Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms kāda laika presē parādījās informācija par to, ka tieslietu ministrs izteicis neuzticību ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Nebija ilgi jāgaida, un tika savākti deputātu paraksti, lai lietu par Ē.Kalnmeiera atbilstību ieņemamajam amatam varētu izskatīt augstākā tiesas nozīmēts pārstāvis. Arī interneta portālos parādās arvien jauni raksti par šo pašu tēmu. Cik var noprast, tad galvenais pārmetums ģenerālprokuroram ir tas, ka nav nodrošināta pietiekoša cīņa ar ēnu ekonomiku un naudas atmazgāšanu, vēl joprojām ir par maz notiesājošo spriedumu un sodu, nav vēlamās statistikas.

Apskatoties tepat pa riņķi, palasot, paklausoties, kas notiek nozarē, pirmajā mirklī šķiet, ka šie pārmetumi ir nepamatoti. Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam, ka par ekonomiskajiem noziegumiem tiek piespriesti reāli cietumsodi, kas, iespējams, vēl nav atstājis pietiekamu iespaidu uz kopējiem statistikas rādītājiem, bet tas kopumā liek domāt, ka ejam pareizā virzienā.

Pārņem divējādas sajūtas. No vienas puses viss ir pareizi un apsveicami, jo par nodokļu nemaksāšanu vai Eiropas naudas izsaimniekošanu sodam ir jābūt atbilstošam, bet no otras puses rodas jautājums, kas tad bija pirms tam ne tā? Vai problēmas bija tikai maigu sodu piespriešanā un tagad beidzot viss ir kārtībā? Kāpēc tiesas nepiesprieda reālus cietumsodus vai arī piesprieda mīkstākus sodus pretēji prokuratūras ieskatiem, un kas tagad ir mainījies un vai ir mainījies?

Nereti presē ir izskanējusi informācija par to, ka finanšu un ekonomisko noziegumu, kā arī vispār noziegumu atklāšana un izmeklēšana notiek ļoti zemā līmenī, ka noziedznieki vienmēr ir soli priekšā un vispār finanšu noziegumi ļoti sarežģīti. Izmeklējošajās iestādēs neesot kompetentu kadru utt. Arī Valsts kontrole, veicot pārbaudi “Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā”, ir norādījusi uz daudzām nepilnībām. Par Valsts kontroles secināto var lasīt šeit: (http://www.lrvk.gov.lv/uploads//reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-6_2016/buklets_gala-versija_05.10.2017..pdf)

Pārrunājot šo jautājumu ar dažiem pazīstamiem tiesu sistēmas pārstāvjiem, guvu apstiprinājumu, ka izmeklēšana tieši tāpat notiek nekvalitatīvi un tātad normālu pierādījumu bāze, kā jau arī iepriekš, netiek sarūpēta, lai tiesas varētu pilnvērtīgi spriest taisnu tiesu un atbilstoši sodīt noziedzniekus vai attaisnot nevainīgus cilvēkus. No vienas puses ir informācija, ka ir parādījies vairāk notiesājošu spriedumu, bet no otras puses var saprast, ka izmeklēšanas kvalitātē nekas nav izmainījies. Ceru, ka piekritīsiet man, ka veidojas jocīga situācija, un jo uzmācīgāks paliek tas pats jautājums - kas ir mainījies?

Izrādās, ka vienīgā lieta, kas ir notikusi, - prokuratūra uzstājīgi ir norādījusi tiesām, ka jātiesā ir savādāk. Nevienam nozarē nav noslēpumu, ka starp tiesnešiem un Ģenerālprokuratūru notiek regulāras savstarpējas sapulces. Kā izrādās, tad pirms, kāda laika tieši vienā šādā tikšanās reizē Ģenerālprokuratūra Ērika Kalnmeiera vadībā ir izdarījusi spiedienu uz tiesu pārstāvjiem, norādot uz Moneyval ziņojumu un atsaucoties uz valsts interesēm.

Tā rezultātā, skaļi to neafišējot, ir panākta vienošanās, ka turpmāk tiesas piespriedīs reālus sodus par noteiktām krimināla rakstura darbībām. Uz tiesnešiem no prokuratūras puses un no Tiesu administrācijas puses regulāri tiek izdarīts spiediens šajā sakarā.

