Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Bažās par skandalozā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības prāvas iznākumu tiesā Jura Stukāna vadītā prokuratūra, kas arī iepriekš šīs lietas sakarā bijusi publiski ārkārtīgi aktīva, vasaras sākumā bija ķērusies pie tukša PR metodēm un meliem: virsprokurors Armīns Meisters, kas, starp citu, zināms kā viens no kolaboranta Romualda Vonsoviča labākajiem pārpalikušajiem „draugiem” prokuratūrā, bija sniedzis interviju žurnālam „Klubs” un, atbildot uz acīmredzami komplimentārajiem jautājumiem, līdz ar savu nopelnu izklāstu bija norādījis uz pretdarbību un „spiedienu”, ko izdarot portāls pietiek.com. Šādi A. Meisters bija novērtējis to, ka pietiek.com „atļāvies” publicēt apsūdzību, kas uzrādīta uzņēmējam Mihailam Uļmanam, un citus krimināllietas dokumentus.

Tagad, kad M. Bunkus slepkavības prāva ir sākusies un jau pirmās tiesas sēdes it atklājušas prokuratūras un policijas apšaubāmas metodes un aizdomīgus faktus, ir izrādījies, ka atbildēt uz iepriekš nesaskaņotiem, nepatīkamiem jautājumiem virsprokuroram A. Meisteram nav ne vismazākās vēlēšanās. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas oficiālu atbildi uz Lato Lapsas izteiktu vēlēšanos intervēt „Kluba” „aplaizīto” virsprokuroru:

„2023.gada 21.augustā

Nr.124.4003/2023/47

Par iesnieguma izskatīšanu

Jūsu 2023.gada 15.augusta iesniegums izskatīts Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļā.

Iesniegumā norādīts, ka Jūs kā žurnālists un Latvijas Žurnālistu savienības biedrs plānojat mediju publikācijās pievērsties maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanai. Esat konstatējis, ka žurnālā „Klubs” ir publicēta prokuratūrai atklāti komplimentāra iestādes darbinieka Armīna Meistera intervija par šo tēmu. Sevis plānoto pētniecisko publikāciju ietvaros vēlaties intervēt A.Meisteru par šo tēmu, lai uzdotu, iespējams, iestādei nepatīkamus jautājumus par izmeklēšanas gaitu un tās iznākumu.

Jūsu iniciatīva tika darīta zināma Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram A.Meisteram, kurš informēja, ka šādu interviju sniegt nevēlas.

Atbilstoši termina skaidrojumam, “intervija” ir 19. gadsimtā amerikāņu žurnālistu radīts termins. Tolaik tas nozīmēja žurnālistu ierašanos pie ievērojamām personām, lai viņus iztaujātu par viņu nodomiem vai izzinātu viņu viedokli kādā redakciju interesējošā jautājumā. Mūsdienās intervija tiek uzskatīta arī par publicistikas žanru – tā ir žurnālista saruna ar kādu personu vai personām par jautājumiem, kas interesē sabiedrību . Šajā sakarā izskaidroju, ka atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 22.decembra spriedumam lietā Nr.A421017609 (SKA-976/2011) indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencē, tādējādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudīt, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arī, vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess.

Tādejādi intervijas sniegšana ir katras personas brīva izvēle un neviens normatīvais akts šādu pienākumu neuzliek.

Prokurors U.Kozlovskis.”

An error has occured