Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmē ietvertās vērtības un tajā nostiprinātās mazākumtautību tiesības un Saeimas apstiprinātās “Nacionālās drošības koncepcijas 2023” (turpmāk – Koncepcija) būtību, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) ir 28. martā pieņēmusi konceptuālu lēmumu, ka no 2026. gada apvienotajā sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī “Latvijas Sabiedriskais medijs” tiks īstenota jauna pieeja dažādu mazākumtautību sasniegšanai, novēršot divkopienu sabiedrības pastāvēšanu. Ar šo lēmumu Padome 17. aprīlī iepazīstināsja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisiju.

Šāds lēmums pieņemts, īstenojot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (turpmāk – SEPLL) Padomei dotās pilnvaras un atbildību, tajā skaitā likuma 12. panta trešajā daļā noteikto Padomes atbildību darboties saskaņā ar Satversmi, SEPLL un citiem normatīvajiem aktiem un 10. panta pirmajā daļā paredzēto, ka Padome, vadot sabiedriskā pasūtījuma izstrādi, prognozē ārējos un iekšējos faktorus, kas var ietekmēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, un piedāvā šiem faktoriem atbilstošas vispārējās sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijas, kā arī formulē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu funkcijas un atbildību kopējā masu informācijas līdzekļu darbības vidē un valsts informatīvajā telpā.

Satversmes vērtības

Ņemot vērā Satversmes priekšvārdā noteikto, ka ”Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu” un 114. pantā noteikto, ka “personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību”, Padome uzskata, ka burtiski nav izpildāms Koncepcijā teiktais, ka “no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās”.

Padome vērš uzmanību, ka šādas normas burtiska izpildīšana radītu Satversmes pārkāpuma risku, jo tiktu liegta iespēja sabiedriskajiem medijiem veidot saturu vairāku Latvijas vēsturisko mazākumtautību valodās, tajā skaitā arī krievu, romu, ebreju, baltkrievu.

Kultūras ministrijas mājaslapā ir sniegta sekojoša informācija par mazākumtautībām: “Latvijā dzīvo vairāk nekā 150 tautību. Lielākās etniskās grupas ir krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, ebreji, romi, vācieši un igauņi. Mazākumtautības un to kultūra ir neatņemama un svarīga Latvijas sabiedrības un kultūrtelpas sastāvdaļa. Tām ir atšķirīga vēsture, pārstāvju skaits un situācija ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā. Mazākumtautību tiesības garantē Satversme, un tām tiek sniegts daudzpusīgs valsts atbalsts izglītības, tradicionālās kultūras saglabāšanas un attīstības jomā.”

Vienlaikus Padome norāda, ka ir atbalstāms un īstenojams Koncepcijas mērķis: “Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.”

Tāpat atbalstāms un īstenojams ir 2024. gada 26. martā sabiedriskajai apspriešanai nodotajā Kultūras ministrijas sagatavotajā “Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam” projektā teiktais, ka “nozīmīgi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā, lai sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederības sajūtu Latvijai, atspoguļotu sabiedrības daudzveidību, iekļaujošas sabiedrības veidošanos un veicinātu vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu. Tas attiecas gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Jau šobrīd attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā”.

Darāmie darbi

Padome uzsver, ka, lai īstenotu augstākminēto dokumentu būtību un radītu jaunu pieeju mazākumtautību sasniegšanai ar sabiedrisko mediju saturu, nav nepieciešamas SEPLL izmaiņas un lēmumi pieņemami Padomē un sabiedrisko mediju iekšienē.

SEPLL 2. pants nosaka, ka “sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem”.

SEPLL 3. panta sestā daļa jau nosaka, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veicina sabiedrības izpratni par Latviju kā tiesisku un nacionālu valsti, stiprina latvisko identitāti, latviešu valodas, tai skaitā latgaliešu rakstu valodas un latviešu zīmju valodas, lietojumu, veicina sabiedrības saliedētību uz valsts valodas pamata, popularizē nacionālo kultūru, mākslu un tradīcijas, sekmē to uzturēšanu un izkopšanu, atbalsta demokrātisku patriotismu, padziļina izpratni par tiesiskumu, nacionālajām vērtībām, Latvijas valsts un tās reģionu, latviešu un lībiešu tautu un Latvijas mazākumtautību vēsturi un ikdienu”.

