Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai cik niecīgas būtu labklājības ministres Evikas Siliņas iespējas veicināt Latvijā dzimstību, Bērnu un ģimenes politikas departaments tomēr ierakstīts viņas ministrijā, un dzimstības samazinājums ir tik uzskatāms šīs politikas rezultāts, ka par pilnīgi nevarīgas būtnes izvirzīšana uz Ministru prezidenta izklausās pēc Latvijas pašlikvidēšanās piedāvājuma.

Grēkāzim jāpaliek grēkāzim

Latvija iegājusi tik straujā dzimstības samazinājuma fāzē, ka labklājības ministrs ir tiek izvēlēts grēkāža, nevis uzlecošas politiskās zvaigznes lomai. Tas jau iepriekš zināms, ka nekādus skaitliski apliecināmus uzlabojumus dzimstības saglabāšanai Latvijā šis ministrs vai ministre nesasniegs. Tāpēc jāatrod kāds, kuram būs jābūt atbildīgam un galu galā vainīgam, ka simti miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas it kā ģimeņu un bērnu labā iztērēti tiek, bet esošās ģimenes ar bērniem kalpo par uzskates līdzekli, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem nav vēlami bērni un drošības pēc labāk turēties tālāk no visa, kas kaut kā atgādina ģimeni.

E. Siliņai nav izredžu atrunāties, ka visi šā gada pirmajos sešos mēnešos dzimušie bērni ieņemti jau pirms pagājušā gada 14. decembra, kad viņa līdz ar Labklājības ministru pārņēma atbildību par procesu, kādam viņu piesaista jau sniegtais Labklājības ministrijas departamenta nosaukums. Viņai bija jāzina, kādu ministriju viņa pārņem un kāpēc viņai to dod.

Cik gados dzimstība sasniegs nulli?

Labklājības ministrijas nosaukums tracina Latvijas iedzīvotājus, kuru priekšstati par labklājību nolūkoti Rietumeiropā un vēl dažās pasaules valstīs. Ja Labklājības ministrija ir, bet vajadzīgās labklājības nav, tad kāpēc tāda ministrija vajadzīga?! Vēl saasinātākā veidā šis jautājums attiecas uz bērnu un ģimenes politiku, kuras izpildei nolīgto ierēdņu, sociālo darbinieku, psihologu un vēl sazin kādu valsts silē sēdošu cilvēku skaits daudzkārt lielāks par gada laikā piedzimušo bērnu skaitu un tieši pēdējā laikā strauji pieaug pretēji jaundzimušo skaita virzībai uz nulli.

Protams, līdz aritmētiskas nulles sasniegšanai dzimstībai vēl ir vajadzīgi gadi. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veltījusi pusotru mēnesi tam, lai saskaitītu un pārskaitītu, ka Latvijas valstspiedrīgajiem Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos piedzimis 7 051 bērns. Tas par 1 235 jaundzimušajiem jeb 14,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā.

Rēķināties ar jaundzimušo skaita samazinājumu par pāris tūkstošiem šogad pret pagājušo gadu tagad jau varam droši. Tas gan nenozīmē, ka arī turpmāk šis samazinājums absolūtos skaitļos būs par pāris tūkstošiem gadā. Ja tā notiktu, tad nulle no 15,9 tūkstošiem jaundzimušo tiktu sasniegta astoņos gados. Īstenībā saglabāsies vai pat pieaugs dzimstības samazinājuma temps procentos, bet atšķirības jaundzimušo skaitā gadu pēc gada samazināsies proporcionāli tam, kā samazināsies bāze - iepriekšējā gadā dzimušo bērnu skaits, no kura jāatrēķina nemainīgi lieli samazinājuma procenti.

Visas cerības uz ārzemēs dzimušiem latviešiem

CSP uzrādītais 7 051 bērns nav ne Latvijā dzimušo bērnu skaits, ne Latvijas valstspiederīgajiem piedzimušo bērnu kopskaits. Jaundzimušo Latvijā ir vairāk, jo Latvijā dzemdē arī ārzemnieces, kuras šeit ieradušās uz neilgu laiku, tajā skaitā speciāli kā dzemdību tūristes. Viņām dzimuši bērni tiek reģistrēti viņu izcelsmes valstīs. Tieši tā paša iemesla dēļ Latvijas valstspiederīgajām sievietēm ārzemēs dzimuši bērni tiek pieskaitīti Latvijas jaundzimušajiem, bet tehniski tas notiek vēlāk, un visu Latvijai piederīgo 2023. gada jaundzimušo apzināšana noslēgsies tikai nākamā gada jūnijā. Līdz tam laikam statistiķi ir rezervējuši sev tiesības grozīt CSP datu bāzēs uzrādīto jaundzimušo skaitu.

