Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Viena no pēdējo nedēļu galvenajām ziņām ir ņemšanās ap Aizsardzības ministrijas pārtikas iepirkumu. Daudz kas ap šo troksni, jau no paša sākuma likās aizdomīgs. Ņemot vērā personas, kas pēkšņi bija tik ļoti satraukušās un norūpējušās par šo iepirkumu, likās, ka apakšā ir jābūt kaut kam tādam, kas vēl nebija parādījies.

Un tad ļoti labi, ka tika publiskoti iepirkuma dokumenti, jo visiem bija iespēja iepazīties ar iepirkuma dalībniekiem un papētīt mazliet rūpīgāk šo dīvaino procesu. Ņemot vērā Latvijas kontekstu, vienmēr ir jāskatās uz to, kurš ir zaudējis iepirkumu, jo tad daudz kas kļūst skaidrāks. Un tā ir arī šajā reizē.

Tad, kad mazliet cītīgāk papētīju uzņēmumus, kas vēl piedalījās iepirkumā, ļoti daudz kas man palika skaidrāks. Nu tad paskatīsimies, kas tad bija pārējie gribētāji apgūt Aizsardzības ministrijas 220 miljonu eiro lielo iepirkumu. 

1) SIA “Rēzeknes gaļas kombināts”  – lielākais īpašnieks ir čečenu uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs, kuram pieder vairāki gaļas pārstrādes uzņēmumi (Daugavpils gaļas kombināts, Cēsu gaļas kombināts) un tie tiek kontrolēti caur uzņēmumu SIA “AB Holding”. Personāžs ar, maigi izsakoties, ne to labāko reputāciju.

Šeit ir saite (https://pietiek.com/raksti/drosibas_dienestu_zinojumi_kads_ir_bislana_abdulmuslimova_patiesais_bizness)  uz Latvijas valsts drošības iestāžu dokumentiem par Abdulmuslimovu, kas atklāj diezgan skaudru ainu par šo tipāžu. Interesanti, ka jau pirms vairāk kā desmit gadiem Abdulmuslimovam bijis ciešs kontakts ar bankas „AB LV” īpašniekiem – interesanta detaļa.

Uzdūros kādai intervijai (https://nra.lv/latvija/127810-bislans-abdulmuslimovs-par-valdibas-vaditaju-butu-jaklust-anrijam-matisam.htm)  ar Abdulmuslimovu, kurā šis nekautrīgi stāsta kāds posts esot noteiktām sankcijām pret Krieviju, kā arī viņš liela Lembergu un māca latviešus, ka prokrieviskā „Saskaņas” partija esot jāņem valdībā.  

Papētot SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” vadību, atklājas, ka viens no uzņēmuma vadītājiem un čečenu bandīta partneriem ir Guntis Piteronoks, kurš kļuva “slavens” 2006. gadā, kad tika publicētas viņa sarunas, kuras atklāja šīs personas iesaisti korupcijā un kontrabandā. SIA “AB Holding” īpašnieks B. Abdulmuslimovs ir norādījis, ka liela viņa biznesa daļa ir orientēta uz Krievijas Federācijas tirgu. Es domāju, ka lielākajai daļai cilvēku, kas kaut cik interesējas par norisēm Krievijā, nav jāstāsta, kādā veidā var tikt pie darījumiem Krievijā.  

Un tagad, atceraties, kas bija pirmais medijs, kurš ziņoja par it kā „skandalozo” Aizsardzības ministrijas pārtikas iepirkumu? Tas bija tieši ar Abdulmuslimova finansiālo atbalstu iznākošais žurnāls „Forbes”. Hmm, nu šis jau kaut ko atgādina no ierastās Latvijas uzņēmējdarbības vides netīrajiem izgājieniem.

2) Vēl viens interesants tirgus dalībnieks, kurš palika aiz borta, bija piegādātāju apvienība, ko veido SIA “Latvijas tirgotāju savienība”, SIA “Lats veikali”, SIA“Santaro”, SIA “Beātus”, SIA Sulema”, SIA “Rijupe”, SIA “Eirospars”, SIA “IG Centrs”, SIA“Elli V”, ZS “Kumelītes”.  

Papētot šos komersantiņus, atkal atklājas interesantas lietas. SIA „Latvijas tirgotāju savienība” un SIA „Lats veikali” pieder bijušajam politiķim, tulpju audzētājam un kurmju nīdējam A. Šķēlem ļoti pietuvinātajiem uzņēmējiem Dainim Tunstam un Raimondam Okmanim. 

Tunsts deviņdesmito gadu sākumā bija persona, kas palīdzēja A. Šķēlem iegūt īpašumā ļoti lielu daļu Latvijas pārtikas uzņēmumu. Tunsts ieņēma Latvijas Valsts īpašuma valsts ministra amatu, bet pēc tam strādāja kā auditors un strādāja Šķēles labā visā valsts uzņēmumu privatizācijas procesā. Un atkal kļūst skaidrs, kāpēc Kremļa noderīgais idiots Šlesers kā aizkauta cūka bļaustās pa visu pasauli saistībā ar šo iepirkumu. Izrādās, viņa čomam un biznesa partnerim Šķēlem ir atņemts gards kumoss. To nedrīkst pieļaut, „godīgais” politbiznesmenis Šlesers piesaista kampaņai savus ruporus un vaukšķus, lai pasludinātu, ka tagad vajag pārskatīt visus iepirkumus. Zinām Šlesera pieeju biznesam – smelt un izzagt pēc iespējas ātrāk un vairāk. 

3) Tad bija vēl viens kandidāts – SIA “Sanitex”, Polijas pilsonim Stanislaw Piotr Michniewicz piedrošs uzņēmums, kas dibināts Lietuvā un no turienes attīstījies uz pērējām Baltijas valstīm un Poliju. Regulāri uzvar daudzmiljonu iepirkumus Latvijā par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu medicīnas un izglītības iestādēm.

Silti iesaku papētīt šos iepirkumus, kurus šis uzņēmums ir ar apskaužamu regularitāti uzvarējis veselības un izglītības jomā. Vēl kāda interesanta detaļa, šis uzņēmums darbojas kā tabakas izstrādājumu kompānijas “Philip Morris” produkcijas izplatītājs Latvijā. Starp citu šim uzņēmuma ir cieša sadarbība ar Abdulmuslimova un Šķēles pietuvinātu personu kontrolētajiem pārtikas uzņēmumiem.  

4) SIA “LANEKSS” – līdzīgi kā SIA „Sanitex” bieži uzvar iepirkumos dažādās slimnīcās un izglītības iestādēs. Iesaku papētīt konkrētos „uzvarētos” iepirkumus. 

Nu ko, atliek paskatīties uz konkursa zaudētājiem un publiskā trokšņa virzītājiem, lai kopējā aina kļūtu stipri skaidrāka.

Nu redzēsim, vai Ināra Mūrniece padosies visādu prokremliski noskaņotu šleseristu un valsts izzadzēja Šķēles ruporu spiedienam vai arī spēs beidzot savākties un pieņemt atbildīgus lēmumus, sagaidīs izmeklēšanas beigas un sodīs tos, kuri ir reāli vainīgi, pašai pie reizes atkāpjoties no aizsardzības ministra amata.

Turpinājums sekos…

An error has occured