Menu
Pilnā versija

Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze!

Atis Švinka, Progresīvie* · 22.02.2024. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl nekad Latvijas vēsturē nav bijis tik droši kā šodien. Patiesība 2004. gadā, kad Latviju uzņēma NATO - pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē. Patiesība arī tagad.

Kā varam par to būt droši laikā, kad ik dienas dzirdam dažādu līderu satraukumu par to, ka Krievija gatavojas uzbrukt NATO valstīm?

Pirmkārt, jāsaprot, ka šāda retorika var palīdzēt spodrināt Krievijas paplucināto militārās lielvalsts tēlu. Taču daudz bīstamākas ir sekas, ko šāda retorika rada Latvijas sabiedrībā.

Arī man cilvēki prasa – vai varu droši celt māju, vai nebūs ar ģimeni jābēg? Sen nesatikti paziņas zvana un jautā – kad būs karš? Uztraukums sabiedrībā, kura ļoti labi saprot, ko nozīmē agresorvalsts kaimiņos un gandrīz piecus gadus jau dzīvo dažādu krīžu režīmā, ir dabisks.

Atšķirībā no daudzām valstīm Rietumeiropā Latvijā ne sabiedrībai, ne valsts iestādēm, ne bruņotajiem spēkiem nav ilūziju par valsti, kas atrodas mums kaimiņos. Tās asiņainais karš Ukrainā mums par to atgādina katru dienu.

Tāpēc, vienlaikus esot reālistiem un apzinoties draudu nopietnību, pārspīlēta trauksmes kurināšana var beigties ar iebiedētu sabiedrību, kas netic nākotnei un šaubās par jēgu ieguldīt savu darbu un rūpes Latvijas attīstībā un izaugsmē, ja tam visam pāri karājas zobens.

Tādēļ ir svarīgi apzināties šādus faktus: NATO latvijā Kopš 2004.gada, kad Latvija iestājās NATO, alianses klātesamība pēdējos gados ir pieaugusi līdz pilnīgi jaunam līmenim.

Tā ir daudz nopietnāka nekā 2008. gadā, kad Krievija iebruka Gruzijā, un 2014. gadā, kad Krievija okupēja un prettiesiski anektēja Krimu.

2000. gadā, kad Baltijas valstis vēl nebija iestājušās NATO, bet Krievija jau bija faktiski iznīcinājusi Čečenijas galvaspilsētu Grozniju: nogalinot tūkstošiem civiliedzīvotāju, pati savus pilsoņus, parādīja, ko tā ir gatava darīt “krievu pasaules” imperiālisma vārdā.

Tobrīd Latvija bija pilnīgi neaizsargāta, maza un nabadzīga valsts bez ciešu sabiedroto saimes. Kā ir tagad? Nu jau gandrīz 20 gadus NATO sabiedrotās valstis ir veikušas gaisa telpas patrulēšanu NATO debesīs Baltijā.

Pamazām šī patrulēšana pārtop par gaisa telpas aizsardzību. Gaisa drošībai ir fundamentāla loma valsts aizsardzībā. Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO nozīmē arī, ka pieejamās kaujas lidmašīnu spējas Baltijas jūras, nu jau dēvētas par NATO ezeru, reģionā ievērojami pieaug.

Taču NATO nozīmē ne tikai drošas debesis, – jau septīto gadu Kanādas karavīri vada NATO paplašināto kaujas grupu Latvijā. Šodien tās sastāvā atrodas karavīri no vairākām NATO dalībvalstīm, tostarp Spānijas, Itālijas, Polijas.

Jau drīz tiem pievienosies arī 800 karavīri no Zviedrijas, un šī kaujas grupa tiek pastiprināta no bataljona līdz brigādes līmenim.

NATO pamatprincips ir sūtīt stingru atturēšanas signālu par Alianses apņēmību aizsargāt visu tās teritoriju. Kā mēs varam būt pārliecināti par to?

Izpratne par draudiem, Līdz 2022. gada 24. februārim daudzi mūsu sabiedrotie līdz galam neuztvēra Krievijas agresijas nopietnību - par spīti gan mūsu brīdinājumiem, gan acīmredzami agresīvajai rīcībai.

Mums vairs nav jāsaka “mēs taču teicām”, jo beidzot acis ir atvērušās (gandrīz) visiem.