Kāds varbūt teiks, ka mūsu tiesu sistēma un tiesneši ir korumpēti un tāpēc bija iespējami šādi mīksti spriedumi, un šāda prokuratūras rīcība to vienkārši izbeidz, bet šeit jau runa nebija par izņēmumiem, bet par sistēmu kopumā. Nu nevar būt tā, ka visi tiesneši ir negodīgi un korumpēti. Ja jau korupciju varētu tik vienkārši izskaust, prokuratūrai uzstājīgāk pasakot, lai tā vairs nedara, tad jau arī KNAB nebūtu vajadzīgs, taču tas tā nav.

Tas viss, protams, neatbild uz jautājumu, vai tā ir tiesnešu vaina un bezatbildība, ka līdz šim nebija šādu notiesājošu spriedumu, vai ir citi iespējamie iemesli.

Arī šis viss, ko dara prokuratūra, spiežot tiesas pieņemt notiesājošus spriedumus un piespriest reāli notiesājošus spriedumus, kopumā varētu likties varbūt ne īsti pareizi, jo tiesai ir jābūt neatkarīgai savos lēmumos, bet saprotami, ja runājam par valsts interesēm, tomēr ir dažas lietas, kas liek nopietni aizdomāties.

Ja pareizi saprotu, kā tiek veikta izmeklēšana, tad prokuratūras kā uzraugošās iestādes pārstāvji piedalās no kriminālprocesa ierosināšanas pirmās dienas, atbilstoši dodot izmeklētājam norādījumus, kas un kā vēl ir jāizdara, kādi pierādījumi jāsavāc, lai lietu varētu virzīt uz tiesu. Tas nozīmē, ka tieši prokuratūra ir līdzatbildīga par izmeklēšanas kvalitāti, jeb daudzos gadījumos par tās zemo kvalitāti.

Vai Ērika Kalnmeiera vadīšanas laikā, no 2010.gada 12.jūlija ir vērojami kādi uzlabojumi izmeklēšanas kvalitātē? Atbilde – nē, nav! Ja arī ir kaut kas uzlabojies, tad pilnīgi droši var apgalvot, ka ne pietiekamā līmenī.

Šeit nu atkal jāatsaucas uz šo gandrīz jau aizmirsto VK ziņojumu un faktu, kas, iespējams, daudziem paslīdējis garām, ka 2017. gadā Valsts kontrole revīzijas ziņojuma ietvaros “Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā” bija veikusi arī prokuratūras darba izvērtējumu un secinājumi bija graujoši. Vēl nesen uz šo pašu ziņojumu atsaucās Prokuroru biedrība. Uzmanību pievērsa viens citāts:

“VK 2017.gada revīzijā konstatējusi, ka 30% izlasē iekļauto kriminālprocesu uzraugošais prokurors nav devis nekādus norādījumus, tāpēc prokuratūrai būtu tālāk jāanalizē situācija un jāatrisina šīs problēmas, norāda biedrība, atzīmējot, ka viens no iemesliem ir tas, ka dažās prokuratūrās prokuroriem ir uzraudzībā no 2000 līdz 6000 lietu.”

https://www.tvnet.lv/6689111/prokuroru-biedriba-rosinas-mainit-generalprokurora-kandidatu-izvirzisanas-proceduru

Tad nu saņēmos un pašķirstīju šo ziņojumu mazliet vairāk...

Pilns citāts no iepriekš pieminētā VK ziņojuma ir vēl graujošāks prokuratūrai: “30 % no revīzijas izlasē iekļautajiem kriminālprocesiem uzraugošais prokurors nebija sniedzis nevienu norādījumu, tostarp kriminālprocesos, kuros vairākus gadus nebija veiktas nekādas procesuālās darbības, bet bija aizdomās turamā persona vai pat aizdomās turamajai personai gadiem ilgi bija piemērots drošības līdzeklis.”

Nopietnas pārdomas raisa arī nākamais ziņojumā atrastais atzinums: “Piemēram, 86 % no aptaujātajiem uzraugošajiem prokuroriem reti vai nekad nav izmantojuši KPL paredzētās tiesības uzraugošajam prokuroram piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par piespiedu līdzekļa piemērošanu un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu .

Tāpat 70 % no aptaujātajiem uzraugošajiem prokuroriem pirms-tiesas izmeklēšanas laikā reti vai nekad nav veikuši nekādas procesuālās darbības.