Jaundzimušo skaita pagaidu nenoteiktība tika jo īpaši akcentēta šā gada pirmā pusgada demogrāfisko rādītāju apskatā, no kura radušies divi dažādi jaundzimušo skaita samazinājuma rādītāji. Mīnus 1 235 jaundzimušie jeb mīnus 14,9% ir aģentūras LETA izplatīts aprēķins, salīdzinot 7 051 jaundzimušo ar to jaundzimušo skaitu, kāds atrodams CSP datu bāzē par 2022. gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Tajā pašā laikā CSP laida klajā optimistiskāku ziņu, ka “šogad pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits - 7 051 bērns - ir par 975 dzimušajiem jeb 12,1 % mazāks nekā 2022. gada attiecīgajā laika periodā”.

Atšķirība starp 1 235 un 975 radusies tādējādi, ka statistiķi salīdzinājuši Latvijā reģistrēto Latvijas valstspiederīgo pēc nācēju skaitu ar tādu pašu rādītāju pirms gada vēl pirms tam, kad bija atnākuši dati par Latvijai piederīgajiem jaundzimušajiem ārzemēs. Kamēr par 2022. gadu šie dati jau ir, bet par 2023. gadu vēl nav, dzimstības samazinājums šķiet straujāks, nekā izrādīsies vēlāk.

Tomēr reāli tuvāka īstenība ir versija par straujāku, nevis lēnāku dzimstības samazinājumu. Pirmkārt, lielāka varbūtība ir ārzemēs dzimušajam Latvijas valstspiederīgo pēctecim Latvijā nenonākt, nekā Latvijā dzimušajam - nonākt ārzemēs. Otrkārt, sprauga starp Latvijā un Latvijā plus ārzemēs dzimušo bērnu skaitu samazinās atbilstoši tam, kā vispār samazinās šo bērnu skaits.

Piemēram, šā gada 1. ceturkšņa Latvijas demogrāfisko rādītāju apskatā “Neatkarīgā” atzīmēja, ka “dzimstības kritums nedaudz piebremzējas uz pērnā gada beigu antirekorda fona”: “Ak, vai, ak, vai, ak, vai, cik slikti bija pagājušā gada novembrī ar 1 053 jaundzimušajiem, kuru skaits izrādījās par 23,4% mazāks nekā 2021. gada novembrī!” Pēc tam jūnijā CSP paziņoja precizētos, t.i. papildinātos datus par dzimstību 2022. gada novembrī jau ar 1 077 bērniem. Jā, tas ir vairāk, bet izmaiņas ar +24 bērniem ir niecīgas, ja salīdzina ar -298 bērniem, kāds bijis dzimstības samazinājums 2022. gada novembrī pret 2021. gada novembri, par kuriem tagad ir sniegti precizētie, vairs nemaināmie dati.

Latvijas ceļš kopējā nolemtībā

Orientācija uz straujāko dzimstība samazinājuma versiju jāsaglabā arī tāpēc, lai salīdzinātu Latviju starp Baltijas valstīm, kuras tāpat sniegušas aktuālos skaitļus par šā gada 6 mēnešiem un jau precizētos skaitļus par pagājušā gada pirmajiem 6 mēnešiem.

Baltijas kaimiņvalsts Krievijas statistikas iestāde uzrāda dzimstības samazinājumu par 19 tūkstošiem bērnu no 635,2 tūkstošiem 2022. gadā līdz 616,2 tūkstošiem šogad. Baltkrievija demogrāfiskos rādītājus slēpj un tādējādi dod pamatu nostāstiem, ka pēc 2020. gada revolūcijas pārpratumveidīgā pieteikuma dzimstība tur zemāka nekā jebkurā no šeit minētajām valstīm.

Pārvērtīsim dzimstības straujo samazināšanos Latvijā no defekta par efektu - par uzmanības vērtu skaitlisko pierādījumu, ka kaimiņvalstīs cilvēkiem nebūt neklājas labāk kā šeit, ja jau arī viņi nolēmuši izmirt tikpat straujā tempā. E. Siliņa ir parādījusi talantu tieši šādu procesu menedžerēt un paātrināt.

An error has occured