Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzskatu, ka pēdējā laika retorika, vainojot veikalniekus par to, ka uzcenojums pārtikas produktiem esot pat 300%, neiztur ne mazāko kritiku. Uzskatu, ka zemkopības ministrs par daudz ir uzņēmies un nesaprot, par ko runā.

Kādēļ netiek analizēts, cik sadārdzinājušās ar veikalu uzturēšanu saistītās izmaksas? Kādēļ netiek skatīta iespēja samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas produkcijai?

Piemēram, lai samazinātu inflāciju, Polija jau 2022.gada sākumā noteica īpaši zemu PVN pārtikai – robežās no nulles līdz 5%. Savukārt degvielai samazināja no 23% līdz 8%. Attiecīgi šovasar no saviem draugiem, paziņām vien dzirdu, kā brauc atpūsties uz Poliju, jo tur viss ir jauki un lēti. Bet ko dara Latvijā, lai cīnītos ar inflācij? Sadārdzina izmaksas, bez tiesiska pamata sadārdzina euribor?

Jūs nopietni, kas notiek? Tiem, kas nesaprot, pateikšu priekšā, ka, samazinot apakšā redzamo valsts uzņēmumu apetīti, arī pārtikas cenas būtu zemākas.

Kāpēc neviens par šo nerunā?

- Latvijas banku peļņa 2022.gadā bija 325,046 miljoni eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021.gadā.

- Koncerns “Latvenergo” (kopā ar “Sadales tīklu”) pērn strādāja ar apgrozījumu, kas lielāks par 72,9%, un ar 2,6 reizes lielāku peļņu nekā gadu iepriekš.

- "Augstsprieguma tīkla" peļņa ir par 60,1% lielāka nekā 2021.gadā.

- “Rīgas siltums” 2022.gada pēdējos trīs mēnešos nopelnīja 14,3 miljonus eiro. Pirms gada šajā pašā periodā uzņēmums strādāja ar 6,26 miljonu eiro peļņu. Kā saka, sajūti atšķirību.

- Uzņēmuma “Latvijas gāze” 2022.gadā tīrā peļņa pērn pieauga 12,1 reizi (!) un sasniedza 39,073 miljonus eiro! Tas ir par spīti ievērojami zemākiem pārdošanas apjomiem salīdzinājumā ar 2021. gadu.

An error has occured