompromisiem, sarunām utt. Tai skaitā arī, atbalstot nepopulārus lēmumus.

Diemžēl viena no lielu pašvaldību nelaimēm ir radikāla dalīšanās pozīcijā un opozīcijā, taču šāda pretstāve nav obligāta. Nav obligāti slēpt informāciju, kavēt iespēju darboties, cenzēt iespēju paust viedokli (jā, sadūros arī ar to, ka RD Komunikāciju pārvaldei tika skaidri pateikts manis teikto vairs necitēt, tiklīdz man tika atņemta iespēja turpināt vadīt Izglītības, kultūras un sporta komiteju).

Pašvaldībās tāpat lielākā darba daļa notiek komisijās (kurās tiek iesaistīti iedzīvotāji, speciālisti, apkaimju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji un kur patiesībā deputāti ir mazākumā), darba grupās, komitejās, departamentos un to nodaļās. Domes sēdēs apspriesti tiek vienīgi tie priekšlikumi, kuri ir izgājuši pamatīgu atsijāšanu un ir gatavi īstenošanai (tai skaitā arī finansiāli). Šī darba veikšanai nav nepieciešams nodarboties tikai un vienīgi ar ideoloģisku pozu un jautājumu "aktualizāciju".

Rīgas domē man ir nācies strādāt gan opozīcijā (gan Ušakova-Amerika laikos, gan pēdējos astoņus mēnešus Staķa laikos), gan koalīcijā pēc ārkārtas vēlēšanām. Ar pilnu atbildību varu teikt, ka šāda dalīšanās pašvaldībā, kurā nākas risināt pamatā saimnieciskus un praktiskus jautājumus par sociālo atbalstu, skolu siltināšanu, bērnudārzu rindu mazināšanu, kultūras pieejamību ne tikai pilsētas centrā, vides jautājumiem, tiltu remontiem utt., ir gandrīz pilnībā bezjēdzīga. Reizēm no opozīcijas puses pat ir vienkāršāk iesniegt jaunu priekšlikumu, ja iedzīvotājiem ir kāda steidzama vajadzība, ko vairāki kolēģi arī spoži demonstrēja.

Līdz ar to uzskatu, ka visiem pašvaldības deputātiem būtu laiks vienkārši strādāt kopā iedzīvotāju uzdevumā un sadalīt pienākumus, pamatojoties uz domnieku pieredzi un profesionālo kvalifikāciju, nevis “partiju kvotām." Pirmajā vietā jābūt kopīgajam darbam, nevis partiju spēlēm, kuras sabiedrību tāpat neinteresē.

Pārpublicēts no "Facebook"

An error has occured