Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2021. gada 27. janvārī „sabiedriskais” Latvijas Radio dienas notikumu apskatā pavēsta, ka dedzīgais Covid ierobežojumu aizstāvis Egils Levits esot tiem uzspļāvis un paklusām izmantojis friziera pakalpojumus. Tiek arī nosaukta konkrēta pakalpojuma sniedzēja – friziere no Latvijas Televīzijas raidījuma “Rīta Panorāma” komandas. Taču… paiet vēl pāris stundas, un radio izskanējušās ziņas atsauc. Kā tieši Egila Levita kancelejai izdevās apstrādāt „sabiedrisko” Latvijas radio un saprast, kā var tikt galā ar medijiem, - par to stāsta šis pietiek.com ekskluzīvi publicētais fragments no jaunās grāmatas „Valstsgribis”.

2020. gada nogale Latvijā pienāk ar kārtējiem idiotiskajiem aizliegumiem Covid epidēmijas sakarā, un cita starpā cilvēkiem tiek aizliegti arī friziera apmeklējumi – sak, pacietieties, labāk noaudzis, pinkains un pluskains, toties dzīvs! Šos un visus citus Krišjāņa Kariņa valdības nepārdomātos, bieži vien atklāti postošos pasākumus dedzīgi aizstāv arī valsts prezidents Egils Levits.

Paiet vairākas nedēļas, un 2021. gada 27. janvārī Latvijas Radio dienas notikumu apskatā pavēsta, ka dedzīgais ierobežojumu aizstāvis esot tiem uzspļāvis un paklusām izmantojis friziera pakalpojumus. Tiek arī nosaukta konkrēta pakalpojuma sniedzēja –friziere no Latvijas Televīzijas raidījuma “Rīta Panorāma” komandas.

Jā, protams, tieši tāpat tolaik rīkojas tūkstoši un tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, izmantojot pazīstamu frizieru pakalpojumus, taču starpība tā, ka viņi nav valsts prezidenti, viņiem nav jārāda piemērs ierobežojumu ievērošanā un viņi nav tie, kuri šo ierobežojumu ieviešanu ir tieši vai netieši atbalstījuši.

Taču… paiet vēl pāris stundas, un “sabiedriskais” radio izskanējušās ziņas atsauc – tā patiesībā gadās ļoti reti, pat ārkārtīgi reti –, bet “sabiedriskais medijs” lsm.lv publicē šādu, jau plašāku informāciju:

“Kļūdas labojums: Latvijas Radio atsauc informāciju par prezidenta iespējamo friziera pakalpojumu izmantošanu

Latvijas Radio Ziņu dienests atvainojas un atsauc trešdienas, 27. janvāra, vakarā “Dienas notikumu apskatā”, ziņās plkst. 19.00 un lsm.lv izskanējušo informāciju saistībā ar valsts prezidenta Egila Levita iespējamo friziera pakalpojumu saņemšanu.

Friziera pakalpojumu sniegšana un saņemšana laikā no 21. decembra Latvijā ir aizliegta epidemioloģiskās drošības prasību dēļ. Latvijas Radio materiāla tapšanā izmantotie informācijas avoti nebija pietiekami, lai izteiktu apgalvojumu, ka Levits šādu pakalpojumu būtu izmantojis.

Iepriekš kļūdaini ziņojām, ka prezidents šo noteikumu ir, iespējams, pārkāpis un kāda friziere šo pakalpojumu valsts prezidentam ir sniegusi.

To, kādi ir galvenie riski saņemt friziera pakalpojumus situācijā, kad valstī saslimstības rādītāji ir tik augsti, skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

“Pakalpojuma sniegšana ir tuvs kontakts ilgu laiku, līdz ar to gadījumā, ja kāds no šiem cilvēkiem – klients vai pakalpojuma sniedzējs – ir infekciozs, tad otrs cilvēks būs pakļauts ļoti augstam inficēšanās riskam un būs uzskatāms par kontaktpersonu, un bieži vien šie cilvēki arī saslimst,” stāstīja SPKC pārstāvis.”

