Lato Lapsas iesniegums LTV: paskaidrojiet, kā tieši izpaudās „analīze”, „pētniecība” un izmeklēšana jūsu sižetā par Pīlēnu, kurā jūs tikai izlasījāt arhīva lapiņas un par tām pajautājāt Pīlēnam?
PIETIEK · 29.05.2023.VSIA Latvijas Televīzija interneta vietnē atrodams šāds raidījuma „De Facto” apraksts (izcēlums mans): „LTV Ziņu dienesta veidotajā analītiski pētnieciskajā raidījumā «De Facto» skatītājiem nozīmīgus jautājumus izmeklē žurnālisti Matīss Arnicāns, Liene Barisa-Sermule, Ivo Leitāns- un Inga Šņore. «De Facto» uzmanības lokā ir netaisnības un pretrunas – ne tikai korupcijas, interešu konfliktu un citu noziedzīgu nodarījumu lietas, bet arī sabiedrībai būtisku cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības pārkāpumu izmeklēšana.”
Elektroapgādes tarifus trīskāršo, bet izliekas, ka palielina tikai par trešdaļu
Arnis Kluinis, Neatkarīgā · 26.05.2023.Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāvusi valsts uzņēmumiem “Sadales tīkls” (ST) un “Augstsprieguma tīkls” (AST) no 1. jūlija daudzkāršot maksu par elektrības piegādi kā kopējo elektrības rēķinu sastāvdaļu.
Vairāki informācijas avoti apliecina - jau atkal noslepkavots advokāts
PIETIEK · 25.05.2023.No vairākiem drošiem avotiem pietiek.com saņēmis ziņas, ka jau atkal ticis nogalināts advokāts – šoreiz kādreizējais Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa aizstāvis Alvis Marga.
VDK kartiņas sastādīja tikai par tiem, kas pašrocīgi un labprātīgi parakstījušies un sadarbojušies. Punkts
Aivars Markots · 25.05.2023.Un tagad par manām attiecībām ar VDK. Jeb čeku. Un čekistiem. Jo ik pa brīdim kaut kur komentos te vai twiteri kāds viszinošs personāžs secina, ka "to čekistu klausīties nav vērts"...
Vai graudaudzētāji nākamie?
Ex-agronoms · 25.05.2023.Piensaimnieku masveidīgos palīgā saucienus, izskatās, neviens vairs īpaši neņem vērā, un tie ir pazuduši no ziņu virsrakstiem. Nozarē nekas īpaši nav uzlabojies, un izdzīvojušie paši cīnās, kā var, un cer, ka kādu dienu atkal viss būs labi un piena iepirkuma cenas būs virs pašizmaksas. No malas tā vien izskatās, ka “Zaļā kursa” arhitektiem situācija ir pa prātam un valdībai tiek ieteikts nogaidīt, kamēr nozare pašregulēsies “dabiskās atlases” ceļā. Klimata glābšanas vārdā tad tiktu automātiski uzlaboti vairāki „Zaļā kursa” stratēģiskie mērķi – samazinās liellopu skaits un to radītās SEG, piesārņojums no kūtsmēsliem, antibiotiku izmantošana u.t.t.. Grētai prieks, un būs, ko ierēdņiem lepni atskaitīties Briselē.