Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 16. janvārī Aizkraukles prokurore S.Hščanoviča ierosinājusi nepamatotu kriminālprocesu Nr. 25130000223. Pēc prokurores domām, oficiāli iesniegumi civillietā ir noziegums. Likumā noteiktās pamata tiesības un pienākumus ikvienai personai prokurore uzskata par kriminālu noziegumu.

Patiesībā prokurore mēģina palīdzēt savam draugam – Jēkabpils tiesnesim V.Muižniekam, kurš ar paviršu darbu un rupjām kļūdām ievārījis lielas ziepes kādā civillietā Jēkabpilī – pretlikumīgi atņēmis personai īpašumu un paveicis citas prātam neiedomājamas lietas, ko, iespējams, veicis pēc kāda nelegāla pasūtījuma no ietekmīga Jēkabpils uzņēmēja, kas nodarbojas ar lombardiem. Rezultātā tiesnesim draud disciplinārlieta un citas līdzīgas nepatikšanas.

Lai to atrisinātu un piesegtu savus nedarbus, cietušo, kuram atņemts īpašums, nepieciešams pārvērst par noziedznieku. Tāpēc Jēkabpils tiesnesis vēršas pie Aizkraukles prokurores. Cietušā likumīgus iesniegumus civillietā, ko viņš ar lūgumiem risināt situāciju ar nepamatoti atņemto īpašumu, tiesnesis un prokurore uzskata par tiesneša pretlikumīgu ietekmēšanu un šķēršļu likšanu tiesai – kriminālu noziegumu, kas minēts Krimināllikuma 295.panta 1.daļā.

Iesniegumi un lūgumi ir neatņemama sastāvdaļa ikvienā civillietā. Ikvienam civillietas dalībniekam ir tiesības iesniegt lūgumus un iesniegumus tiesā. Tās ir likumā noteiktās pamattiesības un pienākumi jebkurai personai. Taču Aizkraukles prokurore un Jēkabpils tiesnesis šīs tiesības dīvainā kārtā uzskata par tiesneša ietekmēšanu un šķēršļu radīšanu tiesai.

Nozieguma būtības apraksts, konstatētie apstākļi un tiesiskais pamatojums, tas viss – 1 teikums.

Lēmums par kriminālprocesa ierosināšanu pieņemts zibenīgi – 2 nedēļās, kas ir netipiski ātri, jo, piemēram, atteikums ierosināt kriminālprocesu par nozagtu velosipēdu tiek gatavots vismaz mēnesi. Pats lēmums ir netipiski īss.

Nozieguma būtības apraksts, visi konstatētie apstākļi un tiesiskais pamatojums ir 1 teikums. Turklāt šajā vienā teikumā prokurore norādījusi nepareizu civillietu, kurai nav nekāda sakara ne ar minētajiem iesniegumiem, ne ar civillietas dalībnieku. Tas uzskatāmi parāda prokurores paviršo attieksmi pret kriminālprocesu un darbu.

Kriminālprocess tiek mākslīgi novilcināts.

Zīmīgi, ka kriminālprocesā Nr. 25130000223 nenotiek pilnīgi nekāda virzība. Iespējamais noziedznieks un aizdomās turamais, kurš iesniedzis tiesā iesniegumus par atņemto īpašumu, ne reizi nav nopratināts, un viņam nav uzdoti nekādi jautājumi. Minētais kriminālprocess acīmredzami ir ierosināts fiktīvi un apzināti tiek novilcināts, jo izmeklētāji saprot, ka šādam kriminālprocesam nav nekādas perspektīvas.

Cik tiesiskā valstī mēs dzīvojam?

Šis gadījums spilgti parāda, ka Latvijā kriminālprocesu var ierosināt bez jebkāda tiesiska pamata un pat pēc pasūtījuma pret ikvienu personu. Tas notiek pietiekami ilgi un plaši. Par laimi lielākā daļa sabiedrības – vairāk nekā 95% ne ar ko tādu nav saskārusies. Tāpēc uzskata, ka nekas tāds neeksistē un nav iespējams.

Taču realitāte ir bēdīga. Tie, kas minēto piedzīvojuši, ne mirkli nešaubās par šīs problēmas esamību, apmēriem un prastajām metodēm. Šo problēmu ir piedzīvojuši daudzi uzņēmēji, politiķi, augstas amatpersonas un sabiedrībā aktīvi cilvēki.

Ja kādam nozog velosipēdu, tad nekāds kriminālprocess netiek ierosināts. Ja kādam tiek sabojāta uz ielas novietota automašīna, tad nekāds kriminālprocess netiek ierosināts. Parasti ir tieši pretējais – atteikums ierosināt kriminālprocesu. Taču, ja vajag izpalīdzēt draugam no atbilstošām struktūrām vai dienestiem, tad kriminālprocess tiks ierosināts par jebko, kaut vai par likumīgo tiesību izmantošanu.

An error has occured