Starptautiski atzīts, ka uzraugošo prokuroru lielāka iesaistīšanās sākotnējā izmeklēšanas posmā nodrošina efektīvāku nepieciešamo pierādījumu iegūšanu un kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas stadijas pabeigšanu.”

2017.gadā ģenerālprokurors vairs nevar sev par attaisnojumu piesaukt neseno nonākšanu amatā un citus tamlīdzīgus argumentus. Izdarot spiedienu uz tiesām, ģenerālprokurors arī nevar noliegt, ka zina par izmeklēšanas kvalitātes uzraudzības zemo līmeni.

Tas nozīmē, ka šobrīd, parādoties Moneyval ziņojumam, prokuratūra nevis cenšas uzlabot savu darbu, uzraugot atbilstošās izmeklēšanas, bet gan cenšas savas nekompetentās darbības rezultātā radušās nekvalitatīvās izmeklēšanas noslēpt un pārlikt atbildību par savām neizdarībām uz tiesu pleciem.

Jāsaprot ir tas, ka šobrīd iztiesājamās lietas - tās ir lietas, kas prokuratūras uzraudzībā ir izmeklētas - vai saliktas, nevis izmeklētas - pirms vairākiem gadiem. Kāpēc tas viss tā notiek un, spriežot pēc visa, arī turpinās tā notikt? Atbilde ir vienkārša - jo nepieciešama pozitīvā statistika, nodotās lietas utt., par to izmeklētāji un arī prokurori saņem prēmijas. Un nav svarīgi - labi izmeklētas vai slikti izmeklētas lietas, jo tas jau tiks noskaidrots tikai tiesā un pat nevar prognozēt, pēc cik ilga laika, pēc cik gadiem... bet prēmijas un citas piemaksas jāsaņem jau šodien, un kurš var pateikt, kas notiks pēc pieciem gadiem, kad iztiesāšana jau būs beigusies, kurš prokurors būs jau pensijā, kurš pakāpies un pārvests uz labāku vietu utt.

Visticamāk, ka tā šī absurdā sistēma, kur uz tiesu nonāk nekvalitatīvas lietas un tiesneši tad notiesā un tad nenotiesā, mierīgi arī būtu turpinājusies, ja nebūtu parādījies šis Moneyval ziņojums. Tad gaismā tiek izcelts jautājums, kur ir reāli notiesājoši spriedumi. Neviens negrib runāt, kāpēc nav šo spriedumu. Iespējams, ka nav jau, par ko notiesāt šos cilvēkus.

Ticu, ka lielākā daļa šo cilvēku, kas nonāk tiesas priekšā, ir pārkāpuši likumu, bet, ja tiesa lemj atbilstoši izmeklēšanas uzrādītajiem pierādījumiem, nevis pakļaujas prokuratūras vēlmēm un iegribām, tad iespējams, ka nav jau, par ko šos cilvēkus notiesāt. Kā var notiesāt, ja lieta nav pienācīgi izmeklēta un pierādījumu nav, ir tikai pārliecība? Kādreiz bija populāri – revolucionāra pārliecība. Kādreiz ar to pietika, lai cilvēkus šautu un visu ko citu nelāgu darītu. Ceru, ka laiki tomēr ir mainījušies.

Prokuratūras vadība ir uzstādījusi saviem darbiniekiem - obligāti pārsūdzēt jebkuru zaudētu lietu, pat ja nav nekādu izredžu atbilstoši veselajam saprātam lietu uzvarēt, tā ir obligāti jāpārsūdz. Arī šeit var pieminēt, ka televīzijas intervijās Kalnmeiera kungs vairākkārtīgi ir uzsvēris prokuroru neatkarību, pieņemot vienu vai otru lēmumu, taču reālajā praksē viss ir daudz savādāk. Ir daudzas sviras, ar kurām iedarboties uz katru konkrētu prokuroru un galu galā tā pati negatīvā statistika, kas veidotos nepārsūdzot. Ja jau var ietekmēt tiesas un tiesnešus, tad prokurori jau nav nekāds izņēmums.

Tāpēc bezjēdzīgi tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, lai tikai slēptu savu nolaidību un neizdarību, lai nebojātu statistiku, un, cik var saprast, tad prokuratūrā kritiskā domāšana ir aizliegta, tā nedrīkst būt. Prokurors nekad nevar kļūdīties, LR prokurors NEKAD NEKĻŪDĀS, kļūdas ir neiespējamas! Pie visa vainīgas ir tiesas un izmeklētāji, bet nekādā gadījumā nepadomājiet ko sliktu par prokuroriem.