SEPLL 3. panta septītā daļa paredz, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem”, un desmitā daļa paredz, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā Latvijas sabiedrības daudzveidību sociālajā, ekonomiskajā, reģionālajā, izglītības, kultūras un reliģijas, kā arī citādā ziņā un respektē cilvēka tiesības un pamatbrīvības”.

SEPLL 8. panta ceturtā daļa jau nosaka, ka “ja Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija veido vairākas programmas, tad vienu programmu vai daļu vienas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētas kinofilmas vai teātra izrādes”.

Lai nodrošinātu augstākminēto mērķu izpildi, Padome līdz 2026. gada sākumam veiks sekojošas darbības.

Apvienotā uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģija 2026.-2028. gadam tiks izstrādāta 2025. gada laikā saskaņā ar Padomes gaidu vēstulē definētiem mērķiem un stāsies spēkā no 2026. gada. Pilnvērtīgu uzņēmuma stratēģiju, ar ko tiek izpildīts sabiedriskais pasūtījums, var izstrādāt tikai jaunā uzņēmuma valde.

Tikmēr līdz 2024. gada 1. jūlijam tiks izstrādāts un Padomē apstiprināts pārejas perioda formāts – stratēģiskais ietvars 2025. gadam apvienotajam medijam, kurā lielā mērā balstīsies arī stratēģiskie mērķi nākamā perioda stratēģijai. Līdz ar stratēģiskā ietvara apstiprināšanu Padome definēs, ka no 2026. gada apvienotais sabiedriskais medijs pāriet uz konceptuāli jaunu pieeju satura mazākumtautību valodās radīšanai atbilstoši Satversmei un SEPLL un veicinot vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu. Vienlaikus tiks pieņemts lēmums par jaunu pieeju Latvijas reģionālās daudzveidības respektēšanai, tajā skaitā veicinot plašāku kultūras pieejamību, mazākumtautību integrāciju un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanu.

Skatot šos augstākminētos lēmumus kopsakarā un apzinoties, ka apvienotā sabiedriskajā medijā būtiski mainās sabiedriskā pasūtījuma plānošana un izpilde, jo viens uzņēmums īstenos sabiedriskā pasūtījuma mērķus un uzdevumus ar dažādām programmām un pakalpojumiem – televīzijas, radio, digitāliem –, mērķēti sasniedzot dažādas auditorijas un sabiedrības grupas, Padome uzdos uzņēmuma “Latvijas Sabiedriskais medijs” valdei līdz 2025. gada 1. jūlijam izstrādāt ieviešanai no 2026. gada konceptuāli jaunu programmu un pakalpojumu piedāvājumu, nodrošinot saturu mazākumtautību valodās un par mazākumtautību vēsturi un ikdienu, kā arī padziļinot izpratni par Latvijas reģioniem un veicinot plašāku kultūras pieejamību.

Tāda piedāvājuma izstrādāšanā Padome kā prioritātes noteiks Latgali kā etniski un kulturāli īpaši daudzveidīgu, un arī valsts ārējai drošībai īpašu reģionu; saziņas formātus ar sabiedrību mazākumtautību valodās par būtiskiem ikdienas jautājumiem, kā arī krīzes situācijās vienotās informatīvās telpas ietvaros; proporcionālu pieeju mazākumtautību valodu izmantojumā sabiedrisko mediju satura veidošanā vienotās informatīvās telpas ietvaros; kultūras pieejamības paplašināšanu visos Latvijas reģionos; mazākumtautību bērnu un jauniešu integrāciju latviskajā kultūrtelpā, kā arī kopējās mazākumtautību auditorijas daļas nezaudēšanu.

Padome uzsver, ka vienlaikus 2025. gada sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrādē un īstenošanā jāturpina 2024. gada iesāktais darbs, virzoties uz “RUS.LSM.lv” zīmola maiņu, atsakoties no agresorvalsts nosaukuma pieminēšanas un tuvinoties mazākumtautību platformas stratēģiskajam mērķim; turpinot latviešu valodas apguves veicināšanu mazākumtautību multimediju platformā un “Latvijas Radio 4” programmā;  mazākumtautību platformās adaptējot saturu no latviešu valodas, tādējādi mazinot nošķirtību divās kopienās; turpinot izmaiņas mediju satura veidošanas struktūrā, pakāpeniski atsakoties no redakciju dalīšanas pēc nacionālās vai valodas piederības.

An error has occured