Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļoti bieži dzirdu jautājumu: "A kas būs tad, kad nojauks uzvaras pieminekli?" Vienmēr atbildu, ka ceru, ka nojaukšanas brīdī būs nemieri, kuros uzvarēs veselais saprāts un Latvijas vērtības. Ceru arī, ka pēc kāda laika "uzvara" vairs neasociēsies ar okupāciju. Nemieri nesāksies, okupeklis būs nojaukts. Zemāk stāstu kāpēc.

Vislielākie pārmetumi, ko saņemu pēdējā laikā, ir par to, ka esmu "prodažnaja šļuha" un, ka "razžigaješ mežnacionaļnuju rozņ". Vēl ļoti bieži saņemu komentārus par to, ka raksts/intervija/ viedoklis ir uzpirkts. Saliekam pa plauktiņiem?

Par uzpirkšanu visvairāk auro vate. Jo vate nepieņem nekādu citu viedokli, izņemot savējo. Es pat teiktu, ka nevis nepieņem, bet domā, ka jebkāds viedoklis, kas nav par to, ka "mūs apbižo", "spasibo dedu za pobedu" un "pieminekļa nojaukšana ir spļāviens pusei Latvijas iedzīvotāju dvēselē", ir nacisma/fašisma izpausme. Ja pie tāda viedokļa nepieturas kāds ar izteikti krievisku uzvārdu - tad tas cilvēks 100% ir uzpirkts.

Kad man jautā "Cik tev par šo sūdu (t.i. manu viedokli) samaksāja?" vienmēr atbildu: "Tik daudz, ka nezinu, kur tērēt.” Vispār zinu, kur tērēt - ziedojot bairaktaram, kas palīdzēs ukraiņiem uzvarēt karā ar tumsonību, agresiju un necilvēcību.

Man no sirds žēl, ka Latvijā tumsoņi ir tieši krievvalodīgā sabiedrība (ne visi, protams), kas tālāk par savu degungalu neredz. Tā ir lielākā atšķirība starp mums - es esmu pārliecināta, ka viņu viedoklis un vērtības nav uzpirkti, jo pieņemu to, ka tie cilvēki nav ar prātu apdāvināti, Viņi savukārt domā, ka jebkas, kas atšķiras no viņu uzskatiem, vienkārši nevar eksistēt, jo taisnība ir tikai un vienīgi viņiem. KRIEVU PASAULE RULLĒ! Njā... Kur ir tie viedokļu pircēji? Rakstiet man, es labprāt saņemšu naudu par to, kam no sirds ticu.

Iemesls, kāpēc okupācijas pieminekļa nojaukšana neizvērtīsies revolūcijā, ir saistīts ar pirms tam rakstīto. Latvijas krievi ir bravurīgi tikai komentāros. Jo vieglāk purpināt sev zem deguna nekā darīt lietas, jo tad vajag iedziļināties, meklēt argumentus, iemācīties likt vārdus teikumā bez kļūdām. Tas ir pārāk sarežģīti, tas prasa piepūli. Daudz vieglāk ir sekot līdzi jau izveidotajam maršrutam. Daudz vieglāk komentāros nosaukt mani par m…ku un pieminēt to, ka esmu resna. Es noteikti notievēšu, jūs savukārt paliksiet idioti līdz mūža beigām. Ļoti maz sakarīgi un argumentēti komentāri. Uz jebkuru pretjautājumu gandrīz nekad nesaņemu atbildes, tikai aizvainojumus, tāpēc uzreiz sūtu tālu, tālu, tālu nediskutējot. Man nav, par ko diskutēt ar cilvēkiem, kas slēpjas zem anonīmiem profiliem un māk turēt rokās tikai savu telefonu un krānu.

Noteikti būs čupiņa ar cilvēkiem, kas protestēs, iespējams, pieķēdēs sevi pie iežogojuma vai izdarīs vēl kaut ko "pārgalvīgu", lai parādītu, cik ļoti viņus aizskar veselais saprāts. Bet tie foršie - ar Latvijas karogu rokās un Latvijas vērtībām sirdī un prātā ir vairākumā, es zinu. Es redzu. Un es pavisam noteikti būšu viņu starpā, kas vēl vairāk kaitinās vati, jo Romanova „ļižet ž…po latišam”. Šo mēnešu laikā iemācījos neuztvert tādus komentārus tuvu sirdij, jo saprotu, cik ļoti kaitinu idiotus. Tas ir forši! Šajā sadaļā vēlos arī nodot sveicienus Daugavpils mēram Elksniņam, kurš ir nobloķējis mani twitterī. Grūti pieņemt to, kad kāds saka, ka tu neesi superīgs. Likumsakarības gan jau paši atradīsiet.

Mūsu sabiedrība sašķēlās pēc 24. februāra. Nav tā, ka pirms tam tas nebija, vienkārši tagad ir pienācis kritiskais moments, kad var skaidri izfiltrēt cilvēkus. Tik saliedētu tautu es neesmu redzējusi nekad. Krīzes situācijas vieno un dod kaut kādu pārdabisku spēku. Tāda šobrīd ir Latvijas gudrā sabiedrības daļa - spēcīga un nenormāli jaudīga. Sabiedrība, kas beidzot skaļi runā un uzrunā. Tas "nemiers" pieminekļa jaukšanas procesā būtu laba lieta, lai vēlreiz parādītu to spēku un parādītu Latvijas uzvaru cīņā ar izskalotām smadzenēm, padomju vērtībām un stulbiem cilvēkiem. Man tik ļoti gribas, lai viņi aplaužas un jūtas diskriminēti sava stulbuma dēļ.

Intervijā minēju, ka "vislielākais ļaunums sēž tajā Daugavpilī". Absolūti! Tagad to redzu vēl labāk un vairāk – it īpaši pēc simtiem komentāru, kas mēģināja visus pārliecināt, ka "NĒ, TĀ NAV!!!". Ir. Diemžēl. Diemžēl, jo es mīlu Daugavpili un ļoti respektēju cilvēkus, kas dara Daugavpilī fantastiskas lietas. Tādi ir, un tādu ir daudz, bet ne vairākumā. Diemžēl. Daugavpilī ir ļoti daudz "diemžēl". Par Daugavpils "diemžēl" es varētu runāt ļoti daudz un ļoti ilgi. Un DIEMŽĒL nekas no tā nemainīsies, kamēr pie varas ir tādi antivaroņi kā Elksniņš, un pilsētas neatkarīgā žurnālistika ir gandrīz pilnībā iznīcināta (te īpaši sveicieni Chaykai - visforšākājam Daugavpils medijam. Tas ir bez ironijas. Viņi ir fantastiski.) Es lepojos ar to, ka esmu no Daugavpils, tur šobrīd dzīvo mana mamma un mans brālis. Es nevaru nemīlēt savu pilsētu. Bet es drīkstu nemīlēt tos, kas dara visu, lai Daugavpils nogrimtu s…du upē.

Foršajiem pieder pasaule! Mēs katrs cīnāmies par savām vērtībām. Mēs - tie, kam Latvija ir mīļa! Tie, kas uzvelk komentāros, necīnās - tikai pirž dīvānā, un tas ir viņu līmenis.

Lai dzīvo Latvija! Slava Ukrainai!

An error has occured