Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Zviedriem piederošās “Swedbank” un “SEB banka” ir pirmās no lielajām Latvijas komercbankām, kas nākušas klajā ar saviem pusgada darbības rādītājiem. Tos varētu dēvēt par izciliem, lai gan šis vārds nav īpaši piemērots, ņemot vērā, ka tā nākusi uz Latvijas kredītņēmēju maksājumu strauja pieauguma rēķina, efektīvi apliekot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus ar pamatīgu “privāto nodokli”.

Lietuva, kas banku peļņas straujā kāpuma ziņā ir līdzīgā situācijā kā Latvija, jo vairums kredītu ir ņemti pēc mainīgajām procentu likmēm, šo “privāto nodokli” gan mēģina pārvērst par ārkārtas jeb solidaritātes valsts nodokli bankām. Tā kā Latvijas valdība līdz pat 8. augustam ir aizgājusi dziļā atvaļinājumā, pagaidām ir grūti spriest, vai komercbanku pusgada rādītāji (un nav pamata domāt, ka citām dzīres būs īpaši knapākas nekā “Swedbank” un “SEB”) liks politiķiem ķerties pie līdzīga pasākuma ieviešanas Latvijā. Vismaz finanšu ministra Arvila Ašeradena birojā “Neatkarīgajai” divu dienu laikā tā arī neizdevās atrast atbildi, vai pārsteidzoši augstā banku peļņa ir iemesls, lai nopietni apsvērtu “solidaritātes maksājuma” ieviešanu.

Peļņa tiek izvilkta no kredītņēmēju kabatām

Jau esam rakstījuši, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) kopš pagājušā gada vidus piekoptā t.s. bāzes procentu likmju (par kurām tiek izsniegti kredīti komercbankām) straujā audzēšanas politika ir likumsakarīgi novedusi pie tikpat strauja starpbanku kredītu procentu likmju “Euribor” pieauguma. Tam savukārt ir piesaistīts absolūtais vairums Latvijas komercbanku izsniegto kredītu. Rezultātā ierindas kredītņēmējs šobrīd piedzīvo visai ievērojamu ikmēneša maksājumu pieaugumu, bet bankas - izsniegto kredītu procentu ieņēmumu kāpumu. Tieši uz tā pamata, ne kādu veiksmīgu biznesa lēmumu dēļ, kāpj arī banku peļņa.

Situācijas raksturošanai pilnīgi korekti ir izmantot to pašu “Swedbank”, kas gan pēc aktīvu, gan izsniegto kredītu apjoma ir vadošā Latvijas komercbanka. Kā liecina bankas nupat publicētais pirmā pusgada pārskats, “Swedbank” grupas (tajā bez bankas jeb “Swedbank Latvija” ietilpst arī līzinga kompānija “Swedbank Līzings” un “Swedbank Atklātais pensiju fonds”) peļņa šī gada pirmajā pusgadā bija 131,68 miljoni eiro iepretim 32,42 miljoniem eiro šajā pašā laika periodā pērn, bet bankas “Swedbank Latvija” peļņa - 133,83 miljoni eiro iepretim 34,49 miljoniem eiro pērn. Tātad kāpums ir vairāk nekā četrkārtīgs!

Var jau izmantot argumentu, ka pērnā gada pirmais ceturksnis no banku viedokļa bija izcili nepelnošs, jo ECB tobrīd vēl piekopa pilnīgi pretēju politiku - bāzes procentu likmes bija pat negatīvas, respektīvi, bankām tika piemaksāts, ja tās aizņēmās naudu ECB, kas gluži dabiski noveda pie niecīgām vai pat negatīvām “Euribor” likmēm (piemēram, “Euribor” sešu mēnešu likme vēl pērn 2. jūnijā bija mīnus 0,538%, bet aizvakar jeb šī gada 18. jūlijā - plus 3,962%). Taču arī labākos gados “Swedbank” pirmā pusgada peļņa nepārsniedza 50-60 miljonus eiro, bet gadā tā ne reizi nenopelnīja vairāk par 111 miljoniem eiro (skat. grafiku).

