Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!

Jau ilgāku laiku klepoju, un likās, ka klepus kā jau klepus un pāries. Dzēru zāles un turpinu strādāt. Pa vidu saprotu, ka ir lieliska iespēja aizbraukt uz āaremā un paskatīties augstākās klases volejbolu starp Igaunijas un Itālijas klubiem. Protams, izmantoju šo iespēju un aizbraucu.

Šobrīd kopš tikšanās ar itāļu sportistiem pagājusi nedēļa, bet man joprojām ir klepus, un situācija sāk pasliktināties, pievienojas arī citas sliktas sajūtas. Ģimenes ārsti sazvanīt nevaru, tāpēc dodos uz slimnīcu, kur man nosaka bronhītu.

Lai Rīgā nebūtu slimam jāsēž dzīvoklī, nolemju paņemt pāris brīvākas dienas un atveseļoties Vecpiebalgā pie mammas, jo jūtu, ka vajag mieru un jūtos gaužām slikti - sauss klepus, deguns ciet, galva sāp, bet it kā temperatūras nav.

Pa ceļam uz laukiem draugi sāk sūtīt informāciju, ka Igaunijā spēles dēļ, kuru apmeklēju, ir saslimuši cilvēki, slēgtas skolas un nopietna karantīna. Sāku visā iedziļināties un saprotu, ka esmu riska grupā, rodas pamatotas aizdomas par vīrusu.

Protams, iespējamība ir gaužām maza, bet tomēr vēlā vakarā, kad iebraucu Vecpiebalgā un jāiet pie mammas, saprotu, ka nedrīkstu tā rīkoties un apdraudēt ģimeni, it sevišķi zinot, ka mammai ir astma.

Izlemju braukt vēlā naktī atpakaļ uz Rīgu un pārbaudīties. Saskaros ar realitāti. Preses konferencēs cilvēkiem tiek stāstīts, ka esam gatavi situācijai, bet pastāstīšu savu pieredzi pa punktiem.

- Vēlā vakarā vienīgais telefons, uz kuru var zvanīt, ir 113. Zvanu, un ilgi nākas pārliecināt, ka vispār ar mani jārunā. Ja neesmu bijis riska valstī, tad analīzes man izmaksās 84 eiro. OK. Stāstu, ka tikos ar itāļiem Igaunijā, un manī sāk klausīties. Top skaidrs, ka iespējamība ir, taču tuvākais laiks, kad pie manis var ierasties "ātrie", ir nākamās dienas vakars. Iesaka padzīvot kaut kur atsevišķi.

- Zvanu uz ģimenes ārstu diennakts tālruni, kur neko plašāk neinformē, vien iesaka zvanīt uz 113.

- Zvanu uz Stradiņu uzņemšanu, lūdzot paņemt analīzes, mani sūta uz Gulbja laboratoriju vai infektoloģijas slimnīcu.

- Infektoloģijas slimnīca naktī nestrādā, esmu tupikā. Dodos uz ofisu gulēt, informējot kolēģus, lai nākamajā dienā nenāk uz darbu.

- No rīta zvanu uz oficiālo info tālruni, kur laipna sieviete saka, lai zvanu uz Gulbja laboratoriju un par maksu taisu analīzes. OK. Zvanu uz laboratoriju, kur man piedāvā ierakstīt rindā... pēc nedēļas (!). Šī ir vienīgā vieta, kur var veikt pārbaudes.

Nu sēžu birojā, kasu galvu un domāju, ko darīt tālāk.

Gribu brīdināt jūs visus: saudzējiet sevi! Un esiet gatavi, ka saslimšanas gadījumā būs pašiem jāpacīnās, jo ārsti ir noslogoti un jau šobrīd netiek galā ar situāciju, kaut publiski tiek ziņots, ka esam tai gatavi. Useina Bolta skrējiens ir sācies!

P.S Esmu visai drošs, ka esmu vēsais, bet noteikti pārbaudīšos, lai neapdraudētu pārējos.

An error has occured