It kā šeit stāstam varētu likt punktu – nu, liela muiža, radio kaut ko noziņoja, kļūdījās, atvainojās, ko nu tur vairāk. Taču nē, patiesībā šeit stāsts tikai sākas, jo ir vesela virkne neatbildētu un būtisku jautājumu.

Viens no tiem – kādā tieši veidā, ar kādām metodēm Valsts prezidenta kancelejai izdodas tik operatīvi panākt kādas ziņas atsaukumu, ja ziņu atsaukšanas procedūra ir skaidri aprakstīta likumā un “parastam” cilvēkam tā prasa dienas, nedēļas un mēnešus? Ja pieņem, ka Egila Levita kanceleja likuma normas ir uzskatījusi par labāku neievērot, – tad kā tur paliek ar “nācijas tēva” proponētajiem tiesiskuma principiem?

Un vēl arī otrs būtiskais jautājums – kā gan “sabiedriskajam” radio vispār ienāca prātā kaut ko tādu ziņot? Jautājums ir nopietnāks, nekā var šķist, – ja tradicionāli bailīgais un piesardzīgais valsts radio kaut ko tādu ir pārraidījis, ir skaidrs, ka ir bijuši vismaz divi cilvēki, kas šādas ziņas ir snieguši un apstiprinājuši. Tad kas ar viņiem pēc tam ir atgadījies – un kas ir atgadījies ar pašu “sabiedrisko” radio?

Sāksim ar Valsts prezidenta kancelejas oficiālu skaidrojumu – sacerētu labākajās tās vadītāja Andra Teikmaņa tradīcijās:

“Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk – Kanceleja) 2021. gada 2. februārī ir saņemts Jūsu iesniegums, kurā Jūs esat aprakstījis Latvijas Radio Ziņu dienesta rīcību, atvainojoties un atsaucot trešdien, 27. janvāra vakarā, “Dienas notikumu apskatā”, ziņās plkst.19.00 un lsm.lv izskanējušo informāciju saistībā ar valsts prezidenta Egila Levita iespējamo friziera pakalpojumu saņemšanu.

Atsaucoties uz minēto ziņu, Jūs kā žurnālists un Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos, vēlaties no Kancelejas saņemt informāciju un atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kuri no Kancelejas darbiniekiem pirms minētā sižeta atskaņošanas Latvijas radio sniedza komentārus Latvijas radio;

2) kādi tieši komentāri pirms minētā sižeta atskaņošanas Latvijas radio tika sniegti Latvijas radio;

3) kuri no Kancelejas darbiniekiem pēc minētā sižeta atskaņošanas Latvijas radio sazinājās ar Latvijas radio;

4) ar kuriem tieši Latvijas radio darbiniekiem notika sazināšanās;

5) kādā formā notika sazināšanās;

6) kuri Kancelejas darbinieki saņēma no valsts prezidenta Egila Levita apgalvojumu, ka viņš neesot apmeklējis frizieri sižetā minētajā laikā;

7) kādā formā šis apgalvojums tika saņemts;

8) vai un kādā veidā Kancelejas darbinieki pārliecinājās par apgalvojuma patiesumu pirms saziņas ar Latvijas radio;

9) kādi tieši komentāri pēc minētā sižeta atskaņošana Latvijas radio tika sniegti Latvijas radio.

Atbildot uz Jūsu 2021. gada 2. februāra iesnieguma par Latvijas Radio veiktajām darbībām saistībā ar kļūdaini publicēto informāciju 1., 3., 4. un 6. jautājumu, paskaidrojam, ka atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) Jūsu pieprasītā informācija par konkrētiem Kancelejas un Latvijas Radio darbiniekiem attiecas uz identificējamu fizisko personu un ir personas dati, un līdz ar to ietilpst tiesību uz privāto dzīvi tvērumā. Ievērojot minēto, Jūsu pieprasītā informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu ir ierobežotas pieejamības informācija.

