Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Paradokss, bet Latvijas zemnieku parādes organizē tie (LatRaps), kuri pieprasa aizvērt viņu pašu biznesus (to skaitā Vienotības Dombrovska sievas asiņaino graudu biznesu), kā arī pieprasa to, kas tāpat būtu un ir neizbēgams arī bez protestiem: kopsummā tas no organizatoriskā viedokļa, maigi izsakoties, šķiet šizofrēniski, jo salīdzināms ar to, kā aizgājējs, vēl dzīvs esot, rīkotu sev bēres.

Rakstā nenorādīšu konkrētus uzvārdus vai uzņēmumus, tie tāpat visiem ir zināmi, vien aicināšu piedalīties tālākos protestos un atgādināt diriģentiem, ka zemnieki nav uzskatāmi par noderīgajiem idiotiem, kas dodas parādēs, lai soļotu noteiktā ritmā, bet ir spējīgi paši sist bungas pēc sava prāta.

Ņemot vērā to, ka sacelšanos, pie kam ar valsts atbalstu, pret sevi organizē ne vien konkrētās kastas pārstāvji, kas visai noteikti nav šizofrēniķi, tam visam ir izskaidrojums:
attiecībā uz asiņainajiem graudiem šī ir viena no retajām reizēm, kur es daļēji pievienojos Kariņa viedoklim, jo personīgi esmu pret sankcijām lauksaimniecības produkcijām, bet nu tas ir vien mans viedoklis, ko biju publicējis iepriekš.

Paradokss, kas līdzinās šizofrēnijai, faktiski nav nekāds, un izskaidrojums, manuprāt, ir saistīts ar to, ka protestos tiek pieprasīts vien tas, par ko organizatoriem, pat daudzkārt skaidrāk nekā Vangai, ir labi zināms, ka tas piepildītos pat tad, ja nebūtu nekāda protesta. Īsāk sakot, zemnieku sacelšanās ir laba lieta, un to vajag izmantot vēl papildu prasību izvirzīšanai, tomēr te ir jāņem vērā, ka faktiski tā ir ZZS un Vienotības masīva pirmsvēlēšanu reklāmas kampaņa, kas ģeniāli izmanto Eiropā sacelto protestu vilni un šai kastai jau labi zināmo izlīgumu prognozi, it īpaši saistībā ar birokrātijas sloga mazināšanu, kas mums tiks pasniegta kā viņu nopelns, un asiņaino graudu biznesa apturēšanas procesu.

Ar šo rakstu es neaicinu zemniekus neatbalstīt protestus, tieši otrādāk, es to aicinu darīt, bet atcerēties to, ka jūs neesat noderīgie idioti, par kādiem jūs konkrētā situācijā uzskata organizatori, jo lauri par šo organizatoru izvirzītajām prasībām nekādā ziņā nebūs viņu nopelns, bet Eiropas zemnieku spiediena rezultātā panāktās izmaiņas. Tāpēc piedaloties pamatoti būtu izvirzīt arī papildu prasības par to, ko šie organizatori neatļaujas prasīt, - par to, lai tiktu panākta godīga konkurence un Eiropā būtu vienādi atbalsti (it īpaši platību maksājumi) visām valstīm.

Par Rietumu un Austrumu zemnieku un protestu atškirībām un to, kāpēc rietumnieku prasību izpilde ir neizbēgama. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par zemnieku protestiem, kas notiek Eiropas sirdī, - Francijā, Vācijā tie ir izvērsušies vēl nepieredzētos apmēros, un izskatās ka tik drīz nerimsies, jo ir pārvarējuši laika slieksni, lai kļūtu par jaunu standartu cīņai pret valdību.

Sekojot modei, arī pārējie negrib atpalikt no vecās Eiropas un aktīvi sāk ņemt dalību, tomēr pastāv tendence, kas nosaka - jo tālāk uz austrumiem, jo prasības ir atšķirīgākas, kā rezultātā bildēs protesti līdzīgi, bet to prasības būtiski atšķirīgas. Vecās Eiropas dzimtu zemnieki faktiski cīnās par savām saknēm, - pret savas dzimtas aroda apdraudējumiem, savukārt, jo tālāk uz austrumiem, jo vairāk ir tādu, kas pie zemes tikuši citādā ceļā, kur mērķis zemes lietojumam bieži vien ir tikai bizness, kuram nav nekādas nostaļģijas vērtības un tāpēc, ja vien piedāvājums ir gana pievilcīgs, tas ir nopērkams kā prece vai pārdodams, ja bizness sāk pieklibot.

Protams, to nevar attiecināt uz vairumu Latvijas zemnieku, tomēr jāņem vērā, ka šo sacelšanos organizē augstākā kasta, kuras dzinējspēks ir viņu mērķiem noderīgie lielzemnieki. Jāņem vērā, ka arī Latvijas lielais zemnieks vairumā gadījumu ir pielīdzināms otrajai kategorijai - biznesmenim, kur vairumam visai loģiski arī ir pamatotas prasības, tomēr tas ir zemnieks, kas problēmas redz tuvredzīgi, jo cīnās par savu biznesu, no kura var šķirties, bet ne par dzimtu vai mājām, kas ir nedalāmi no viņa pienākumiem pret dzimtu.

An error has occured