Iesaki rakstu:

Interesants iesākums ciklam "Cik daudz Latvijas valsts ir zaudējusi sakarā ar robežbūves neizdarībām un sabotāžu". Daudz laika ir zaudēts, daudz ir palaists garām ar nodomu, bez nodoma, daudz nelietderīgi un nesaimnieciski izšķērdētu finanšu līdzekļu, kas ir radījis papildu galvassāpes nu jau ne tikai Valsts robežsardzei. Atskatoties uz vēsturiskām atskaņām, iekšējām un ārējām kustībām, es teiktu, ka šajā neveiksmīgajā stāstā pamatā stūrakmeņi ir Valsts robežsardzes ilgadējā nekompetence iepirkumu realizācijā, kontroles sistēmas pār procesiem totāla neesamība, nolaidība un iespējamais materiālais izsalkums.

Minēto apliecina žogs, kas ir uzstādīts uz Krievijas robežas, smieklīgs un bērnudārza līmenim atbilstošs, bez kvalitātes pazīmēm - kauns un negods visais Eiropai. Izcirstas plantācijas un sagāztā šķelda purvos un grāvjos. Un visus šos brīnumus kāds ir pieļāvis jau sākotnējā posmā - tā laika robežsardzes vadītājs Garbars, sagaidām tiesāšanās rezultātu, tā laika kriminālizmeklēšanas priekšnieks un pēc tam Garbara vietnieks Pujāts (attēlā), kurš pieļāvis dienesta noziegumus, Martukāns kā nodrošinājuma jomas vadītājs... var turpināt vēl ar personāžiem, pret kuriem tiek veikti izmeklēšanas darbi vai joprojām bailīgi skatās no malas.

Interesants fakts, ka Garbars pēkšņi uzsāka ātru Pujāta virzīšanu uz augšu, paša aizbēgšanu pensijā un Pujāta iecelšanu savā vietā. Iespējams, kāds kaut ko bija jau uzracis/uzspiedis vai tā ir bijusi savstarpēja vienošanās? Tādējādi uzsāktajā ciklā par robežizbūvi iesaku papētīt un turpināt ar pašu iesākumu un nesaprotamām/straujām manipulācijām.

Ja tagad kā karsti pīrādziņi iet stāsts par hiēnām, tad šo ciklu es noteikti nodēvētu par šakāļiem. Iekšējā drošības biroja iesaistīšanās šajā procesā bija tikai sekundāra. Visa pamatā nenoliedzami ir Pujāta un Mūrnieka savstarpējā mīlestība, un viena no šīs mīlestības sākuma stadijām ir, kad uz Iekšējās drošības biroja bosa vietu elsojošais Pujāts paliek aiz borta. Uz šīm oglēm uzlietais degmaisījums bija pamats kriminālprocesiem, cilvēku čakarēšanām utt., bet nevis profesionālai pieejai no abām pusēs. Divi āži karoja, cieta patiesības objektīva izmeklēšana.

Jāņem vērā apstāklis, ka, kad Pujātu aizturēja, uz pakaļējām kājām sacēlās Jurašs, Bordāns, citas politiskās atraugas un pašreizējais ģenerālprokurors. Aizstāvībā uzreiz atskrēja Alločka Juraša (tagad jau Barbaša), un visu kopējiem spēkiem draugs tika izvilkts.

Draudzība šiem biedriem ir ilga un noturīga, bieži Juris ar Gunti kopā redzēti. Tikai tad, kad robežizbūves jautājumus pārņēma Nodrošinājuma valsts aģentūra un Valsts nekustamie īpašumi, vilciens ir izkustējies un lēnā garā sasniegs savu mērķi. Vēlreiz uzsveru, ka visa pamatā ir nekompetence, kontroles neesamība, nolaidība, ambīcijas un izsalkums. Pētot un attīstot šo stāstu, jāparok atslēgas vārdi - Pujāts un Martukāns! No vienas puses izbeigti procesi, bet...

Manis pieminētā nekompetence un nolaidība ar šiem pašiem varoņiem ir vēl vienā senā un sāpīgā stāstā - formas tērps. Valsts policijai nu jau laiks, kā jauna forma, kaut arī iepirkumiem ir smaciņa, VUGD lēnā garā pāriet, bet Robežsardze kā staigāja, tā arī turpina staigāt lupatās.

Vairākus gadus atpakaļ valdība Robežsardzei piešķir 3 miljonus jaunām formām, bet nekā, nerealizēts. Kas pie vainas? Pujāts un Martukāns, kuri nespēj organizēt un realizēt iepirkumu. Padsmit tūkstošus izmeta skicēm, un ar to viss beidzās. Finansējums piešķirts, bet nerealizēts, kā vairākums Robežsardzes iepirkumu. Noliktavas tukšas, un nēsājiet to, kas ir.

Tā jau vairākus gadus nekompetence un nespēja prevelē Robežsardzē. Beigās, saprotot, ka neko nevar, sākas sarunas ar NBS, lai tie robežsargus apgādātu ar savām formām. Likās, ka šādu marasmu neviens nepieļaus, bet, cik zināms, NBS ir apņēmies robežsargus ietērpt savā formā. Tautā jau smej, ka atgriezīsies labie laiki, kad Robežsardze bija zem Aizsardzības ministrijas. Gala rezultāts ir fantastisks, un tas, pateicoties spīdošajiem komandieriem.

Formas tērpu stāstā ir izņēmums - Aviācijas pārvalde, kura ir Pujāta spēļmantiņa. Tur personāls staigā ne formas tērpos, bet, kā viņi to nodēvējuši, viņiem ir speciālais apģērbs. Satērpti visi, gan helikopteru piloti, gan visi, kas tajā pārvaldē dien. Kāpēc šādi, interesants jautājums, saprastu - piloti un speciālā vienība, bet ne jau visi. Par šo visi klusē un neveiklos jautājumus neuzdod.

Interesants fakts, kuru diemžēl neviens nav uzkodis, ir speciālā apģērba piegādātājs uzņēmums UF PRO, kur viens elements maksā... Kā šos gadus ir izdevies, ka piegādātājs ir tieši šis uzņēmums? Teiksim godīgi, ka pat tehniskajā specifikācijā nav kaunējušies iekļaut paraugus, kur, labi paskatoties, redz, ka produkts paņemts no attiecīgā ražotāja. Šis viss tiek turēts noslēpumā, jo visiem ir labi.

Jāatzīmē ka šos iepirkumus realizē speciālie kadri Aviācijas pārvaldē. Kāpēc visiem, - tāpēc, ka Robežsardzes priekšniekam ir vienalga par padoto personālu un to, kādās parpalās tas staigā, jo kungs ir nodrošināts ar Aviācijas pārvaldes speciālo apģērbu. Fantastisks piemērs un vienaldzība. Kopējais secinājums šim stāstam ir kārtējā nekompetence, izcilie personāži, vienaldzība, nolaidība un izsalkums.

Ir labs teiciens - parādi man savus draugus, un tad es pateikšu, kāds tu esi. Jurašs, Ruks, Prusaks un viena no vismīļākajām draudzenēm Jaunzeme, - kāds secinājums var būt par personāžu Pujātu?

An error has occured