Kā atzīts Senāta judikatūrā atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. pantam un 11. panta ceturtajai daļai, informāciju, kas atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju, pieprasītājam izsniedz tad, ja, izvērtējot pieprasījumā norādīto informācijas nepieciešamību pamatojumu, secināms, ka konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka tai interesei, kuras nodrošināšanai informācija pieprasīta, iepretim tai interesei, kuras aizsardzības labad informācijai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss (sk. Senāta 2017. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-463/2017 11. punktu, Senāta 2018. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-244/2018 8. punktu, Senāta 2019. gada 22. marta sprieduma lietā Nr. SKA-232/2019 6. punktu, Senāta 2019. gada 19. marta sprieduma lietā Nr. SKA-6/2019 16. punktu, Senāta 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-661/2019 6. un 7. punktu, Senāta 2019. gada 18. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-482/2019 6. punktu).

Senāta judikatūrā atzīts arī, ka nozīme ir piešķirama ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumā norādītajam pamatojumam, kāpēc pieprasīta informācija. Ierobežotas pieejamības informācijas pamatā esošajiem apstākļiem jāspēj sniegt ticamu priekšstatu par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. Saņemot informācijas pieprasījumu, iestādei ir jākonstatē, vai pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta (sk. Senāta 2018. gada 31. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2018 8. punktu, Senāta 2019. gada 30. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-505/2019 7. punktu).

Iesniegumā Jūs norādāt, ka esat žurnālists un Jūsu pieprasītā informācija Jums nepieciešama mediju publikācijas sagatavošanai sabiedrības informēšanas nolūkos.

Tomēr no Jūsu norādītā pamatojuma un mērķa nav iespējams izdarīt secinājumu, kāpēc Jums ir nepieciešama informācija par Kancelejas nodarbinātajiem, kas snieguši komentārus Latvijas radio vai sazinājušies ar valsts prezidentu un Latvijas Radio nodarbinātajiem. Tādējādi Jūsu pieprasījums sniegt ierobežotas pieejamības informāciju nav pienācīgi pamatots. Līdz ar to šobrīd nav iespējams veikt atbilstošu Latvijas Republikas Satversmē noteikto tiesību uz privāto dzīvi un tiesību saņemt ierobežotas pieejamības informācijas sadursmes izvērtējumu un Kanceleja atsaka Jums izsniegt Jūsu 2021. gada 2. februāra iesnieguma 1., 3., 4. un 6. jautājumos pieprasīto informāciju par konkrētiem darbiniekiem.

Atbildot uz Jūsu 2021. gada 2. februāra iesnieguma 2., 5., 7., 8. un 9. jautājumu, vēršam uzmanību, ka atbilstoši Senāta judikatūrā atzītajam tas, ka persona iestādei uzdod jautājumus par kaut kādiem faktiem un vēlas kaut ko uzzināt, pats par sevi nav pamats uzskatīt, ka iesniegums ir izskatāms atbilstoši Informācijas atklātības likumam. Šāds personas prasījums sniegt konkrētas ziņas ir aplūkojams kā informācijas pieprasījums vienīgi tad, ja no pieprasījuma izriet, ka personas mērķis ir saņemt konkrētus iestādes rīcībā esošus datus, kuriem pieprasītāja ieskatā būtu jābūt dokumentētiem.

Savukārt, izlemjot šādu pieprasījumu, vispirms jāpārbauda, vai tiešām prasītā informācija ir tāda, kas iestādē ir vai kurai būtu jābūt dokumentētai. Ja konstatējams, ka pieprasītā informācija dokumentētā veidā nav iestādes rīcībā un tā arī nav informācija, ko iestādei būtu vajadzējis dokumentēt, iestādei jāatsaka pieprasītās informācijas sniegšana sakarā ar to, ka iestādes rīcībā šādas dokumentētas informācijas nav (tas, protams, neizslēdz, ka iestāde var sniegt atbildi Iesniegumu likuma izpratnē) (sk. 2020. gada 30. janvāra Senāta sprieduma lietā Nr. SKA-249/2020 10. punktu).

Izvērtējot Jūsu 2021. gada 2. februāra iesnieguma 2., 5., 7., 8. un 9. jautājumu būtību, atzīstams, ka pieprasītās ziņas nav informācija, kuru Kancelejai atbilstoši tās kompetencei būtu jārada, tādēļ Kanceleja šādu informāciju Jums izsniegt nevar. Attiecīgi Jums tiek atteikts izsniegt informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē.

