Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.

Jā, viņi balsoja par Latvijas neatkarību, bija Saeimas deputāti, bet okupācijas laikā viņu aktivitātes bija cēlonis pretpadomju noskaņojuma studentu izslēgšanai no augstskolas, labi strādājoša cilvēka atlaišanai no darba, LTV vai Latvijas radio pārraidēm, kurās kāds varai nevēlams radošais cilvēks tika "iemīcīts dubļos" bez iespējas paust pretējo viedokli, un citādi domājošo vajāšanām.

Tauta par šiem cilvēkiem šobrīd sajūsminās, daži pat ir elku statusā. Un arī viņu upuri ir spiesti klusēt, jo masu mediji kategoriski atsakās publicēt arī uz pierādāmiem faktiem balstītu informāciju - "nu , to jau aiztikt nedrīkst". Apmēram šāda ir atbilde, bet drīzāk atbildes vispār nav, pilnīga ignorance.

Kur ir izeja? Iesaku šiem cilvēkiem pašiem sākt meklēt iespēju izrunāties ar saviem okupācijas laika upuriem, ja vien tas vēl ir iespējams. Izskaidrot savu tā laika rīcību, mēģināt sevi kaut kā attaisnot.

Šobrīd diemžēl turpinās viņu bijušo upuru ignorēšana, un var būt, ka jāpriecājas par to, ka netiek saņemti draudi klusēt un nepalaist muti. Bet tas ir tikai laika jautājums, kad notiks tas, ko pirms "čekas maisu" satura atvēršanas pauda kāds ietekmīgs cilvēks: "Ja maisus atvērs, mums būs jāpārraksta visa Latvijas kultūras vēsture.” Manuprāt, būs jāpārraksta VISA Latvijas vēsture.

An error has occured