Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā. Vispirms. Ar abām rokām, abām kājām, ar degošu sirdi un sāpošu dvēseli esmu par Ukrainu. Par Ukrainas apbruņošanu, par brīvību, pret zvērībām, pret dzīvniecisku genocīdu. Par sankcijām, robežu slēgšanu, palīdzību bēgļiem un Latvijas līdzdalību šajā palīdzības misijā. Par cilvēkiem, kuri ziedo visos iespējamos veidos: no naudas līdz džipiem un pārtikas kravām. Esmu arī par Kremlim agresīvi simpatizējošu un Ukrainas karu atbalstošu elementu izķeršanu un sodīšanu.

BET. Es kategoriski esmu pret bērnu pieradināšanu stučīt savus vecākus, ģimeni, skolotājus un draugus caur standarta anketām, pēc kuru aizpildīšanas "attiecīgās iestādes" tad vētīs, kuri ir tie ļaunie un kuri - labie.

Tie ir bērni. Bērni var visu kaut ko sarakstīt. Šis ir plats solis Krievijas modeļa virzienā. Un kurš tad būs tas soģis, kurš izsauks "uz pārrunām" mammu, tēti vai klases audzinātāju?

Mums ļoti jāuzmanās, lai neiekrītam tajās pašās lamatās, pret kurām iestājamies. Vienā valstī bērnus izkārto Z burta kontūrā, otrā - liek ziņot par to, vai ģimenē pietiekami atbalsta "ģenerālo līniju".

Tie ir bērni. Nedz viņi zina vēsturi, nedz kontekstu. Vispirms viņiem jāizprot tas, kas notiek. Un, kad viņi to izpratuši, nekādas anketas vairs nav vajadzīgas.

Uzmanieties, cilvēki. Paldies.

An error has occured