Papildus darām zināmu, ka saziņa par šo tēmu no Kancelejas puses notika arī sociālajā vietnē Twitter. Ar šo publisko informāciju sabiedrības informēšanas nolūkos aicinām Jūs iepazīties.

Atteikumu sniegt informāciju vai informācijas nesniegšanu pieprasītajā apmērā Jūs varat pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.”

Nē, jūsu acis jūs tiešām neviļ: Egila Levita kancelejas vadītājs bez mazākā mulsuma paziņo: mūsu darbinieki ir gluži vienkārši slepeni, viņu dati sensitīvi, un tas, kas nav slepens vai sensitīvs, vienkārši nav pelnījis nekādu atbildi. Ar vārdu sakot, ja pirms tam šķita – eh, ko tur, parasts atgadījums –, tad tagad Andris Teikmanis skaidri un nepārprotami liek manīt – te kaut kas nav tīrs!

Kad faktiski tie paši jautājumi tiek uzdoti valsts SIA “Latvijas Radio”, no tā tiek saņemts oficiāls dokuments, kuru parakstījušas visas trīs šīs valsts uzņēmējsabiedrības valdes locekles. Kā izrādās, viss tomēr nav tik slepens, kā to ir pasniedzis “tiesiskuma pīlāra” kancelejas vadītājs:

“VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk – Latvijas Radio), atbildot uz Jūsu vēstuli, informē par sekojošo.

Latvijas Radio, gatavojot sižetu par valsts prezidenta iespējamo friziera pakalpojumu izmantošanu epidemioloģisko ierobežojumu laikā, lai pārbaudītu informāciju, sazinājās ar Valsts prezidenta kanceleju.

Telefoniska saziņa ar Valsts prezidenta kanceleju sižeta tapšanas laikā notika divas reizes. Pirmajā reizē valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga sniedza informāciju par aptuvenu laiku, kad, viņasprāt, valsts prezidents Egils Levits būtu varējis saņemt minētos pakalpojumus:

“Ja būtu kāds ļoti rūpīgi izsekojis līdzi valsts prezidenta matu garumam vairāku nedēļu laikā, tad varētu redzēt, ka tā ir kļuvusi tikai kuplāka. Mati pāris vairāku nedēļu garumā nav griezti.”; “(..) es vēlreiz saku: šo pēdējo vairāku nedēļu laikā no informācijas, kas ir manā rīcībā, valsts prezidentam šāds pakalpojums nav sniegts”.

Vēlāk, sižeta tapšanas laikā, apmēram pēc stundas, notika atkārtota telefona intervija, kuras laikā Aiva Rozenberga sniedza precizētu informāciju par valsts prezidenta Egila Levita iespējamo matu griešanu un lūdza pirmo (neprecīzo) telefona intervijas ierakstu sižetā neizmantot.

Precizējot informāciju, A.Rozenberga norādīja: “Valsts prezidentam friziera pakalpojumi tika sniegti pagājušā gada 2. decembrī. Līdz ar to šī informācija, kas ir nonākusi Jūsu rīcībā, ir dezinformācija. To arī jebkurš cilvēks var pārliecināties, aplūkojot publiski pieejamās fotogrāfijas. valsts prezidents ļoti nopietni izskata šo frizieru pakalpojumu aizliegumu un nav to pārkāpis.”.

Pēc sižeta izskanēšanas neviens no Valsts prezidenta kancelejas nav sazinājies ar Latvijas Radio. Tāpat satura autoriem pēc sižeta atskaņošanas Valsts prezidenta kanceleja neizteica nekādus komentārus vai paziņojumus.”

Ko mums tātad atklāj Latvijas Radio vadība? Par to, kur ņemtas ziņas par Egila Levita friziera apmeklējumu – neko, un vispār jau būtu arī dīvaini, ja būtu citādi. Par to, ar kādām tieši metodēm panākts operatīvais ziņu atsaukums, kas “parastajam” cilvēkam būtu neiespējami, – arī neko.