Līdzīga aina paveras, ja mēs paraugāmies uz “Swedbank Latvija” ienākumiem no kredītu procentu maksājumiem, kas ir tiešais tās pašlaik varenās peļņas avots. Šī gada pirmajos sešos mēnešos tā sasniedza 163,92 miljonus eiro, bet pērn attiecīgajā periodā tie bija tikai 53,62 miljoni, aizpērn 57,63 miljoni un visai līdzīgi arī iepriekšējos gados (skat. grafiku). Tātad ECB politikas maiņas netiešs rezultāts ir par vairāk nekā 100 miljonu eiro lielākas summas izvilkšana no “Swedbank” kredītņēmēju kabatām šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar standarta situāciju.

Ja šie rādītāji vēl nepārliecina par bankai tik tiešām ārkārtīgi labvēlīgo situāciju, kas izriet no ārkārtas ārējiem apstākļiem un faktiski ir milzu bonuss, kura zaudēšana nekādi nevar novest pie būtiskas ietekmes uz bankas “ilgtermiņa pelnītspēju un kapitāla bāzi” (tieši šādu frāzi izmantoja ECB, īpašā paziņojumā kritizējot Lietuvas lēmumu par “solidaritātes nodokļa” ieviešanu), varam paanalizēt arī tādu rādītāju kā kapitāla atdeve. “Swedbank” grupai Latvijā šī gada sešos mēnešos tā sasniedza 24,65%, kas ir krietni augstāks rādītājs par banku sektorā ierastajiem skaitļiem un arī par pašai “Swedbank” vēsturiski raksturīgajiem procentiem. Salīdzinājumam, “skumjajos” 2022. gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 6,59%, bet iepriekšējā superlabvēlīgajā periodā 2018. gadā - 14,30%, liecina “Swedbank” oficiālie pārskati.

Vienlaikus izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu pieaugums šī gada pirmajā pusgadā “Swedbank” skaitliski ir bijis niecīgs. Depozītu apjoms, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, ir audzis par 6%, bet izsniegto kredītu apjoms - par 7%. Abi skaitļi ir daudzkārt zem gada inflācijas līmeņa, kas nozīmē, ka reāli gan izsniegto kredītu, gan piesaistīto noguldījumu apjoms ir samazinājies. Tātad bankas bizness “rullē” tikai uz ārkārtas apstākļu jeb ECB politikas, nevis ierastas banku darbības rēķina.

Jāatzīst, ka no akcionāru viedokļa gandrīz tikpat spīdoši kā “Swedbank” pirmajā pusgadā klājies arī “SEB bankai”. “SEB grupas” (kurā bez bankas ietilpst arī līzinga kompānija, pensiju un investīciju fondi, kā arī apdrošināšanas sabiedrība) peļņa šī gada pirmajā pusgadā bija 82,4 miljoni eiro iepretim 45,3 miljoniem tajā pašā laika periodā pērn. Tā gandrīz sasniedza “SEB grupas” visa gada peļņu 2022. gadā, kas bija 94,4 miljoni eiro. Atšķiras gan tas, ka “SEB bankai” ir ievērojami pieaudzis piesaistīto noguldījumu apjoms pret 2022. gada 1. pusgadu - par 60%. Kredītu izsniegšanā SEB banka gan ir bijusi tikpat kūtra kā “Swedbank” - to apjoms ir pieaudzis tikai par 6%.

Ko iesāks Latvijas valdība?