Rezumējot, kas tad ir noticies un ko tas nozīmē mums - cilvēkiem parastajiem.

Prokuratūra, piespiežot tiesas piekrist šāda veida vienošanās noslēgšanai, faktiski norāda uz to, ka nav šajā valstī neatkarīgas tiesas, kas nozīmē, ka pastāv risks, ka jebkuru no mums var notiesāt par to, ka tu, piemēram, nebūsi iepaticies kādam prokuratūras vai kādas izmeklēšanas iestādes darbiniekam, jo gan jau ar tiesnešiem vienosimies, lai iedod reālu sodu un, par ko, gan jau arī atradīsim, kā tas notiek Krievijā.

Tas nozīmē, ka Prokuratūra, kurai Ērika Kalnmeiera virsvadībā būtu jābūt neatkarīgai un būtu jāseko, lai arī citas izmeklēšanas iestādes un tiesas būtu neatkarīgas un nebūtu ietekmējamas, pati vistiešākajā veidā, slēdzot neformālas vienošanās ar tiesu, lai noslēptu savu nekompetenci, ietekmē tiesu lēmumu pieņemšanu.

 Kāds varbūt teiks, ka tas jau ir jautājums tikai par soda mēru, bet arī soda mērs ir nosakāms nevis pēc vienošanās, bet gan pēc lietā konstatētajiem apstākļiem un pierādījumiem. Šādos apstākļos nevienam no mums nevar būt pārliecības, ka arī citās sadaļās prokuratūra ar tiesu nav slēgušas šādas kopīgas vienošanās un, kas vēl trakāk, kaut kādas slepenas individuālas vienošanās ar atsevišķiem tiesnešiem. Kāda jēga no advokātiem, ja tiesa ar prokuratūru jau iepriekš par visu vienojās?

Protams, nav šobrīd skaidrs, kādā mērā tiesu sistēma pilda šo vienošanos ar prokuratūru, un iespējams, ka atsevišķi tiesu pārstāvji teiks, ka tas tā nav, taču fakts, ka ir parādījies vairāk notiesājošu spriedumu, ir redzams.

Šādas vienošanās pastāvēšana pašos pamatos apdraud tiesu neatkarību, savukārt neatkarīgas tiesas pastāvēšana jeb nepastāvēšana ir reāls drauds jebkuras neatkarīgas un demokrātiskas valsts pastāvēšanai. Ja tiesneši sāk lemt ne pēc pierādījumiem bet pēc norādījumiem, tad parādās arī ļoti augsti korupcijas riski gan Prokuratūrā gan arī vispār. Tas nozīmē, ka prokuratūra, graujot neatkarīgas tiesas pamatus, pat veicina korupcijas risku vairošanos, pret ko pašiem būtu jācīnās.

Visinteresantākais ir tas, ka neviens nemaz nemēģina slēpt šādas vienošanās esamību. Tas tāpat vairo riskus, ka jebkura valsts iestāde - gan VID, kura sastāvdaļa ir Muitas un Finanšu policija, gan Darba inspekcija un citas - var kļūt par instrumentiem, kas tiks izmantoti pret mums visiem un pret katru no mums, lai tiktu galā ar nevēlamo uzņēmēju vai politiski izrēķinātos ar kādu konkurentu.

Kārtējais apliecinājums visam aprakstītajam lasāms rakstā “Iesniegums VID ģenerāldirektorei Jaunzemei: kā strādā Nodokļu un muitas policijas priekšnieka Podiņa „pasūtījumu galds”” (https://pietiek.com/raksti/iesniegums_vid_generaldirektorei_jaunzemei_ka_strada_nodoklu_un_muitas_policijas_prieksnieka_podina_pasutijumu_galds). Nedomāju, ka ar aprakstīto situāciju VID Nodokļu un muitas policija būtu kas unikāls uz citu tiesībsargājošo iestāžu fona. Kā izrādās, tad VID, nevis neatkarīgi eksperti jau šobrīd apmāca tiesu darbiniekus un tiesnešus, kā vērtēt nodokļu auditus un citus ar nodokļiem saistītos jautājumus, - tos pašus tiesnešus, kuri pēc tam izšķirs uzņēmēja un VID strīdu par nodokļu aprēķinu.

