Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

Iesaki rakstu:

Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  

Vēl bīstamāka situācija veidojas, ja valsts drošības struktūras ne tikai ignorē korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu, bet aktīvi vajā tos, kuri cenšas atklāt patiesību, – žurnālistus, trauksmes cēlējus un sabiedrības interešu aizstāvjus. Šādā situācijā drošības dienesti no valsts aizstāvjiem pārvēršas par tās lielāko draudu, jo viņu rīcība ne tikai normalizē noziedzīgu pārvaldes modeli, bet arī iznīcina jebkādu iespēju sistēmai attīrīties no iekšpuses.  

Kad represīvās metodes tiek vērstas nevis pret noziedzniekiem, bet pret tiem, kas izgaismo valsts nozagšanu, tas signalizē par institucionālu sabrukumu, kurā vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus. Šādā sistēmā demokrātija kļūst par fasādi, bet pati valsts – par instrumentu šauras elites rokās.  

Tāpēc sabiedrības atbildība ir nepieļaut drošības dienestu pārvēršanos par "iekšējo okupantu", kas aizsargā nevis tautu, bet savus patronus. Demokrātiskā valstī drošības struktūru galvenajam uzdevumam jābūt nevis varas noturēšanai, bet tiesiskuma un sabiedrības interešu aizsardzībai. Ja tas nenotiek, tad jautājums ir nevis par to, vai valsts ir nozagta, bet gan – vai tā vispār vēl pastāv kā tiesiska valsts.

* Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas valdes loceklis