Jā, Rietumi bija aizgulējušies, bet droši varam teikt, ka 24. februāra asiņainais modinātāja zvans lika tiem ar blīkšķi pamosties. Nu Rietumi saprot, ka Ukrainas uzvaru var palīdzēt nodrošināt tikai ar steidzamu NATO un citu sabiedroto valstu militāro apgādi un atbalstu.

Tikai apstādinot Krieviju Ukrainā, varam mazināt Krievijas turpmākos militāros draudus. Šī sabiedroto valstu līderu draudu uztvere beidzot ir arī nostiprināta jaunajā NATO Stratēģiskajā koncepcijā, kur Krievija ir iezīmēta kā pats būtiskākais drauds Aliansei.

Svarīgi atcerēties, ka līdz ar uzbrukumu Ukrainai Putina imperiālistiskās ambīcijas no paša sākuma cieš neveiksmi. Varonīgo ukraiņu un prezidenta Zelenska apņemšanās neļaut krievu lācim iznīcināt ukraiņu valsti un ieņemt Kijivu divu dienu laikā ir apbrīnojama.

Vienlaikus, divus gadus vēlāk Krievijas drauds Ukrainā vēl pastāv, un kara beigas joprojām nav prognozējamas. Tādēļ arvien skaļāk un biežāk izskan bažas par kara izplešanās riskiem un nepieciešamību gatavoties Krievijas tālākiem uzbrukumiem.

Šī nepieciešamība nav no jauna radusies. Septiņdesmit piecus gadus vēlāk kopš NATO dibināšanas brīža 1949. gadā Maskavas draudi Aliansei atkal ir uzmanības centrā.

Minētās plaša mēroga mācības "Steadfast Defender" tam ir skaidrs apliecinājums. Tamdēļ nav jāpārspīlē "slikto scenāriju" nozīme. Šie scenāriji palīdz apzināt draudus un nopietni gatavoties to novēršanai.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa nesenie konstatējumi apstiprina uzskatu, ka pēdējo desmit gadu laikā draudu ziņā nekas daudz nav mainījies.

Mainīgās ģeopolitikas priekšrocības Somijas un Zviedrijas atteikšanās no faktiskās neitralitātes un pievienošanās NATO bija negaidīts pavērsiens.

Somija kā valsts ar 1300 kilometru robežu ar Krieviju, Zviedrija ar stratēģisku salu (Gotlandi) Baltijas jūrā dos militāru un psiholoģisku pievienoto vērtību.

Arī apziņa par aizsardzības nozīmi ir pieaugusi. 2022.gadā tā sāka sniegt militāru atbalstu Ukrainai, tostarp tikko sasniegto vienošanos par papildu 50 miljardu eiro atbalstu.

Latvija izmanto iespējas iesaistīties ES militārajā industrijā, lai ar ražošanu atbalstītu Ukrainu un stiprinātu mūsu pašu drošību.

Eiropas Savienība arī sāk apzināties savas paplašināšanās lomu drošībā. Lēmums piešķirt Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu 2022.gadā un iestāšanās sarunu uzsākšana rāda, ka ar politisko gribu Eiropas Savienība tomēr spēj ātri reaģēt uz ģeopolitiskiem izaicinājumiem.

Tāpat kā Latvija, arī valsts ar spēcīgāko ekonomiku Eiropas Savienībā – Vācija –, arvien vairāk pēdējos pāris gados saprot aizsardzības un drošības nozīmi. Vācija ir kļuvusi par Ukrainas otro lielāko finansiālo atbalstītāju tūliņ aiz ASV.

Tātad līdzīgi kā Vācija arī Latvija ir mācījusies no mainīgās ģeopolitiskās situācijas un palīdzējusi citiem labāk izprast šīs maiņas. Mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta - ar robežām ar Krieviju un Baltkrieviju – gan nemainīsies.

Tamdēļ, turpinot dzīvot blakus diviem bīstamiem austrumu kaimiņiem, gadiem ejot, esam paši attīstījuši un stiprinājuši militāras un citas vajadzīgas spējas. Latvijas valsts ir kļuvusi stiprāka nekā jebkad. Krievijas iespējas uzbrukt NATO ir niecīgas.

Mūsu visu kolektīvais uzdevums, arī Latvijas, ir rūpēties, lai agresoram šādu vēlmju un "riska apetītes" nekad nebūtu.

NATO pieliek visas savas pūles, lai nākotnē nodrošinātu tās dibināšanas pamatprincipu - dalībvalstu kolektīvo aizsardzību.

* Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

An error has occured