Toties tas gan ir skaidrs, ka Valsts prezidenta kancelejas “slepenā” (saskaņā ar Andra Teikmaņa oficiāli pausto nostāju) un ļoti pakalpīgā, taču padumjā (ja atceramies grāmatas iepriekšējās nodaļas) preses padomniece Aiva Rozenberga krīzes situācijā ir nevis glābusi savu augsto priekšnieku, bet vēl tikai padarījusi nopietnākas aizdomas, stostoties par “pāris vairākām nedēļām” un “informāciju, kas ir manā rīcībā”.

Vai šajā situācijā vispār ir iespējams noskaidrot patiesību? Valsts prezidenta kancelejas oficiālajā fotogalerijā Egila Levita matu rota tiešām izskatās vienāda kā 2020. gada decembrī, tā 2021. gada janvāra beigās, bet tas vēl nav nekāds pierādījums. Gēls, matu laka, galu galā sievas šķēres vai svece – kādi tik nevar būt varianti.

Uz vēl vienu sociālajā tīklā “Twitter” norāda pazīstamā aktrise Dārta Daneviča: “Šis patiesībā ir sarežģītāks jautājums, nekā tas izskatās. Jo – cilvēkiem ļoti dažādi aug mati. Man mēnesī izaug līdz pat diviem centimetriem, bet citiem kolēģiem izaug labi ja puscentimetrs… tad vajadzētu dabūt viņa ierasto friziera grafiku, lai saprastu, cik bieži griež parasti, un no tā izsecinātu…”

Protams, Egils Levits, kurš slēpj pat ziņas par savu veselības stāvokli, ko neatklāt it kā liedz likums (pie tā vēl nonāksim), nebūt nav noskaņots izsniegt savu friziera apmeklējumu grafiku, tikmēr interneta ņirgām viss ir vairāk nekā skaidrs.

Guntis Kārkliņš: “Vairāk gan izskatās, ka sāli uz astes uzbēra tiem, kas gribēja runāt to, ko nevajag.”

Andrejs Kovaļovs: “Piedraudēja ar budžeta apgraizīšanu, tāpēc i atsauca savu ziņu! Sen jau zināms, kā strādā tādas organizācijas!”

Sandris Želvis: “Redz, kāda vārda brīvība aizskāra vadoni, un tad Radio dabūn pa pēcpusi no augšas un atvainojas par taisnību. Gribētu redzēt publiski TV, kā mūsu kungs sev aplīdzina matu galus, pretējā gadījumā pieprasu 2000 eiro sodu…”

Maija Terentjeva Luika: “Visi viņi pārkāpj ierobežojumus un noliegs līdz nelabumam. Domā, ka cilvēki ir muļķi? Viņiem visiem drīkst…”

Aldis Kļaviņš: “Bizīštēvam apgraizīšana nelikumīgi veikta… tagad ar Kaimiņpapu uz viena sola sēdēs…”

Māris Jonāns: “Pūdeļus taču drīkst frizēt arī tagad.”

Anita Zaluma: “Suņu salonā bijis… tie esot vaļā.”

Milesko Maris: “Suņus jau drīkst frizēt.”

Uldis Āboliņš: “Droši, ka pats sevi nofrizēja.”

Andrejs Mihailovs: “Nekā nebūs…100… viss būs noklusēts. Redzēsiet.”

Agris Zaķis: “Vienreiz mediji gribēja pateikt taisnību, bet kāds pakratīja ar pirkstu un teica: “Nu, nu, 3 miljonus medijiem nedosim,” – un mediji atsauca nepatiesu informāciju.”

Punktu varētu pielikt kāda Latvijas Radio ziņu dienesta darbinieka stāstījums šīs grāmatas autoriem – kā tad tur īsti ir bijis:

“Stāsts tāds, kā aptuveni jau var iedomāties. Ļoti ticami avoti, kuriem nav pamata īsti neticēt, saka, ka prezidents frizējies pie Latvijas Televīzijas frizieres. Kancelejai atbildes mainījās pa stundām: ta’ trīs nedēļas, ta’ astoņas nedēļas nav safrizējies. Kad lieta palika nopietna un kanceleja sāka taisīt savu ierasto traci, tad avoti, kuri ir divi, arī nobijās un nav gatavi atklāti runāt, baidās par savu darbu. Nezinu visas detaļas par to, kas notika pēc ieraksta izskanēšanas ēterā, bet nu vadība jau pēc pusotras stundas atsūtīja tekstus par informācijas atsaukumu, kas jālasa visur priekšā, pakaļā, un par to, kas no ziņu apskata jāizņem…”