Šādas nekvalitatīvas izmeklēšanas lietas rada kaunu mūsu valstij, kad Rimšēvica lietā mēs neesam gatavi iesniegt pierādījumus Eiropas tiesā, kas liek nopietni aizdomāties, vai tā nav kādu politiski un ekonomiski ieinteresētu personu izrēķināšanās ar viņu. Var jau teikt, ka viņš ir liels un mēs maziņi, ka tas mūs neskar un neskars, bet tad, pirms to sakiet, padomājiet par to tā, ka, ja tie cilvēki no tiesībsargājošām iestādēm bez pierādījumu uzrādīšanas ir gatavi vērsties pret tādiem cilvēkiem kā Latvijas Bankas Prezidents, ko viņiem maksās iznīcināt katru no mums...

Tas rada finanšu izdevumus valstij un arī mums katram, jo kā nodokļu maksātājiem mums būs jāsedz Eiropas tiesu pielemtās kompensācijas nepamatoti notiesātajiem un par neievērotām tiesu normām. Šādi spriedumi parādās arvien biežāk un biežāk.

Lai kādam šī raksta lasītājam nerastos nepareizs priekšstats, tad es neesmu Rimšēvica atbalstītājs, un neesmu es arī Bordāna atbalstītājs, taču Kalnmeiera gadījumā šķiet, ka nevaru nepiekrist Bordāna viedoklim. Jo vairāk visā iedziļinos, jo vairāk rodas jautājumi, kāpēc pie varas ir jānāk Bordānam, lai par šiem jautājumiem mēs vispār sāktu runāt?

Par šiem un daudziem citiem politiķiem man ir viedoklis un ne tas labākais viedoklis, taču runa šeit ir nevis par viņiem, bet par sistēmu, kuru neviens tā arī necenšas uzlabot sakārtot vai pilnveidot, tikai ielāpi vien. Arī Bordāna gadījums, tā vien šķiet, ir sava veida personiskā izrēķināšanās ar ģenerālprokuroru, nevis centieni sakārtot sistēmu, taču tas nemaina lietas būtību. Sistēmā bija un ir problēmas.

Pabeidzot šo domu uzplūdu, rodas jautājums, vai nav pienācis laiks pacelt jautājumu par sistēmas sakārtošanu pēc būtības, par specializētas izglītības iestādes atjaunošanu, kas kādreiz, pieļaujot smagu kļūdu, tika likvidēta. Varbūt pienācis laiks pacelt jautājumu par sistēmas sakārtošanu pēc būtības par izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu visos līmeņos, tajā skaitā prokuratūrā. Varbūt pienācis laiks pacelt jautājumu par sistēmas sakārtošanu pēc būtības par likumdošanas izmaiņām un pilnveidošanām un daudziem citiem ar to saistītiem jautājumiem.

Ir nepieciešams jauns redzējums, ir nepieciešamas efektīvas izmaiņas, ir nepieciešami jauni un perspektīvi kadri. Nu nevar viens prokurors neko labu izdarīt, ja uz viņa pleciem ir 2000-6000 lietu. Ja šāds skaits lietu tiktu izdalīts uz 10 prokuroriem, tas tāpat neko nerisina. Nav pat reāli tajās visās iedziļināties. Gadā ir tikai 365 dienas, un, ja katrai lietai prokurors veltītu tikai vienu dienu un strādātu bez brīvdienām, tad viņš izskatītu tikai 365 lietas. Varbūt ir kas radikāli jāmaina sistēmā?

Šādas un citas iniciatīvas būtu jāvirza ģenerālprokuroram. Būtu jāveicina tiesiskums, taču tā vietā - ielāpi un spiediens uz tiesu sistēmu. Protams, ka izmaiņas nevar ieviest šodien, bet, ja par tām nesāksim skaļi runāt šodien, tad rīt nekas nemainīsies un vienu rītu mēs pamodīsimies nevis tiesiskā, bet gan policejiski bandītiskā valstī, kur nevis likums valda, bet gan drošības iestāžu visatļautība un patvaļa.

P.S. Ja visu šo izanalizē un pārdomā, paliek baisi iedomājoties, kā strādā šī elles mašīna, un atliek vien cerēt, ka mums nevienam un nekad nenāksies tajā nonākt, jo vārdi „nevainīguma prezumpcija”, šķiet, ir palikuši tikai tukši vārdi: ja kāds dikti gribēs, tātad sēdēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0