Uz šo jautājumu pagaidām ir pagrūti atbildēt, jo šogad arī valdība, ne tikai Saeima ir paņēmusi pagaru - valdības gadījumā trīs nedēļu - pauzi, kuras laikā, iespējams, ir gan jāatpūšas, gan jātiek skaidrībā par potenciālu nākamo valdību. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) jūnija sākumā intervijā “Neatkarīgajai” teica, ka “augustā, vēl pirms Finanšu ministrija iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes virzību", Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā (tajā ietilpst gan ierēdņi, gan koalīcijas partiju pārstāvji) vērtēsim banku līdzšinējo rīcību un “solidaritātes maksājuma bankām” aktualitāti”. Divu dienu laikā “Neatkarīgajai” no ministra biroja gan tā arī neizdevās saņemt atbildi, vai iepriekš teiktais paliek spēkā un vai banku šī gada pirmās puses darbības rādītāji ir vērā ņemams arguments par labu šāda maksājuma ieviešanai.

Viens ir droši skaidrs - pārskatāmā nākotnē ECB bāzes procentu likmes tikai augs, līdz ar ko augs arī “Euribor” likmes un attiecīgi - Latvijas iedzīvotāju zaudējumi. Kā jūnija beigās paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda, ECB tuvākajā nākotnē nespēs norādīt, kad procentu likmes sasniegs savu maksimālo līmeni, un jūlijā gaidāms vēl viens procentu likmju paaugstinājums. ECB padome procentu likmes palielinājusi jau astoņas sanāksmes pēc kārtas, tādējādi cenšoties cīnīties ar augsto inflāciju, kas ECB norādījumos īpaši neieklausās. Maijā eirozonas inflācija, lai gan nedaudz kritusies pret iepriekšējiem mēnešiem, aizvien vēl bija 6,1%, kas ir ļoti tālu pāri ECB ar likumu noteiktajam mērķim - 2%. ECB padomes sēdē Frankfurtē 15. jūnijā tika nolemts palielināt galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 4%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,25%. Visas trīs likmes tika paaugstinātas par standarta 0,25 procentpunktiem, un tas pats ir gaidāms arī šomēnes.

Tikmēr Lietuvā jau 16. maijā spēkā stājās likums par ārkārtas solidaritātes maksājumu komercbankām, ar ko tiek aplikti procentu ienākumi no Lietuvas iedzīvotāju un uzņēmumu kredītu maksājumiem. Nodokļa bāze ir 50% no kredītu ņēmēju procentu maksājumu neto ieņēmumiem, kas pārsniedz vidējo procentu maksājumu neto ieņēmumu summu iepriekšējos četros gados. Tas nozīmē, ka par 2023. gadu nodokļa aprēķins tiks veikts, vadoties pēc 2018.-2021. gada datiem, bet par 2024. gadu - pēc 2019.-2022. gada datiem. Attiecīgā starpība tiek aplikta ar 60% nodokli. Paredzēts, ka no komercbanku virspeļņas gūtie ieņēmumi tiks izlietoti Lietuvas aizsardzības spēju stiprināšanai, kas no bankām cietušajiem Lietuvas pilsoņiem varētu būt zināms morāls mierinājums.

“Neatkarīgā” nedaudz paskaitļoja, ko, arī Latvijā ieviešot tādu pašu likumu, Latvijas valsts budžets iegūtu, piemēram, no “Swedbank” ieņēmumiem šī gada pirmā pusgada laikā (tas nav līdz galam korekti, jo nodoklis tiek rēķināts par gadu, bet vispārēju ieskatu dod). Un, tātad, šī gada pirmajos sešos mēnešos “Swedbank” ieņēmumi no procentu maksājumiem bija 163,92 miljoni eiro. No tiem gan jāatskaita 12 miljoni, kas bija procentu iekasēšanas izdevumi. Iegūstam gala skaitli 151,92 miljoni eiro. Četros gados laikā no 2018. līdz 2021. gadam “Swedbank” pirmā pusgada ieņēmumi no procentu maksājumiem vidēji bija 55,96 miljoni eiro (skat. grafiku). Starpība veido 95,24 miljonus eiro, bet Lietuvas likumā paredzētais maksājums 60% apmērā no tās - 57,14 miljonus eiro. Un tas būtu tikai no “Swedbank Latvija” vien, turklāt tikai pusgadā.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

An error has occured