Taču arī ar to stāsts vēl nebeidzas. “Valstī šobrīd daudzi apspriež informāciju saistībā ar dažreiz nemelojoša mūsu prezidenta iespējamu friziera pakalpojumu izmantošanu šajā laikā. Tomēr, kā izskatās, neviens nav pārbaudījis oficiālā kārtībā, vai gadījumā prezidenta kanceleja nav veikusi kādus dokumentētus maksājumus par ar skaistumkopšanu saistītiem pakalpojumiem. Jeb vai tādi ir tikuši pārtraukti (ja iepriekš bijuši) laikā, kad nedrīkst tādus sniegt saskaņā ar likumdošanu. Vai Jūs varētu to pārbaudīt, lūdzu?” atraksta kāds pietiek.com lasītājs – un tiešām, doma ir laba.

Egila Levita kanceleja saņem kārtējo informācijas pieprasījumu un pēc pusotru nedēļu ilgām pārdomām sniedz… protams, kārtējo jau tradicionāli blēdīgo atbildi:

“Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk – Kanceleja) ir saņemts Jūsu iesniegums, kurā. atsaucoties uz to, ka gatavojat izdevumu par valsts prezidentu Egilu Levitu, norādiet, ka vēlaties no Kancelejas saņemt informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem (..):

8) kādas tieši summas un kādām tieši personām Jūsu iestāde 2021. gadā un 2022. gadā pa mēnešiem ir samaksājusi par skaistumkopšanas un līdzīgiem pakalpojumiem (..).

Atbildot uz iesnieguma 8. jautājumu, kādas tieši summas un kādām tieši personām Kanceleja 2021. gadā un 2022. gadā pa mēnešiem ir samaksājusi par skaistumkopšanas un līdzīgiem pakalpojumiem, informēju, ka Kanceleja nav veikusi maksājumus par skaistumkopšanas pakalpojumiem.

Lūdzu, precizējiet informācijas pieprasījumu, detalizējot vai skaidrojot, kādu dokumentētu informāciju, kas Kancelejai atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām jārada, Jūs lūdzat izsniegt.”

Šo dokumentu ir vērts iztulkot latviski. Ir acīmredzams: Egila Levita kanceleja ir gatava uz blēdībām, bet nav – vismaz pagaidām – gatava uz atklātiem, skaidriem meliem, ko iespējams pārbaudīt. Tāpēc arī Andris Teikmanis prezidenta vārdā neko neatbild par konkrēto laika periodu, tā vietā mēģinot novilcināt laiku un izliekoties par muļķīti: paskaidrojiet mums, lūdzu, ko tieši jūs gribat zināt!

Protams, nav grūti paskaidrot:

“Paskaidroju, ka, uzdodot jautājumu par to, kādas tieši summas un kādām tieši personām Kanceleja 2021. gadā un 2022. gadā pa mēnešiem ir samaksājusi par skaistumkopšanas un līdzīgiem pakalpojumiem, es vēlos saņemt atbildi uz jautājumu par summām, kādas ir samaksātas par skaistumkopšanas pakalpojumiem, tostarp friziera pakalpojumiem, vaksāciju, manikīru, pedikīru, uzacu manipulācijām, kosmētiskajām procedūrām, vizāžu un masāžas pakalpojumiem.”

Nav neko pārsteidzoši, ka atbilde atkal skan tikpat abstrakti kā iepriekšējā:

“Atbildot uz Jūsu jautājumu, daru zināmu, ka Kanceleja nav veikusi maksājumus par Jūsu norādītajiem pakalpojumiem. Līdz ar to Kanceleja šādu informāciju Jums nevar izsniegt.”

Konkrētie gadi joprojām nav pieminēti. Egila Levita kancelejas vadība vēl nespēj sadūšoties sākt melot pa īstam…

An error has occured